PILSONISKA SABIEDRĪBA, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA PAŠVALDĪBAS LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ UN IEDZĪVOTĀJU INFORMĒŠANA

Tikai pilsoniska sabiedrība spēj nodrošināt demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Pilsonisku sabiedrību var definēt kā sabiedrību, kurā indivīdi sadarbojas savu un kopīgu jautājumu risināšanā. Pilsoniskas sabiedrības attīstības līmeni raksturo nevalstisko organizāciju skaits, aktivitāte, tajās iesaistīto indivīdu, kā arī nevalstisko organizāciju un indivīdu jeb, citiem vārdiem sakot, sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā, tajā skaitā arī vietējā jeb pašvaldību politikā.

Latvijas Republikas likumi paredz šādas sabiedrības līdzdarbības iespējas pašvaldībās:

pašvaldību domju vēlēšanas;

sūdzību un ierosinājumu izskatīšana;

atklātas domju un to komiteju sēdes;

domes sēžu protokolu pieejamība;

deputātu pieņemšanas;

sabiedriskās apspriešanas;

gada publiskā pārskata sagatavošana.

Likums “Par pašvaldībām” paredz arī vietējos referendumus, kuru kārtībai jābūt noteiktai likumā. Kamēr likums nenosaka šo kārtību, pašvaldībai nav aizliegts rīkot referendumus. Atsevišķi pašvaldību referendumi brīvprātīgās iniciatīvas kārtībā tika organizēti pirms attiecīgās nedzīvās normas parādīšanās likuma “Par pašvaldībām” 613. pantā. Ja šis pants jau būtu spēkā, tad tiesības rīkot referendumu būtu tikai likumā noteiktajā kārtībā. Bet pants nav stājies spēkā, tāpat kā līdz šā panta pieņemšanai referendumu var rīkot saskaņā ar domes saistošajiem noteikumiem, nepārkāpjot pašvaldības kompetenci.

Mazajās pašvaldībās (līdz 5000 iedzīvotājiem) kandidātu sarakstus var iesniegt vēlētāju apvienības. Šīs apvienības nereti pārtrauc aktivitātes vēlēšanu starplaikos, taču ir arī pretēji piemēri. Līdzdalība šādās vietēja rakstura “minipartijās” rada pieredzi, kas var tikt izmantota tradicionālās demokrātijas nostiprināšanai. Līdzdarbības demokrātija nedrīkst kļūt par pašmērķi, tai jāpapildina, nevis jānoārda tradicionālās (pārstāvniecības) demokrātijas formas.

Latvijas Republikas Satversmes 104. pantā ir noteikts: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.”

Likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” paredz ikvienai fiziskai un juridiskai personai tiesības vērsties visās valsts un pašvaldību institūcijās ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā paredzētajā kārtībā. Sniegt atbildi pēc būtības nozīmē sniegt konkrētu un skaidru atbildi uz jautājumu, nevis formāli atrakstīties. Tā, piemēram, ja iedzīvotājs jautā, cik liela ir augstākā un zemākā alga pašvaldības administrācijā, tad atbilstoši likumam atbildē ir jānosauc konkrēti skaitļi, nevis jāraksta, ka algas nosaka tādi un tādi noteikumi.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka pašvaldības domes sēdes un arī komiteju sēdes ir atklātas. Likumā arī minēts, kādiem dokumentiem jābūt publiski pieejamiem, un paredzēts, ka dome nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šo dokumentu publiska pieejamība.

Informācijas atklātības likums definē vispārpieejamo informāciju un ierobežotas pieejamības informācijas grupas. Norādot šajā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir tiesīgs ar savu rīkojumu noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs.

MK noteikumu “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai” 16. punkts nosaka: “Iestādes vadītājs, norādot likumos noteikto pamatojumu, apstiprina ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, iekļaujot tajā informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.”

Izņēmums attiecībā uz informācijas sarakstu, kas ir valsts noslēpums, gan ir pretrunā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 4. panta 1. daļu, kur teikts: “Ministru kabineta apstiprinātais informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu saraksts, kā arī turpmākie grozījumi tajā ir uzskatāmi par atklātiem dokumentiem.”

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums kā vienu no deputāta pienākumiem paredz ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.

Likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 10. pants nosaka: “Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem vai viņu pilnvarotām personām periodiski, bet ne retāk kā reizi mēnesī jāpieņem apmeklētāji apmeklētājiem izdevīgā laikā un atbilstoši savai kompetencei jāizskata apmeklētāju mutvārdos izteiktās sūdzības vai priekšlikumi.”

Teritorijas plānošanas likums un Būvniecības likums uzliek pašvaldībām pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu noteiktajos gadījumos.

Kopš 2001. gada saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldībām jāsagatavo gada publiskais pārskats. Lai tas būtu izprotams ne tikai speciālistiem, bet arī iedzīvotājiem, svarīgi līdz ar obligāti prasīto sniegt informāciju gan saturiski, gan vizuāli uzskatāmā formā. Šajā pārskatā jāietver arī informācija par veiktajiem pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Sabiedrības līdzdalības efektivitāte lielā mērā atkarīga no informācijas aprites kvalitātes starp sabiedrību un publisko sektoru. Arī pašvaldības darbības efektivitāti daudzējādā ziņā nosaka tās spēja uzturēt līdzvērtīgu partneru sarunu ar saviem iedzīvotājiem un iemantot uzticību.

Pašvaldībai ir svarīgi sarunāties ar iedzīvotājiem visos piecos politikas dzīves cikla posmos.

• Problēmas noskaidrošanā – kas ir jārisina, kam un kā jāpalīdz.

• Politikas jeb risinājuma izstrādē – ja iedzīvotāji piedalās risinājuma izstrādē, tad viņi to uztver kā savu un labprāt īsteno.

