Kā pašvaldība iegūst preces un pakalpojumus un veic būvdarbus – to nosaka Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, retākos gadījumos arī Publiskās un privātās partnerības likums. Publisko iepirkumu likums stājās spēkā 2017. gada 1. martā, bet Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums – 2017. gada 1. aprīlī.
“Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,” par Publisko iepirkumu likumprojektu pirms tā pieņemšanas teica atbildīgās komisijas – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.
No Publisko iepirkumu likuma (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) izriet pasūtītāja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja (turpmāk attiecībā uz abiem – pasūtītājs) pienākums nodrošināt pēc iespējas efektīvu līdzekļu izlietošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, kā arī nodrošināt brīvu konkurenci, kas ir tiešā veidā saistāma ar pasūtītājam izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu. Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana.
Kādā gadījumā iepirkuma likumi nav piemērojami
Publisko iepirkumu likums nav jāpiemēro, ja pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu par likuma 3. pantā nosauktajiem likuma piemērošanas izņēmumiem (Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā – 10. pants).
Pasūtītājs var izvēlēties, vai veikt iepirkuma procedūru vai piešķirt līguma slēgšanas tiesības pašvaldības (vienas vai vairāku) dibinātiem uzņēmumiem bez iepirkumu rīkošanas, kuros nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, tā saucamie in house līgumi, kuru regulējums noteikts PIL 4. pantā un SPSIL 11. pantā.
Kā veikt iepirkumus, kā tos organizēt un dokumentēt
Pirmkārt, jānoskaidro, jāapzina vajadzība – ko nepieciešams pirkt.
Otrkārt, jānoskaidro, cik plānotais pirkums varētu maksāt.
Iepirkumu uzraudzības birojs (IeUB) ir sniedzis skaidrojumu par priekšizpētes un tirgus izpētes nepieciešamību un kārtību (sk. Skaidrojums par priekšizpētes veikšanu paredzamās līgumcenas noteikšanai: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98).
Treškārt, atbilstīgi noskaidrotajai paredzamajai līgumcenai vai nu izpētes rezultātā jānoslēdz līgums, vai arī jāizvēlas atbilstoša iepirkuma veikšanas kārtība.
Tirgus izpētes vai cenu aptaujas var veikt jebkurš darbinieks vai komisija, vai darba grupa, kam saskaņā ar pašvaldības iekšējiem normatīviem aktiem tas uzdots.
Ceturtkārt, iepirkumu veikšanai ir jābūt izveidotai iepirkumu komisijai. Iepirkumu komisijas ir atšķirīgas PIL un SPSIL piemērošanai, jo PIL piemērošanas gadījumā iepirkumu komisijas locekļi ir amatpersonas, bet SPSIL gadījumā komisijas locekļi nav amatpersonas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Tāpēc arī atšķirīgi ir definēti interešu konflikta jautājumi.
Iepirkuma komisiju var izveidot katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Visos gadījumos minimālais iepirkuma komisijas locekļu skaits ir trīs. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.
Komisijā iekļauj personas, kurām nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā – aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, kā arī pieņemt attiecīgus lēmumus un slēgt attiecīgus līgumus, – vai šā soda izpilde ir beigusies. Lai pārliecinātos par iepriekš minēto, pasūtītājs iegūst informāciju Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) publikāciju vadības sistēmā.
Piektkārt, iepirkuma norise
Iepirkuma komisija veic PIL 8. pantā noteiktās iepirkumu procedūras, un PIL 9. un 10. pantā nosauktos iepirkumus, SPSIL piemērošanā – 13. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētās iepirkuma procedūras.
Iepirkuma komisijas darbības noteikumi ir iekļauti PIL III nodaļā, 24.–26. pantos, SPSIL VI nodaļā, 29.–30. pantos.
Pirms uzsākt iepirkumu norises, komisijai būtu jāpārliecinās, vai preci vai pakalpojumu nav jāiegādājas EIS. PIL 17. panta astotā daļa nosaka, ka pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 10 000 eiro vai lielāka.
