2017. gada 3. jūnijā vietējo pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika 119 vēlēšanu apgabalos – deviņās republikas pilsētās un 110 novados.
Par 1614 vietējo pašvaldību deputātu mandātiem cīnījās 8945 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam – iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā par 1618 mandātiem cīnījās 8725 deputātu kandidāti.
Dzimums: no 8945 deputātu kandidātiem 5454 jeb 60,97% bija vīrieši un 3491 jeb 39,03% – sievietes. 2013. gada vēlēšanās deputātu kandidātu vīriešu un sieviešu procentuālā attiecība bija 59,44 pret 40,56.
Pēc deputātu kandidātu vecuma visvairāk kandidātu bija vecuma grupā no 41 līdz 50 gadiem – 2305 kandidāti (25,77%). Tālāk sekoja vecuma grupa no 51 līdz 60 gadiem – 2246 kandidāti (25,11%), vecuma grupa no 31 līdz 40 gadiem – 2028 kandidāti (22,67%), vecuma grupa no 21 līdz 30 gadiem – 1157 kandidāti (12,93%), vecuma grupa no 61 līdz 70 gadiem – 909 kandidāti (10,16%) un vecuma grupa no 71 līdz 80 gadiem – 189 kandidāti (2,11%). 19 gadus veci bija 42 kandidāti (0,47%), 20 gadus veci – 38 kandidāti (0,42%), vecāki par 80 gadiem bija 12 deputātu kandidāti (0,13%), bet 18 gadus veci – desmit kandidāti (0,11%).
Deputātu kandidātu vidējais vecums – 45,6 gadi (iepriekšējās vēlēšanās – 44,8 gadi).
Jaunākie deputātu kandidāti bija 18 gadus veci, bet vecākais kandidāts – 88 gadus vecs (iepriekšējās vēlēšanās – 84 gadus vecs).
Grupējot deputātu kandidātus pēc pilsonības, 8937 kandidāti jeb 99,91% bija Latvijas pilsoņi (2013. gada vēlēšanās – 99,93%).
Pārējie: astoņi ASV pilsoņi (0,09%), septiņi Lietuvas pilsoņi (0,08%), pieci Vācijas pilsoņi (0,06%), četri Kanādas pilsoņi (0,04%) un viens Somijas pilsonis (0,01%).
Pēc tautības – visvairāk deputātu kandidātu bija latvieši – 6929 jeb 77,46% (vēlēšanās pirms četriem gadiem – 67,64%).
1520 kandidāti jeb 16,99% tautību nebija norādījuši (2013. gadā – 25,81%).
Pārējie: krievi – 331 kandidāts (3,70%), poļi – 43 (0,48%), lietuvieši – 42 (0,47%), baltkrievi – 30 (0,34%), ukraiņi – 28 (0,31%), igauņi – četri (0,04%), ebreji un tatāri – pa trim (0,03%), gruzīni un vācieši – pa diviem (0,02%) un pa vienam avāram, čeham, lībietim (līvam), lībietim, moldāvam, osetīnam, somam un zviedram (0,01%).
No 599 (2013. gadā – 589) pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem 465 sarakstus (2013. gadā – 453) iesniedza reģistrētas partijas un partiju apvienības, 31 sarakstu (2013. gadā – 19) – partiju nereģistrētas apvienības un 103 sarakstus – vēlētāju apvienības (2013. gadā – 117).
No partijām un partiju apvienībām visvairāk sarakstu iesniedza:
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 61 saraksts (944 kandidāti);
“Saskaņa”, sociāldemokrātiskā partija – 48 saraksti (621 kandidāts);
partija “Vienotība” – 46 saraksti (782 kandidāti);
“Latvijas Zemnieku savienība” – 39 saraksti (631 kandidāts);
Zaļo un Zemnieku savienība – 35 saraksti (647 kandidāti);
Latvijas Reģionu apvienība – 30 saraksti (492 kandidāti);
Latvijas Zaļā partija – 25 saraksti (404 kandidāti);
“No sirds Latvijai” – 21 saraksts (372 kandidāti);
partija “Vienoti Latvijai” (214 kandidāti), “Gods kalpot mūsu Latvijai” (207 kandidāti) un politiskā partija “KPV LV” (120 kandidātu) – pa 15 sarakstiem;
Vidzemes partija (192 kandidāti) un Latgales partija (178 kandidāti) – pa 11 sarakstiem;
politiskā partija “Reģionu alianse” – desmit saraksti (157 kandidāti).
