Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 07:31
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Kā var noprast no apakškomitejas nosaukuma, specifisko jautājumu loks, kas to atšķir no pārējām LPS komitejām, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jautājumi un ar to saistītās problēmas, pieredze un likumdošana.
Ar dažādiem nosaukumiem šāda apakškomiteja pastāv jau sen. Ir piedzīvoti gan tādi gadi, kad apakškomitejas sēdes bija katru mēnesi, gan tādi, kad tā nenotika nemaz.
Pēdējos četrus gadus apakškomitejas darba cikls noris vairāk pēc nepieciešamības, nevis tikai tāpēc, lai reizi mēnesī notiktu sanāksme. Šos beidzamos gadus apakškomitejas vadītājs ir Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs.
Informācijas tehnoloģijas ir tik cieši savijušās ar visām dzīves jomām, ka par to pielietošanu un izmantošanu nākas spriest visās LPS komitejās. Var teikt – biznesa procesi tiek izdiskutēti citās komitejās, bet tehniskā izpildījuma jautājumi – Informātikas apakškomitejas apspriedēs.
Viedokļu izzināšana, problēmu apspriešana un kopējas nostājas definēšana – tie ir apakškomitejas mērķi. Apakškomitejas dalībnieki pārsvarā ir tieši IT speciālisti.
IT jomā šobrīd tiek piedāvāti vairāki risinājumi, kas ir vērsti uz kopsadarbību – piemēram, vienu dokumentu vienlaikus var rediģēt vairāki cilvēki, kas atrodas dažādās pasaules vietās un, izmantojot mākoņpakalpojumus, var tiem piekļūt no dažādām ierīcēm, ne tikai tradicionālā datora. Arī valsts pārvaldē, pateicoties ERAF projektam, tuvākajos gados taps vienoti datu centri, kas nodrošinās ar IT pakalpojumiem ministrijas. Pašvaldībām šāda kopīga, vienota, centralizēta attīstības vai sadarbības scenārija nav. Vai šādi risinājumi pašvaldībām būtu nepieciešami? Kā tos realizēt? Vai uz topošā ERAF projekta bāzes, kur tā saucamajā Rīgas projektā taps kopīga platforma pašvaldību e–pakalpojumiem, vai uz Ventspils pilsētas digitālā centra bāzes, kas nodrošina Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru programmatūru un monitorē visas bibliotēkas? Vai iespējama pašvaldību sadarbība, uzstājoties kā vienotam pasūtītājam komercproduktu iegādē, teiksim, iepērkot specifiskas programmatūras pašvaldību vajadzībām?
Jau šobrīd ir spēkā likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas pieprasa noteikta līmeņa IT drošības prasības un darbības, lai nodrošinātu ne tikai IT infrastruktūras, bet galvenais – arī datu aizsardzību. Redzot, kas notiek pasaulē ar dažādiem kiberuzbrukumiem, var prognozēt, ka drošības jomā šīs prasības vēl paaugstināsies. Vai tās būs iespējams nodrošināt atbilstošā līmenī katrā pagasta pārvaldē, novada centrā, pilsētā?
ERAF projektos līdz 2020. gadam valsts pārvalde ieplānojusi radīt platformu un nodrošināt mašīnlasāmu datu pieejamību jebkuram interesentam. Tas teorētiski paver iespēju IKT nozarei radīt jaunu pievienoto vērtību, apstrādājot šos publiskos datus un piedāvājot rezultātus izpētei un analīzei. Šajā procesā pašvaldībām būs iespēja gan piedāvāt savus datus, gan izmantot savā darbā jauniegūto informāciju un jaunus apstrādes līdzekļus. Tas varētu mainīt ne tikai veidu, kā pašvaldībās tiek pieņemti lēmumi (procedūru pārskatīšana, nodrošinot arī ātrāku lēmumu pieņemšanu), bet arī pašus lēmumu pieņemšanas pamatus – tie sāks pārtapt par datos balstītiem lēmumiem.
Šīs tendences un iezīmes rosina domāt, ka Informātikas apakškomitejā skatāmo jautājumu loks arvien paplašināsies un būs nepieciešama ne tikai IT speciālistu iesaistīšanās, bet būs vēlama lielāka pašvaldību politiķu līdzdarbība.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017