PIL ļauj vienai vai vairākām pašvaldībām izveidot savas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar to starpniecību veikt iegādes, ja attiecīgi izveidotā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm, vai arī veikt iegādes EIS – Elektronisko iepirkumu sistēmā, kuras uzturētājs un darbības nodrošinātājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Kuras preces un pakalpojumi tad jāiegādājas EIS?
To nosaka 2017. gada 28. februāra MK noteikumu Nr. 108 “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi” 1. pielikums:
1. Biroja papīrs un kancelejas preces:
1.1. dokumentu uzglabāšanas preces;
1.2. biroja papīrs un papīra preces;
1.3. rakstāmgalda piederumi;
1.4. datu nesēji un datortehnikas tīrāmie piederumi;
1.5. prezentāciju un biroja piederumi, par ko centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
2. Datortehnika un datortehnikas uzstādīšana:
2.1. galda datori (darba stacijas);
2.2. planšetdatori;
2.3. portatīvie datori;
2.4. monitori;
2.5. nepārtrauktās barošanas avoti;
2.6. datortehnikas uzstādīšana, par ko centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
3. Demonstrācijas iekārtas un demonstrācijas iekārtu uzstādīšana:
3.1. interaktīvās tāfeles un ekrāni;
3.2. interaktīvo tāfeļu un ekrānu uzstādīšana;
3.3. audio, video un foto iekārtas;
3.4. demonstrācijas iekārtu papildierīces un piederumi, par ko centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
4. Drukas un kopēšanas iekārtas:
4.1. digitālās kopēšanas iekārtas;
4.2. daudzfunkcionālās lāzerdrukas iekārtas;
4.3. daudzfunkcionālās tintes drukas iekārtas;
4.4. lāzerdrukas iekārtas;
4.5. tintes drukas iekārtas;
4.6. platformāta drukas iekārtas;
4.7. specializētās drukas iekārtas, par kurām centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
5. Drukas iekārtu piederumi:
5.1. toneri;
5.2. tintes kasetnes;
5.3. citi piederumi, par kuriem centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
6. Medikamenti un medicīnas preces, par kurām centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi veselības aprūpes nozares centralizētā iepirkumu institūcija, ievērojot aģentūras e–pasūtījumu sistēmai izstrādātās tehniskās specifikācijas veidnes un darījumu noteikumus.
7. Mēbeles:
7.1. biroja un apmeklētāju krēsli;
7.2. biroja komplektējamās mēbeles;
7.3. izglītības iestāžu mēbeles;
7.4. metāla mēbeles, par kurām centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
8. Programmatūra un programmatūras izmantošanas apmācības:
8.1. biroja programmatūra;
8.2. operētājsistēmas programmatūra;
8.3. programmatūras izmantošanas apmācību kursi;
8.4. serveru standarta programmatūra un tās atbalsts, par ko centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
9. Saimniecības preces:
9.1. papīra higiēnas preces;
9.2. sadzīves ķīmija;
9.3. telpu uzturēšanas un uzkopšanas preces, par kurām centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
10. Servertehnika un datu glabātavas, kā arī servertehnikas un datu glabātavu uzstādīšana:
10.1. standarta serverstatnē ievietojamie serveri un serveru statnes;
10.2. komutatori;
10.3. asmeņserveri un asmeņserveru statnes;
10.4. datu glabātavas;
10.5. nepārtrauktās barošanas avoti;
10.6. servertehnikas un datu glabātavu uzstādīšana un konfigurēšana, par ko centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
11. Veselības apdrošināšanas pakalpojumi, par kuriem centralizēto publisko iepirkuma procedūru vai procedūras rīkojusi aģentūra.
Pašvaldība un pašvaldības iestāde var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no EIS vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem:
pašvaldības iestādes vai pašvaldības vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību saskaņā ar centralizēto iepirkumu institūcijas publicētajām tehniskajām specifikācijām;
pašvaldības iestāde vai pašvaldība var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu.
