SARUNU SISTĒMA STARP LPS UN VALDĪBU

Viens no pasākumiem, ko paredzēja 1993. gada pašvaldību reformu koncepcija, bija izveidot sarunu sistēmu starp pašvaldībām un valdību. Šo procesu nosacīti var dalīt divos posmos.

1. posmā – līdz 1994. gadam – sarunas notika uz brīvprātīgas sadarbības pamatiem, kas nebija reglamentētas likumos un citos normatīvajos aktos:

pie Saeimas bija izveidota Pašvaldību reformu padome, kas nodarbojās ar likumu projektu sagatavošanu,

pašvaldību pārstāvji tika iesaistīti likumu sagatavošanas grupās;

tika rīkotas regulāras konsultatīvās sanāksmes pašvaldību un valdības kopīgu interešu saskaņošanai;

pašvaldību pārstāvji piedalījās Saeimas komisiju un Ministru kabineta un tā komiteju darbā.

1994. gada 25. februārī Vislatvijas pašvaldību sapulcē LPS ieguva Latvijas pašvaldību pilnvarojumu sarunām ar valdību visu pašvaldību vārdā, bet 1994. gada 29. aprīlī Valsts reformu ministrijas un LPS sadarbības rezultātā tika parakstīts pirmais Ministru kabineta un LPS sarunu protokols.

Protokols bija veidots saskaņoto un atšķirīgo viedokļu formā, ietverot tādus jautājumus kā sociālo garantiju politika, ekonomisko reformu politika, valsts pārvaldes un pašvaldību reformu politika, dotāciju un mērķsubsīdiju apjomi. Tāpat tika atzīta Ministru kabineta un pašvaldību pastāvīgas sadarbības nepieciešamība, ko vēlāk nostiprināja likuma “Par pašvaldībām” XI nodaļā “Pašvaldības un Ministru kabinets”. Puses vienojās arī, ka jautājumi, kuros LPS un Ministru kabinetam ir atšķirīgi uzskati, jārisina ar politisko partiju un Saeimas deputātu frakciju palīdzību.

Par sarunu sistēmas 2. posmu var uzskatīt laika periodu kopš 1994. gada maija, kad sarunas ir reglamentētas ar likumu “Par pašvaldībām” un Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka sarunu procedūru: sarunu tēmas, laika grafiks, sarunu grupas un pienākumi abām sarunu pusēm – gan LPS, gan ministrijām. Sarunas notiek regulāri, un tajās iesaistās visas ministrijas. Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols tiek izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Būtiskākais normatīvais akts jeb “jumta” likums, kur noteikti pašvaldību un valdības attiecību principi, ir likums “Par pašvaldībām”. Tā 86. pants paredz saskaņot starp pašvaldībām un Ministru kabinetu tos likumprojektus un MK noteikumu projektus, kuri attiecas uz pašvaldībām.

Ministru kabinetam un pašvaldībām jāsaskaņo arī citi jautājumi:

kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmēri;

pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtība, ja tā nav noteikta likumā;

likuma “Par pašvaldībām” 8. pantā paredzēto funkciju finansēšanas avoti;

citi pašvaldību darbības jautājumi, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.

Saskaņošanas procesā pašvaldības pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība, bet Ministru kabinetu – attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona.

Likumā noteikts, ka saskaņošanas rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Ministru kabinets, nosūtot Saeimai likumprojektu, kas attiecas uz pašvaldībām, tam pievieno MK komitejas sēdes protokola izrakstu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības. Sarunu protokols par domstarpībām jautājumos, kas ietilpst Ministru kabineta vai ministriju kompetencē, izskatāms Ministru kabinetā.

Priekšlikumus par grozījumiem likumos pašvaldību sabiedriskās organizācijas vai atsevišķas pašvaldības iesniedz Ministru kabinetam.

Pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 86. pantu, Ministru kabinets 2004. gada 6. jūlijā izdeva noteikumus “Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”, kur noteikts sarunu ikgada laika grafiks, protokola sagatavošanas kārtība un arī tas, ka saskaņošanas procesā pašvaldības pārstāv LPS.

Saskaņā ar šiem noteikumiem LPS katru gadu līdz 1. martam iesniedz ministrijām un par pašvaldību pārraudzību atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai to amatpersonu sarakstus, kuras ir pilnvarotas piedalīties sarunās ar attiecīgajām ministrijām. Līdz 1. aprīlim notiek vienošanās starp LPS un ministrijām par saskaņojamo jautājumu loku un to izskatīšanas termiņiem. Ministrijas informē atbildīgo ministriju par visiem saskaņošanai izvirzītajiem jautājumiem, arī par tiem, par kuru izskatīšanu puses nav panākušas vienošanos. Savukārt līdz 1. augustam notiek ministriju un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas. Sarunu gaita tiek protokolēta, un sarunu rezultātus noformē protokola veidā.