Pārējās partijas un partiju apvienības iesniedza mazāk par desmit sarakstiem.
Pārstāvniecību republikas pilsētu un novadu domēs ieguva 487 kandidātu saraksti (iepriekšējās vēlēšanās – 483 saraksti).
Šajās vēlēšanās vietējās pašvaldībās neiekļuva 112 deputātu kandidātu saraksti. Vislielākais neiekļuvušais sarakstu skaits – desmit – ir Daugavpilī, kur no 13 sarakstiem domē iekļuva tikai trīs. Astoņi saraksti no 12 netika Jūrmalā. Neviens kandidāts no septiņiem sarakstiem nebūs pārstāvēts Rēzeknes pilsētas (bija 11 saraksti) un Liepājas domē (bija desmit saraksti). Seši saraksti palika “aiz borta” Rīgā (pavisam bija 11 saraksti) un pieci – Ventspilī (bija septiņi saraksti) un Ķekavas novadā (piedalījās 14 saraksti). Četri no pieteiktajiem sarakstiem neiekļuva domē Ogres novadā, bet trīs – Carnikavas, Ludzas un Salaspils novadā. Pa diviem sarakstiem aiz līnijas palika Ādažu, Daugavpils, Dobeles, Garkalnes, Ikšķiles, Ķeguma, Mārupes, Olaines, Preiļu un Saldus novadā un Jelgavas pilsētā un Valmierā. Pa vienam sarakstam ārpusē tika atstāti Alūksnes, Babītes, Balvu, Burtnieku, Cēsu, Ciblas, Ērgļu, Ilūkstes, Jelgavas, Jēkabpils, Kuldīgas, Lielvārdes, Limbažu, Līgatnes, Madonas, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Ropažu, Rucavas, Saulkrastu, Stopiņu, Tukuma, Vārkavas, Vecumnieku, Ventspils un Viļānu novadā.
Pašvaldību domēs ievēlēti 1614 deputāti (2013. gadā – 1618), kuri turpmākos četrus gadus veidos mūsu dzīvi un sabiedrības politiku iedzīvotājiem vistuvākajā politikas sistēmas līmenī – vietējās pašvaldībās.
No politiskajām partijām un partiju apvienībām visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu – 166 – ieguvusi Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kam ar 157 deputātu vietām seko Zaļo un Zemnieku savienība un ar 145 vietām – Latvijas Zemnieku savienība. Atcerēsimies – 2013. gada pašvaldību vēlēšanās uzvarēja partija “Vienotība” (197 vietas), atstājot aiz sevis ar 145 deputātu vietām Zaļo un Zemnieku savienību un ar 134 vietām – Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Tālākajās vietās šajā grupā šoreiz iekļuvušas šādas partijas un partiju apvienības: partija “Vienotība” (119 deputāti); “Saskaņa”, sociāldemokrātiskā partija (102 deputāti); Latvijas Reģionu apvienība (98 deputāti); Latvijas Zaļā partija (62 deputāti); Latgales partija (42 deputāti); Vidzemes partija (33 deputāti); politiskā partija “Reģionu alianse” (24 deputāti); Jaunā konservatīvā partija (23 deputāti); “No sirds Latvijai” (20 deputāti) u.c.
60 deputātu ievēlēti Rīgas pilsētā. Visvairāk – ar 32 deputātiem – tajā pārstāvēta sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” un partijas “Gods kalpot Rīgai” apvienība. Pa deviņiem deputātiem Rīgas domē iekļuvuši no Jaunās konservatīvās partijas un apvienības, ko veido Latvijas Reģionu apvienība kopā ar “Latvijas attīstībai”. Vēl Rīgas domē turpmākos četrus gadus strādās seši pārstāvji no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un četri partijas “Vienotība” deputāti.