SPSIL piemērošanas gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var, bet tas nav obligāti, iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
Iepirkumu procedūras
Ja ir noskaidrots, ka centralizēti iepirkumu nav iespējams veikt, iepirkuma komisija izvēlas iepirkuma veidu – procedūru un iepirkuma priekšmetam atbilstošu CPV kodu.
PIL 8. pants paredz šādas iepirkuma procedūras:
atklāts konkurss;
slēgts konkurss;
konkursa procedūra ar sarunām;
konkursa dialogs;
inovācijas partnerības procedūra;
sarunu procedūra.
Īpašie iepirkuma režīmi:
metu konkurss (MK noteikumi Nr. 107, 3. nodaļa);
PIL 10. pants – šā likuma 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumi;
PIL 9. pants – iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
SPSIL ietvaros veic 13. pantā noteiktās procedūras:
atklāts konkurss;
slēgts konkurss;
sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu;
sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;
konkursa dialogs;
inovācijas partnerības procedūra.
Īpašie iepirkuma režīmi SPSIL:
SPSIL 13. panta (2) daļa – metu konkurss (MK noteikumi Nr. 187);
SPSIL 13. panta (5) daļa – 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumi;
SPSIL 16. pants, priviliģētie līgumi – līgumi rezervēti piegādātājiem, kas vairāk nekā 30% no vidējā darbinieku skaita gadā nodarbina personas ar invaliditāti (plānots papildināt ar piegādātājiem, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss).
CPV kodus izvēlas atbilstoši iepirkuma priekšmetam no Kopējās iepirkuma vārdnīcas (Common Procurement Vocabulary – CPV) jeb CPV nomenklatūras klasifikators – pieejams IUB mājaslapā: https://www.iub.gov.lv/lv/iubcpv.
Iepirkumu dokumentu izstrāde
Iepirkuma komisija ir tā, kas nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu, PIL 9. un 10. pantā un SPSIL 13. pantā minēto iepirkuma dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procesu.
Iepirkuma komisija lemj par iepirkumam nepieciešamās iepirkuma dokumentācijas izstrādi, t.i., vai nu pati komisija izstrādā nepieciešamo iepirkuma dokumentāciju, ja ir pietiekami kompetenta konkrētā iepirkuma jomā, vai arī uztic dokumentācijas sagatavošanu vienam vai vairākiem pasūtītāja darbiniekiem vai speciāli nolīgtam ekspertam vai speciālistam.
Neatkarīgi no tā, kas izstrādā iepirkuma dokumentāciju, to apstiprina (akceptē) pirms izsludināšanas iepirkumu komisija.
Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta pirmās daļas izpratnē. Par to, ka interešu konflikta tiešām nav, jāpārliecinās vēlreiz, piedāvājumus atverot (IeUB 8.03.2017. skaidrojums par iepirkuma dokumentācijas sagatavotāju: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98).
Iepirkumu dokumentācijas izstrādei jāatvēl pietiekams laiks un resursi, jo grozījumu izdarīšana jau izsludinātos iepirkumos ir stipri ierobežota.
PIL 35. pants un SPSIL 41. pants (3) daļa
Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma dokumentācijā, ja grozījumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu un pretendentu dalību iepirkuma procedūrā.
Direktīvas 2014/24/ES preambulas 81. apsvērums: ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāpaskaidro, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus. Tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.
IUB sniedz arī detalizētu skaidrojumu par grozījumu veikšanu iepirkuma dokumentācijā: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98.
Iepirkuma dokumentācijā nosaka objektīvas un samērīgas pretendentu atlases prasības, tajā skaitā prasības pretendenta pieredzei, saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim, izslēgšanas noteikumus, tajā skaitā ne tikai obligātos, bet arī fakultatīvos, ja ir lēmis par to piemērošanu.
Pasūtītājs paredz dokumentācijā pieņemt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (PIL 49. pants un SPSIL 56. pants) kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Skaidrojums par Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_ESPD_20170725.pdf.
