Rīga 8°C, apmācies, iespējams lietus, DR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 06:54
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Vides aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē un līdz ar to arī Latvijā kļūst arvien aktuālāki. Vide ir joma, ko nevar atrauti skatīt vienu pašu – tā saistīta praktiski ar visām tautsaimniecības nozarēm. Vides aizsardzību, tāpat kā citas nozares, regulē normatīvie akti, taču specifika ir tā, ka vides prasību ievērošana ir obligāta un prioritāra, salīdzinot ar citām kopējām prasībām.
Vides aizsardzība ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. Saistībā ar to pašlaik ir spēkā vairāki simti prasību, kas izriet no ES tiesību aktiem un ietekmē gandrīz visus dalībvalstu nacionālās vides aizsardzības likumdošanas aspektus vides jomā:
aizsargjoslas;
atkritumu apsaimniekošana;
augsnes kvalitāte;
dabas resursu nodoklis;
dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (īpaši aizsargājamās teritorijas, sugas un biotopi, invazīvās sugas, no ģenētiski modificētiem organismiem brīvas teritorijas);
gaisa aizsardzība;
iepakojums;
ietekmes uz vidi novērtējums;
jūras vides aizsardzība;
klimata pārmaiņas;
ķīmiskās vielas;
nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana;
noturīgie organiskie piesārņotāji;
ozona slāņa aizsardzība;
piesārņojums;
radiācijas drošība;
aizsardzība pret troksni;
ūdens aizsardzība;
videi kaitīgo preču apsaimniekošana;
vides informācija un sabiedrības līdzdalība;
vides zinātne, izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai;
zaļais publiskais iepirkums;
zemes dzīles.
Vides aizsardzības politiku Latvijā veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tā tiek īstenota caur tās padotībā esošajām iestādēm – Valsts vides dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Vides pārraudzības valsts biroju u.c.
Kur šajā sistēmā ir pašvaldību vieta un kāda ir to loma? Kā jau iepriekš minēts, vides aizsardzības prasības caurvij praktiski visas jomas, turpmāk minētie piemēri ir tikai daļa no veicamajām funkcijām vai noteikumiem, kas jāievēro pašvaldību darbā, taču tie ilustrē vides aizsardzības jautājumu plašo loku.
Likumā “Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas. Šajā likumā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas, tajā skaitā vides jomā, piemēram, organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu.
Pašvaldība kā vides normatīvo aktu prasību ievērotāja, pildot tās kompetencē esošās funkcijas – piemēram, teritoriju plānošanā, labiekārtošanā, kapsētu izveidē, ielu un ceļu būvniecībā u.c.
Pašvaldība kā vides normatīvo aktu prasību īstenotāja savas administratīvās darbības ietvaros, piemēram, zaļā publiskā iepirkuma piemērošana.
Pašvaldība kā kontroles funkciju veicēja vides aizsardzības jomā. Virknē normatīvo aktu pašvaldībai ir deleģētas kontroles funkcijas, piemēram, 2014. gada 7. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” nosaka, ka ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņu kontroli nodrošina attiecīgā pašvaldība.
Pašvaldība kā zemes īpašnieks. Pašvaldībai, tāpat kā ikvienam citam zemes īpašniekam, ir noteikti pienākumi, kas jāievēro vides jomā. Tā, piemēram, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteikts, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus. Protams, vietā ir jautājums, cik un kā šo funkciju kā zemes īpašnieks veic valsts, vai visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošajās valsts zemēs ir nodrošināti optimāli bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumi, veicot biotopu kopšanu, u.tml.
Visi iepriekš minētie piemēri normatīvajos aktos ir noteikti kā pienākumi, tātad rīcības, kas jāveic saskaņā ar tiesību normām. Protams, vai, cik un kādā kvalitātē šie pienākumi tiek veikti, atkarīgs no katras pašvaldības ieinteresētības, motivācijas, vēlmēm, zināšanām un attiecīgu speciālistu esamības. Nav noslēpums, un tas arī saprotams, ka vides aizsardzības jautājumi nav pašvaldību šābrīža prioritāte, tādēļ vides speciālisti ir tikai dažās pašvaldībās, līdz ar to dažkārt ar vides aizsardzību saistīto jautājumu risināšana ir problemātiska vai arī rezultāts nav tik kvalitatīvs, kā varētu vēlēties. Tomēr jāņem vērā vides jautājumu arvien pieaugošā nozīmība, līdz ar to arī pašvaldību darbā šai jomai būs jāpievērš arvien lielāka uzmanība.