Pa 17 deputātiem domē būs Bauskas, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Ķekavas, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Rēzeknes, Salaspils, Saldus, Talsu un Tukuma novadā.
Pa 15 deputātiem domē būs Daugavpils pilsētā, Jelgavas pilsētā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkraukles, Aizputes, Alojas, Alūksnes, Amatas, Auces, Ādažu, Babītes, Baldones, Balvu, Brocēnu, Burtnieku, Carnikavas, Cēsu, Dagdas, Engures, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krāslavas, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Lielvārdes, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Ozolnieku, Pļaviņu, Preiļu, Priekules, Priekuļu, Riebiņu, Ropažu, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu, Valkas, Vecumnieku, Ventspils, Viļakas un Viļānu novadā.
Pa 13 deputātiem domē būs Jēkabpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas, Valmieras un Ventspils pilsētas domē.
Pa deviņiem deputātiem domē būs Aglonas, Aknīstes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Beverīnas, Cesvaines, Ciblas, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Jēkabpils, Līgatnes, Lubānas, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Sējas, Skrīveru, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Varakļānu, Vārkavas, Vecpiebalgas, Viesītes un Zilupes novadā.
“Visvīrišķīgā” pašvaldība, kurā ievēlēta tikai viena deputāte – sieviete, ir Kokneses novads. Pa divām sievietēm domē ir Jēkabpilī, Rēzeknē un Valmierā un Aglonas, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jēkabpils, Kārsavas, Krāslavas, Ķeguma, Limbažu, Madonas, Mērsraga, Naukšēnu, Pārgaujas, Pāvilostas, Strenču, Vārkavas un Ventspils novadā.
Savukārt “sievišķīgākās” pašvaldības, kurās ievēlēts vairāk sieviešu nekā vīriešu (vairāk nekā 50% deputātu ir sievietes), ir Aknīstes, Alojas, Baltinavas, Brocēnu, Ērgļu, Lielvārdes, Lubānas, Ludzas, Neretas, Priekules, Priekuļu, Rundāles, Salas, Salacgrīvas, Tērvetes, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viļānu novads.
No 118 pašvaldībām (žurnāla nodošanas dienā tipogrāfijā vēl nebija zināms domes priekšsēdētājs Ķekavas novadā) 30 novadus un divas lielās pilsētas vadīs priekšsēdētāji, kuri šajā amatā ir pirmo reizi. Dažos novados, kuru līdzšinējie vadītāji uz šo posteni vairs nepretendēja vai vēlēšanās nekandidēja, varas pēctecība bija jau iepriekš sagatavota un prognozēta, taču vairākās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vēlēšanu rezultāts daudziem bija pārsteigums.
Jaunajā sasaukumā Daugavpils pilsētu vadīs Andrejs Elksniņš, kurš līdz šim bija Saeimas deputāts, bet Jēkabpils mērs turpmāk būs līdzšinējais Krustpils novada izpilddirektors Raivis Ragainis. Interesanti, ka visās deviņās republikas pilsētās mēri ir tikai vīrieši.
Jauni vadītāji turpmākos četrus gadus vadīs domes arī 30 novados: Ingūna Barkeviča Aglonas novadā, Juris Grasmanis Aizputes novadā, Daiga Kalniņa Alsungas novadā, Jānis Liberts Apes novadā (ievēlēts Astrīdas Harju vietā, kura devusies uz Saeimu), Andrejs Požarnovs Baldones novadā, Sarmīte Tabore Baltinavas novadā, Aigars Pušpurs Balvu novadā, Guntars Štrombergs Burtnieku novadā, Aivars Trūlis Dagdas novadā, Aldis Felts Dundagas novadā, Andris Vējiņš Gulbenes novadā, Aivars Mačeks Iecavas novadā, Aivars Vanags Jēkabpils novadā, Inga Priede Kandavas novadā, Linards Kumskis Krimuldas novadā, Ilmārs Zemnieks Ķeguma novadā, Santa Ločmele Lielvārdes novadā, Edgars Mekšs Ludzas novadā, Agris Lungevičs Madonas novadā, Solvita Strausa Mālpils novadā, Jānis Budreika Mērsraga novadā, Egīls Helmanis Ogres novadā, Dainis Liepiņš Ozolnieku novadā, Aigars Lukss Pļaviņu novadā, Elīna Stapulone Priekuļu novadā, Reinis Doniņš Saldus novadā, Vita Paulāne Stopiņu novadā, Edgars Zelderis Talsu novadā, Guntis Kalniņš Vecumnieku novadā un Alfons Žuks Viesītes novadā.