Iepirkuma komisija iepirkuma procedūras dokumentos nosaka piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, kurus izmantos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai, to skaitliskās vērtības, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā katrs vērtēšanas kritērijs tiks vērtēts. Iepirkuma komisija izvēlas vērtēšanas kritērijus, kas ir konkrēti izteikti un objektīvi salīdzināmi vai izvērtējami.
Iepirkumā līguma slēgšanas tiesības paredz piešķirt saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam (PIL 51. pants), kuru pasūtītājs nosaka:
izmantojot cenu vai izmaksas, piemērojot efektivitātes pieeju (piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas);
ņemot vērā cenu vai izmaksas un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, piemēram:
kvalitāti, tajā skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus;
iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze;
pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes nosacījumus, piemēram, piegādes datumu, piegādes procesu un piegādes periodu vai piegādes pabeigšanas periodu, piedāvājumu noformēšanas prasības kandidātiem un pretendentiem.
Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts PIL 9. un 10. pantā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.
SPSIL piemērošanas gadījumā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles noteikumi iekļauti likuma 57. pantā.
Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm izvirzītās prasības. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā.
Iepirkuma komisijai arī jānoskaidro, vai nav obligāti jāpiemēro un jāiekļauj zaļā iepirkuma (ZPI) prasības, kā to nosaka PIL 19. pants un SPSIL 28. pants saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu.
Obligāti kopš šāgada 1. jūlija ZPI jāpiemēro MK noteikumi nosauktajām preču un pakalpojumu grupām:
biroja papīrs,
drukas iekārtas,
datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra,
pārtika un ēdināšanas pakalpojumi,
tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi,
iekštelpu apgaismojums,
ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
Lai organizētu pārredzamu un prognozējamu iepirkuma vadības procesu, iepirkuma komisija plāno iepirkuma virzību, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Detalizēts skaidrojums sniegts IUB 08.05.2017. skaidrojumā par Publisko iepirkumu likuma termiņiem: https://www.iub.gov.lv/lv/node/98 un SPSIL: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/Jaunais%20SPSIL_2017..pdf.
Iepirkuma dokumentācijā iekļauj iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektu. Iepirkuma līguma projektā norāda informāciju par iepirkuma priekšmetu, tā apjomu un kvalitāti, līgumcenas samaksas kārtību, līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus, piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņas un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistes kārtību, līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu, līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma, un citus līguma izpildei būtiskus nosacījumus. Līguma projekta sagatavošanai ieteicams izmantot “Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukciju valsts tiešās pārvaldes iestādēs”: https://likumi.lv/ta/id/285534–arvalstu–finansu–instrumentu–finansetu–civiltiesisku–ligumu–izstrades–un–slegsanas–instrukcija–valsts–tiesas–parvaldes–iestades.
Iepirkumu izsludināšana
Pasūtītājs attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē vai savā tīmekļvietnē (ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir sava tīmekļvietne) publicē paziņojumu par iepirkuma procedūru.
Sagatavojot paziņojumus iepirkumiem ES fondu finansēto projektu ietvaros, jāievēro ES fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasības.
Iepirkuma procedūras dokumentiem jābūt pieejamiem elektroniskā veidā bez maksas. Par to iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu, kurus nav iespējams izsniegt elektroniskā veidā, var pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas izdevumus.
Pasūtītājs izsludina iepirkumus IUB mājaslapā, iesniedzot paziņojumus saskaņā ar speciālām MK noteikumos (28.02.2017. MK noteikumi Nr. 103 “Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība” un 28.03.2017. MK noteikumi Nr. 182 “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība”) noteiktām paziņojumu veidlapām. IUB detalizēti skaidrojumi par paziņojumu veidlapām: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_pazi%C5%86ojumi_no_1marta_20170321.pdf un https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/upload/skaidrojums_pazinojumi_no_1.aprila_20170323.pdf.
