Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība (LPPA) Latvijas Pašvaldību savienības ietvaros darbojas jau 13 gadus. Tajā apvienojušās Baltijas jūras piekrastes pašvaldības, lai risinātu piekrastes kopīgās problēmas un veicinātu piekrastes attīstību.
Apvienības valdes priekšsēdētājs ir Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis, un tās darbu pēdējos četrus gadus vadīja LPPA valde: Māris Dadzis (Ventspils novads), Ligita Maziņa (valdes priekšsēdētāja vietniece, Jūrmala), Dagnis Straubergs (Salacgrīvas novads), Ervīns Grāvītis (Saulkrastu novads, aizvietoja Normunds Līcis) un Uldis Kristapsons (Pāvilostas novads).
LPPA darbību kopš tās sākuma var iedalīt vairākos posmos: no 2004. līdz 2009. gadam, no 2009. līdz 2013. gadam un no 2013. līdz 2017. gadam, bet rudenī sāksies ceturtais posms, kad apvienības biedri savā sapulcē lems par apvienības priekšsēdi, jaunu valdi un turpmākajām darbības prioritātēm.
Pie svarīgākajiem Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības darbības laikā pieņemtajiem LPPA konceptuālajiem dokumentiem – risinājumu virzītājiem jāmin trīs.
LPPA Kaltenes memorands – pieņemts 2007. gada 14. decembrī Rojā (Kaltenē) ar prasību nostiprināt normatīvajos aktos piekrasti kā nacionālu vērtību (izpildīts – piekraste iekļauta “Latvija 2030”, Reģionālās attīstības pamatnostādnēs un Nacionālajā attīstības plānā (NAP) kā atbalstāmā teritorija) un prasību par piekrastes joslas juridiskā īpašnieka statusa noteikšanu.
Deklarācija par piekrastes joslas un pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu – pieņemta 2010. gada 9. aprīlī Užavā ar prasību Saeimai uzdot Ministru kabinetam sagatavot normatīvo aktu par piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā (izpildīts – panākts kompromiss par valstij piederošo publisko ūdeņu valdījumu).
LPPA attīstības memorands – pieņemts 2011. gada 17. februārī Carnikavā (Lilastē) ar prasību Saeimai pieņemt piekrastes stratēģiju (izpildīts 2011. gadā) un prasību Ministru kabinetam nodot piekrasti valdījumā tām pašvaldībām, kuras to vēlas.
Nozīmīgi, ka LPPA kā pamatu piekrastes attīstībai un atbalsta ieguvei ir virzījusi un piedalījusies vairāku nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un to apspriešanā:
2011. gadā kopdarbībā izstrādātas un Ministru kabinetā pieņemtas Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam – piekrastes attīstības politika;
savukārt 2015.–2016. gadā izstrādāts saskaņā ar Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs noteikto un iekļaujot tajā piekrastes pašvaldību attīstāmās vietas un 2016. gadā Ministru kabinetā pieņemts Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai – noteiktas attīstāmās vietas un konkrētas rīcības;
kopš 2015. gada LPPA piedalās arī trešā nozīmīgā uz piekrasti attiecināmā plāna – Jūras telpiskā plānojuma – vērtēšanā un apspriešanā.
Apvienība ne retāk kā reizi gadā pulcējas savā sapulcē kādā no piejūras pašvaldībām. Trešajā darbības posmā gada sapulces ir notikušas Pāvilostā (2013), Dundagā (2014), Saulkrastos (2015) un Grobiņā (2016). Starplaikā darbojusies apvienības valde.
Gada sapulcēs un valdē izskatīti piekrastei svarīgi jautājumi, kam seko lēmumi un risinājumi. Darbības sākumposmā apvienībai vajadzēja risināt gadu gaitā samilzušās problēmas, bet pēdējo četru gadu posmā galvenais uzdevums bija panākt reālu finansiālu atbalstu piekrastes attīstības virzībai.
Sākotnējais mājasdarbs tika sekmīgi izpildīts – piekrastes pašvaldības un LPPA aktīvi piedalījās Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai izstrādē. Valde regulāri sadarbībā ar VARAM un tā Telpiskās plānošanas departamenta vadību visaugstākajos līmeņos argumentēja atbalsta nepieciešamību piekrastes publiskajai infrastruktūrai. Pateicoties LPPA aktīvajai rīcībai, izdevās panākt Eiropas Savienības fondu Kultūras ministrijas pārraudzībā esošā stratēģiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” sadali divās kārtās un finanšu līdzekļus piekrastei.
Jāatzīmē, ka divi pirmie iepriekš minētie nacionālā līmeņa dokumenti bija “atslēga” SAM 5.5.1. atbalsta iegūšanai. Kā sasniegums jāatzīmē piekrastes pašvaldību spēja vienoties un sadarboties, šobrīd izstrādājot četrus SAM 5.5.1. projekta pieteikumus.
Turpmākajā darbībā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība par saviem uzdevumiem virza LPPA nozīmes palielināšanu, valsts, nevalstisko organizāciju un piekrastes pašvaldību sadarbības stiprināšanu, jaunu projektu īstenošanu, procesa pārraudzību pār piekrastes joslas (kadastra) faktisko nodošanu pašvaldību valdījumā u.c.