Neraugoties uz pašvaldību darbu pienākumu apjomu, ir pašvaldības, kas izrāda iniciatīvu un ārpus normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem veic papildu pasākumus, saskatot, piemēram, iespēju, ka dabas vide ir dažādu ekonomikas nozaru, teiksim, tūrisma pamatā, vai rūpējoties par dabīgu un veselīgu vidi saviem iedzīvotājiem, vai saredzot vides izglītības nozīmību u.tml. Šādu piemēru ir gana daudz, un tās ir pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas.
Brīvprātīgās iniciatīvas
◊ Zilie karogi
Tas ir pasaulē zināmākais tūrisma ekosertifikāts, ko piešķir par peldvietu apsaimniekošanu, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tā garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Vienlaikus pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas. Neapšaubāmi, prasību izpilde, lai saņemtu Zilo karogu, kā arī to īstenošana visas sezonas laikā prasa gan papildu rūpes, gan resursus. Tomēr interese par Zilā karoga iegūšanu pieaug, jo pašvaldības, kas uz to pretendē, saskata iespējas, ko tā piešķiršana dod. Pirmkārt, tā ir tīra vide un drošas atpūtas iespējas pie ūdens pašvaldības iedzīvotājiem. Otrkārt, kā pasaulē atzīts un plaši atpazīts ekosertifikāts tas piesaista tūristus, līdz ar to veicinot ar tūrisma jomu saistītas uzņēmējdarbības attīstīšanos, kas savukārt pozitīvi var ietekmēt citas jomas un sekmēt pašvaldības kopējo attīstību.
2017. gadā Starptautiskā Zilā karoga žūrija ir atbalstījusi 18 Latvijas peldvietas kā atbilstošas visām sertifikācijas prasībām: Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta un peldvieta “Stropu vilnis”, Engures novada kempinga “Abragciems” peldvieta, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru, Bulduru, Dubultu, Dzintaru, Majoru un Mellužu peldvietas, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta, Liepājas pilsētas Dienvidrietumu un Beberliņu peldvietas un peldvieta pie stadiona, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale un Saulkrastu novada peldvieta “Centrs”, kā arī trīs jahtu ostas: “Liepāja Marina”, “Pāvilosta Marina” un Jūrmalas osta. Kopā Zilais karogs šogad plīvos 21 vietā, Latvijai kļūstot par stabilu līderi Baltijas valstīs.
◊ Vides izglītība
Gādāt par iedzīvotāju izglītību ir pašvaldības autonomā funkcija, kas noteikta likumā “Par pašvaldībām”. Tomēr ir pašvaldības, kuru izglītības iestādēs papildu padziļināta uzmanība tiek pievērsta vides izglītībai, kas ir pilnībā brīvprātīga izvēle. Šo aktivitāšu īstenošana, neapšaubāmi, nevarētu notikt bez pašvaldību atbalsta. Kā vienu no piemēriem var minēt Ekoskolu programmu, kuras simbols ir Zaļais karogs. Latvijā Ekoskolu programmā iesaistījušās gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.
Viena no pašvaldībām, kur saskata jēgu vides izglītības nodrošināšanai jau no mazotnes, ir Priekuļu novads, kurā Ekoskolu programmā darbojas divas pirmsskolas izglītības iestādes – Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestāde un Priekuļu pirmsskolas izglītības iestāde “Mežmaliņa”. Abas šīs izglītības iestādes katru gadu izvēlas kādu no tematiem, ar ko visa gada garumā tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risinājumu meklējumos iesaistīt iespējami plašāku izglītības iestādes un sabiedrības daļu, kā arī piedalās gan Ekoskolu programmas ietvaros organizētajās aktivitātēs, gan dažādos citos ar vides izglītību saistītos projektos un konkursos. “Mežmaliņa” specializējusies vides izglītības jomā, regulāri organizējot nodarbības dabā, ir izveidota Zaļā klase āra nodarbībām. Arī Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē notiek nodarbības dabā, taču šīs iestādes lepnums ir ar Priekuļu novada pašvaldības finansiālu atbalstu, kā arī ar vecāku, privātpersonu un vairāku citu organizāciju palīdzību izveidotā Dabas telpa. Tā ir papildinājums jau esošajai Dabas vides estētikas studijai. Dabas vides estētikas metodes autore Diāna Timofejeva paudusi atzinību, ka Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes Dabas telpa ir inovatīvs un parauga vērts risinājums, kā pirmsskolā mērķtiecīgi un jēgpilni dot iespēju nodrošināt bērnam kvalitatīvu mācību un audzināšanas vidi, sekmējot viņa vispārējo attīstību, izzināšanas interesi, pilnveidojot emocionālās, uzvedības un sociālās saskarsmes prasmes.