Piedāvājumu atvēršana un vērtēšana
Iepirkuma komisija atlasa kandidātus un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus slēgtās sēdēs saskaņā PIL vai SPSIL prasībām, iepirkuma procedūras dokumentiem, PIL 9. un 10. pantā un SPSIL 13. panta piektajā daļā minētajiem iepirkumu dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums.
Ja iepirkumu komisija konstatē, ka pretendenta kvalifikācijas dokumentos ietvertā informācija ir neskaidra vai nepilnīga, tā pieprasa, lai pretendents vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina šajos dokumentos ietverto informāciju.
Piedāvājumu vērtēšanas gaitā iepirkumu komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pierādīt preču atbilstību.
Ja iepirkuma komisija pretendenta piedāvājumu uzskata par nepamatoti lētu, pirms šāda piedāvājuma iespējamās noraidīšanas komisija rakstveidā pieprasa no pretendenta detalizētu paskaidrojumu par būtiskiem piedāvājuma nosacījumiem, kā arī ļauj pretendentam iesniegt pierādījumus, kurus tas uzskata par nepieciešamiem, dodot saprātīgu termiņu paskaidrojuma un pierādījumu iesniegšanai. Pretendenta piedāvājums tiek noraidīts tikai gadījumā, ja pretendents nav varējis norādīt tehnoloģijas, tehniskos risinājumus, tirgus apstākļus, preces īpašības vai citus objektīvus pierādījumus, kas ļauj piedāvāt tik lētu cenu.
Pēc piedāvājumu atbilstības pārbaudes iepirkuma komisija vērtē piedāvājumus saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem cenu vai izmaksu un kvalitātes kritērijiem, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu no piedāvājumiem, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām.
Iepirkumu komisija izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkumā PIL 42. pantā un SPSIL 48. pantā nosauktajos obligātajos, kā arī iepirkuma dokumentācijā paredzētajos fakultatīvajos izslēgšanas gadījumos, un PIL 9. un 10. panta un SPSIL 13. panta piektās daļas iepirkumos šajos likumu pantos noteiktajā kārtībā.
Iepirkumu norise tiek dokumentēta atbilstoši PIL un SPSIL prasībām dokumentācijas izstrādei un glabāšanai atšķirīgā apjomā iepirkumu procedūrās un iepirkumos ar atvieglotiem noteikumiem, piemēram, PIL 9. un 10. panta kārtības iepirkumos.
Par iepirkuma rezultātiem pasūtītājs informē likumos noteiktos termiņos vienlaicīgi (vienā dienā) visus pretendentus, kā arī publicē paziņojumu tīmekļvietnēs, kur publicē paziņojumus par iepirkumiem. Ja iepirkums tiek izbeigts vai pārtraukts, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkums tiek izbeigts vai pārtraukts.
Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai izsniedzot likumos paredzētajos gadījumos kādam no pretendentiem iepirkuma protokolus, pasūtītājs neatklāj to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši citi pretendenti.
Iepirkumu līgumu slēgšana
Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos ar izraudzīto pretendentu pasūtītājs slēdz atbilstoši iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektam iepirkuma procedūras dokumentu pielikumā. Grozījumi iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās projektā, tehniskajā specifikācijā un pretendenta piedāvājumā nav pieļaujami.
Iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav likumos noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem (PIL 60. pants un SPSIL 65. pants).
Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
tas ir paredzēts citā likumā;
tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ.
Grozījumus iepirkuma līgumā veic atbilstoši PIL 61. panta un SPSIL 66. panta noteikumiem.
Iepirkumu līgumi un grozījumi tajos jāpublicē pasūtītāju mājaslapās obligāti likumos noteiktajos gadījumos, piemēram, PIL 9. panta vai SPSIL 13. panta piektās daļas iepirkumos.
Iepirkumu plānu publicēšana ir obligāta prasība.