118 ievēlēto domju priekšsēdētāju vidū ir 90 vīriešu (76%) un 28 sievietes (24%).
Pēc dzimšanas gada – visvairāk ievēlēto domju priekšsēdētāju dzimuši 1958. un 1969. gadā – pa desmit.
Deviņi priekšsēdētāji dzimuši 1967. gadā.
Pa sešiem priekšsēdētājiem dzimuši 1961., 1962., 1966. un 1971. gadā.
Pa pieciem priekšsēdētājiem dzimuši 1959. un 1960. gadā.
Pa četriem priekšsēdētājiem dzimuši 1953., 1955., 1957. un 1964. gadā.
Pa trim priekšsēdētājiem dzimuši 1954., 1963., 1968., 1970. un 1974. gadā.
Pa diviem priekšsēdētājiem dzimuši 1951., 1956., 1965., 1972., 1973., 1976., 1978., 1983. un 1987. gadā.
Pa vienam priekšsēdētājam dzimuši 1952., 1975., 1977., 1981., 1982. un 1984. gadā.
Jaunākie pašvaldību vadītāji Latvijā ir Krimuldas novada domes jaunais priekšsēdētājs Linards Kumskis un Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, kurš ievēlēts atkārtoti – abi dzimuši 1987. gadā. Tiesa gan, gados visjaunākā tituls pienākas Linardam Kumskim, jo 30. dzimšanas dienu viņš atzīmēja jūlijā.
Savukārt dzīves pieredzē bagātākie pašvaldību vadītāji ir Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe un Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna.
Vispopulārākie pašvaldību vadītāju vārdi ir Jānis un Aivars.
Latvijas pašvaldību pirmo personu vidū ir astoņi Jāņi (Baiks, Budreika, Liberts, Olmanis, Pētersons, Rozenbergs, Veits un Zuments) un astoņi Aivari (Lembergs, Mačeks, Mucenieks, Nalivaiko, Okmanis, Priedols, Trūlis un Vanags).
Tālāk seko Andri – pavisam pieci (Bergs, Rāviņš, Vaivods, Vējiņš un Zālītis).
Pašvaldību vadītāji – vārdabrāļi ir četri Andreji (Elksniņš, Ence, Požarnovs un Spridzāns) un četri Gunti (Gladkins, Kalniņš, Liepiņš un Libeks) un trīs Māri (Justs, Sprindžuks un Zvirbulis).
Vārdabrāļu pāri ir divi Agri (Lungevičs un Petermanis), divi Aigari (Lukss un Pušpurs), divi Daiņi (Liepiņš un Vingris), divi Edgari (Mekšs un Zelderis), divi Ginti (Kaminskis un Kukainis), divi Guntari (Štrombergs un Velcis), divi Juri (Dombrovskis un Grasmanis), divi Mārtiņi (Bauze–Krastiņš un Bojārs) un divi Uldi (Kristapsons un Sesks).
Sieviešu vidū gan ir tikai divas vārdamāsas – Daces (Alojas novada vadītāja Vilne un Tērvetes novada pašvaldības priekšsēdētāja Reinika) un Vijas (Aknīstes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Dzene un Priekules pašvaldības vadītāja Jablonska).
Lai sekmīgs šis sasaukums un laba sadarbība ar kolēģiem, pašvaldības administrācijas un iestāžu darbiniekiem, valsts institūcijām un pats galvenais – ar vietējiem iedzīvotājiem!