Protokolā tiek fiksēti jautājumi, par kuriem ir panākta vai nav panākta vienošanās. Protokola projektu pirms tā parakstīšanas attiecīgā ministrija nosūta Finanšu, Tieslietu un atbildīgajai ministrijai, kas divu nedēļu laikā sniedz attiecīgus atzinumus par panāktās vienošanās atbilstību normatīvajiem aktiem, valsts budžeta iespējām finansēt panākto vienošanos, kā arī tās ietekmi uz pašvaldību darbību. Pēc atzinumu saņemšanas un izvērtēšanas attiecīgais ministrs vai viņa pilnvarotā amatpersona paraksta protokolu vai, ja nepieciešams, to papildus saskaņo ar LPS atbilstoši saņemtajiem atzinumiem. No LPS puses protokolu paraksta tās priekšsēdis vai viņa pilnvarotā amatpersona. Katru gadu līdz 10. augustam ministrijas iesniedz parakstītos protokolus atbildīgajai ministrijai, kas tos reģistrē un seko izpildes gaitai. Ja izpildes gaita nesaskan ar protokolā noteikto, atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, informē par to Ministru kabinetu. Protokolu kopijas tiek iesniegtas Finanšu ministrijā.

Par nozīmīgāko var uzskatīt Finanšu ministrijas un LPS sarunu protokolu, jo to sagatavo saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 12. punktu, ņemot vērā pārējo ministriju noslēgto vienošanos finansējuma jautājumos. Protokolu pēc tā parakstīšanas iesniedz Ministru kabinetā vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu, un tā tālākā izskatīšana un nosūtīšana Saeimai notiek atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 13. panta prasībām. Protokola kopijas nosūta pārējām ministrijām zināšanai.

Likuma “Par pašvaldību budžetiem” 13. pantā noteikts, ka pašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu Latvijas Republikas kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finanšu ministrs vai viņa pilnvarotā persona, bet pašvaldības – Latvijas Pašvaldību savienība. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai. Līdz ar to LPS ar likumu tiek atzīta par līdzvērtīgu sarunu partneri valdībai, turklāt ministriju uzdevums ir saskaņot ar LPS visus tiesību aktu projektus pašvaldību jomā.

Būtisks LPS un valdības sadarbības mehānisms, lai saskaņotu viedokļus, ir paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes. Tām saskaņā ar MK noteikumiem būtu jānotiek ne retāk kā reizi trijos mēnešos, taču praksē šīs sēdes notiek, pirms MK sēdē tiek apstiprināts LPS un Ministru kabineta sarunu ikgadējais protokols.

Jautājumi, kas skar pašvaldību intereses un nav risināmi sarunu kārtībā, tiek izskatīti Ministru kabinetā saskaņā ar MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 “Ministru kabineta kārtības rullis”. LPS pārstāvis katru trešdienu pieprasa atzinuma sniegšanai tiesību aktu projektus, kas skar pašvaldību intereses un tiek izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. LPS pārstāvis piedalās arī iknedēļas valsts sekretāru sanāksmēs un pauž viedokli par izskatāmajiem tiesību aktu projektiem. Neapšaubāmi, LPS pārstāvja klātbūtne vērtējama kā pozitīvs sasniegums, jo iespējams operatīvi sekot līdzi visiem jaunajiem tiesību aktu projektiem un sniegt atzinumu par tiem, kas attiecas uz pašvaldībām.

Līdzdalība šajā sanāksmē ir ļoti lietderīga arī no tā aspekta, ka tajā tiek pārspriesta nākamās Ministru kabineta sēdes darba kārtība, un LPS tādā veidā var sekot līdzi interesējošiem aktuāliem jautājumiem, nepieciešamības gadījumā lūdzot sava pārstāvja pieaicināšanu MK sēdē. LPS savā iknedēļas informācijas biļetenā informē pašvaldības par valsts sekretāru sanāksmē pieprasītajiem tiesību aktu projektiem. Ar šo dokumentu saturu pašvaldības var iepazīties LPS mājaslapā: www.lps.lv.

Sarunu sistēma ar valdību ir reglamentēta, bet sarunu sistēma ar Saeimu veidojusies uz brīvprātības principiem. LPS pārstāvjiem iespējams piedalīties Saeimas komisiju darbā, kad tiek izskatīti jautājumi, kas skar pašvaldību kompetenci. Taču, tā kā šī sistēma nav reglamentēta, bieži vien tā atkarīga no labās gribas – pieaicināt LPS pārstāvi komisijas sēdē vai ne. Tomēr klātbūtne komisijās ir ļoti nozīmīga, jo prakse liecina, ka starplaikā līdz likumprojekta otrajam lasījumam Saeimā notiek būtiskas izmaiņas likumprojekta pantos un, ja nav iespējas izteikt pašvaldību viedokli, var sagaidīt nepatīkamus pārsteigumus.

Šo sarunu sistēmu ar valdību, kas izveidojusies 23 gados, kopumā var vērtēt kā pozitīvu, jo daudzās Eiropas valstīs sarunu sistēma vairāk balstās uz ilggadējām demokrātiskām tradīcijām un nav nostiprināta likumdošanā. Tādēļ Latvijā izveidoto pašvaldību sistēmu, tiesību aktus un sarunu praksi apgūst citu Eiropas Savienības valstu pašvaldības, kā arī virkne ES kaimiņvalstu, tomēr mums pašiem turpmāk vēl daudz jāstrādā, lai to pilnveidotu.