Pasūtītājs mēneša laikā no gadskārtējā budžeta apstiprināšanas dienas (PIL 18. pants), bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā no dienas (SPSIL 22. pants), kad pieņemts lēmums par iepirkuma nepieciešamību, publicē valsts elektroniskās informācijas sistēmā, kas paredzēta piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, informāciju par plānotajiem PIL 8. panta otrās daļas (metu konkursi) iepirkumu procedūrām, 9. (mazie iepirkumi) un 10. panta iepirkumiem un SPSIL 13. pantā nosauktajām iepirkumu procedūrām, metu konkursiem vai šā likuma 13. panta (5) daļā minētajiem iepirkumiem. Pasūtītājs informāciju aktualizē pēc nepieciešamības.
Interešu konflikts iepirkumu jomā
Papildus jāievēro pašvaldības deputātiem, ka likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10. pantā noteikti komercdarbības ierobežojumi attiecībā uz iepirkumiem:
(4) Pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(41) Pašvaldību iestāžu vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas no attiecīgās pašvaldības iestādes saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju vai finanšu līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
(5) Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, šo pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās jāievēro šā panta ceturtās daļas noteikumi arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumus.
(6) Šā panta pirmajā, 1.1, 1.2, trešajā un ceturtajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja valsts amatpersona vada publiskas personas institūciju, kura izziņojusi atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no iepirkuma komisijas vai koncesijas procedūras komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā ir kāda no šā likuma 4. panta pirmās daļas 24. punktā minētajām personām.
Administratīvā atbildība par šo interešu konflikta noteikumu pārkāpšanu noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā:
166.30 pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana
Par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā –
uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no 70 līdz 350 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.
Pārkāpumi, par kuriem iepirkumu jomā var tikt piemērota administratīvā atbildība
Normatīvie akti, par kuru pārkāpumiem var tikt piemērota administratīvā atbildība:
Publisko iepirkumu likums (PIL),
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (SPSIL),
Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (ADJIL),
Publiskās un privātās partnerības likums (PPPL).
Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie:
166.21–166.25 pants, sodu veidi:
brīdinājums;
naudas sods no 70 līdz 700 eiro vai no 70 līdz 350 eiro;
naudas sods no 350 līdz 700 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus (1–3 gadi), kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.
175.2 pants, sods:
– fiziskajām personām vai amatpersonām no 35 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 700 eiro.
2016. gada 19. jūlija IeUB “Skaidrojums par administratīvā pārkāpuma lietvedības norisi Iepirkumu uzraudzības birojā”: https://www.iub.gov.lv/sites/default/files/skaidrojums_publicesanai.pdf.
***
Publisko iepirkumu likums (PIL) Līgumcenu robežvērtības
Iepirkums jāpiemēro no 10 000 eiro pakalpojumiem un piegādēm
20 000 eiro būvdarbiem
“Mazie iepirkumi”, likuma 9. pants no 10 000 eiro līdz 41 999,99 eiro pakalpojumiem un piegādēm
no 20 000 eiro līdz 169 999,99 eiro būvdarbiem
Iepirkuma procedūru piemērošana, likuma 8. pants no 42 000 eiro pakalpojumiem un piegādēm
no 170 000 eiro būvdarbiem
Iepirkumu procedūru piemērošana, ES slieksnis sākot no 135 000 eiro pakalpojumiem un piegādēm
sākot no 5 225 000 eiro būvdarbiem
2. pielikuma pakalpojumiem, likuma 10. pants
10. panta pirmās daļas noteikumi 2. pielikuma sadaļai “Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi” minētajiem CPV kodiem un mācību praksēm vai studiju praksēm, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanai no 42 000 eiro
no 750 000 eiro un lielākām summām
Pārtikas produktu iepirkumiem no 1.07.2017., ja tiek ievērotas zaļā iepirkuma (ZPI) noteiktās prasības, nav jāpiemēro likuma prasības līdz 41 999 eiro
Likuma 5. panta 2)–7) punkti no 135 000 eiro
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (SPSIL) līgumcenu robežvērtības
Iepirkums jāpiemēro no 418 000 eiro piegādes un pakalpojumu līgumiem
5 225 000 eiro būvdarbu līgumiem
2. pielikuma pakalpojumiem, likuma 13. panta piektā daļa no 1 000 000 eiro