• Lēmuma pieņemšanā – ja lēmums izstrādāts kopā ar iedzīvotājiem, tad šī izstrāde, protams, ir prasījusi laiku, bet tiek pieņemts lēmums, kas tiešām darbosies, nevis tāds, ko iedzīvotāji uztvers kā sev nevēlamu un tāpēc nepildīs.

• Politikas jeb jaunās kārtības ieviešanā – ieviešana veicas labāk, ja jaunās kārtības ievērošana iedzīvotājiem tiek padarīta pēc iespējas ērtāka; efektīvi ir lietot ne tikai sodus (“pātagu”) par lēmuma nepildīšanu, bet arī dažādus atvieglojumus (“pīrāgu”) par lēmuma īstenošanu, aktīvi informējot iedzīvotājus, ka tiem, kas izpildīs jaunā lēmuma prasības noteiktā termiņā, būs tādi un tādi atvieglojumi vai atlaides.

• Politikas jeb jaunās (pastāvošās) kārtības saglabāšanā un kontrolē – palīdz konsultācijas ar iedzīvotājiem par to, kā politika darbojas, ko tā ir mainījusi, kādi uzlabojumi nepieciešami tās pilnveidošanai.

Pašvaldību biežāk izmantotie sabiedrības iesaistīšanas un informēšanas līdzekļi, kuru lietošana ir pašu pašvaldību iniciatīva:

pašvaldības avīze;

pašvaldības informācijas lapas jeb biļeteni;

informācija plašsaziņas līdzekļos – nacionāla mēroga un reģionālajos laikrakstos, radio, TV;

pašvaldības mājaslapa;

informācijas stendi;

vietējā televīzija un/vai radio;

konsultatīvas padomes, darba grupas;

iedzīvotāju sapulces, tikšanās ar iedzīvotājiem;

plānošanas un dažādu grupu semināri;

iedzīvotāju aptaujas;

speciāla tālruņa līnija (ieteicams – bezmaksas);

sūdzību un ieteikumu kastītes ar jau sagatavotām veidlapām.

Latvijā normatīvo aktu grozījumi tiek izstrādāti ļoti bieži, tāpēc pirms kāda likuma piemērošanas ir vēlams pārbaudīt, vai tajā nav ieviesti jauni grozījumi. Izmantojiet elektronisko normatīvo aktu informācijas sistēmu NAIS, kur normatīvie akti tiek ievietoti jau ar iestrādātiem grozījumiem, vai interneta vietni www.likumi.lv, kur grozījumi redzami atsevišķi!

Ieteicamie normatīvie dokumenti par iedzīvotāju informēšanu:

Latvijas Republikas Satversme, 104. pants;

likums “Par pašvaldībām”;

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums;

Administratīvā procesa likums, īpaši 53. pants (par sadarbību administratīvajā procesā), 54. pants (par informācijas sniegšanu), 6. nodaļa (par administratīvā procesa virzību iestādē) un 9. nodaļa (uzziņa par savām tiesībām);

Teritorijas plānošanas likums;

Būvniecības likums;

likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” – kā sniegt informāciju par iepirkuma procesu, īpaši 32. pants (paziņojums par lēmuma pieņemšanu), 33.1 pants (informācijas par iepirkuma līgumiem pieejamība) un 34. panta 4. daļa (par atklāta un slēgta konkursa noslēguma protokola pieejamību);

Informācijas atklātības likums;

likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”;

likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, īpaši 7. pants par nepublicējamo informāciju;

likums “Par valsts noslēpumu”, īpaši 5. pants – kādai informācijai nekādi nedrīkst liegt pieeju (ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums);

Fizisko personu datu aizsardzības likums;

Darba likums – 93. pants, kāda informācija par darbinieku ir jāaizsargā (ziņas par darbinieku);

MK noteikumi “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai”, īpaši par ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas kārtību.

Pēdējā desmitgadē arvien populārākas kļūst aktīvās pilsoniskās līdzdalības veicināšanas formas. Nacionālajā līmenī pieaug biedrības “Mana balss” aktivitātes. Trešās pasaules valstīs tās dažkārt izmanto kā ārējo iejaukšanās formu, veicinot varas destabilizāciju it kā līdzdalības demokrātijas veicināšanai. Latvijā šai organizācijai ir likumīgas iespējas ierosināt likumprojektus, ja tiek savākts nepieciešamais parakstu skaits.

Pašvaldībās tiek aprobētas tādas līdzdalības veicināšanas formas kā nelielas budžeta daļas izdalīšana sabiedrības aktīvistu lemšanai. Parasti tas notiek projektu ietvaros, projektu gaitā sabiedrības pārstāvji iepazīstas ar pašvaldības atbildību un pienākumiem, ietekmē deputātu noteiktās prioritātes.

Iedzīvotāju atsaucību gūst līdzdalība tiešsaistē. Pašvaldībās tiek īstenoti projekti, kad katrs iedzīvotājs var uz kartes atzīmēt problēmas vietu un iesūtīt pašvaldībai problēmas aprakstu.

Lai aktīvāk veicinātu līdzdarbību, būtu vēlams pašvaldības izglītības iestādēs mācīt pašvaldību demokrātijas, administrēšanas un ekonomikas pamatus.

____

1 Pilsoniskas sabiedrības attīstība Latvijā: situācijas analīze.

PHARE projekts “Pilsoniskas sabiedrības attīstība Latvijā 2002/2003”. ĪUMSILS. Rīga, 2004.

2 Pūķis M., “Pilsoniskās līdzdarbošanās pamatjēdzieni”, Logs Nr. 3/4 (249/250), 2016, 30.–33. lpp.