◊ Zaļais novads
2010. gada 21. jūlijā Salacgrīvas novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja deklarāciju par Zaļo novadu. Deklarācija radīta ar mērķi iesaistīt Salacgrīvas novada visu interešu grupas, veicināt un popularizēt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveida un saimniecisko darbību. Būtiski, ka šī deklarācija nav formāls dokuments, bet tajā nospraustie mērķi tiek īstenoti praksē. Tā, piemēram, lai veicinātu veselīgu, videi draudzīgu produktu un ražojumu izmantošanu, bioloģiski sertificēto saimniecību īpašnieki saņem 50% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Vienlaikus tas sekmē arī lauksaimniecības piesārņojuma ietekmes mazināšanos uz Salacu, jo bioloģiskās saimniekošanas rezultātā neveidojas tik intensīvs šāda veida piesārņojums, tā pasargājot upi no aizaugšanas un lašu un taimiņu nārsta vietu izzušanas. Lauksaimniecības radītā piesārņojuma mazināšanas nolūkos novada dome atbalsta arī biofiltru izmantošanas iespēju izpēti un to uzstādīšanu. Biofiltru izmaksas ir zemas, un to darbības princips vienkāršs – pa grāvi tekošs ūdens tiek izlaists caur salmiem, koku mizām vai skaidām, kas piesārņojumu absorbē, un rezultātā upēs un jūrā nonāk jau attīrīti ūdeņi.
Novadā ir apstiprināta klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija. Īstenojot tajā ietverto preventīvās darbības principu, tiek veikti pasākumi, lai sekmētu vides ilgtspējīgu attīstību, īstenojot projektus, kas mazina ietekmi uz vidi un samazina SEG emisijas. Salacgrīvas vidusskolu, bērnudārzu un sporta kompleksa administratīvo ēku apsilda ar enerģiju, ko iegūst no jūras siltumsūkņa, bērnu rotaļu laukumā ir uzstādīts hibrīdapgaismojums – apgaismes stabi, kas darbojas ar vēja ģeneratora un saules bateriju palīdzību. Minhauzena muzejā Liepupes pagastā uzstādīts šobrīd Latvijā lielākais saules kolektoru parks.
◊ Antropogēnās ietekmes mazināšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
Eiropas Savienības kopīgā aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas, kas aizņem 11,53% no Latvijas teritorijas. Natura 2000 aizņemtās platības ziņā no valstu sauszemes teritorijas Eiropas Savienībā mūsu valsts ieņem trešo vietu no beigām.
Kaut gan valstī kopumā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju platību īpatsvars nav augsts, atsevišķās administratīvi teritoriālajās vienībās tās aizņem ievērojamas platības, piemēram, Veclaicenes, Kaplavas, Medumu, Līgatnes, Lapmežciema pagastos un Sabiles pilsētā – 100% no šo teritoriju platības, Kandavas pilsētā un Kolkas pagastā – 95%, Kaunatas pagastā – 93%. Savukārt 113 administratīvi teritoriālajās vienībās Natura 2000 teritoriju vai nu nav, vai to aizņemtā platība ir mazāka nekā 1%.
Neapšaubāmi, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju esamība nozīmē arī vairāk vai mazāk stingrus saimnieciskās darbības aprobežojumus, kas nereti izraisa domstarpības vai pat šādu aizsargājamo dabas teritoriju izveides noliegumu. Tomēr virkne pašvaldību saskata arī tās iespējas, ko dabas vērtības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās sniedz, piemēram, tūrisma attīstībā, tādēļ izrāda iniciatīvu šo vērtību saglabāšanā, mazinot antropogēno ietekmi un vienlaikus radot priekšnoteikumus dabas tūrisma attīstībai. Tā, piemēram, 31 pašvaldība iesniedza projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas” 5.4.1.1. pasākumam “Antropogēnās slodzes mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās”. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 4 000 000 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums – 3 400 000 eiro. Projekta iesniegumi tika apstiprināti 12 pašvaldībām – Jelgavas, Liepājas un Rīgas pilsētas domēm, Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”, Carnikavas, Vaiņodes, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils, Kuldīgas, Krustpils un Ropažu novada pašvaldībām.
No visa iepriekš minētā var secināt, ka vides jomā pašvaldībām gan pienākumu, gan arī iespēju ir daudz. Tās funkcijas un prasības, kas izriet no normatīvajiem aktiem, pašvaldībām ir pienākums izpildīt. Var diskutēt par šo prasību pamatotību, reālām iespējām tās izpildīt saistībā gan ar finanšu pieejamību, gan administratīvo slogu un citiem faktoriem. Iesaistīšanās brīvprātīgajās iniciatīvās ir atkarīga tikai no pašvaldību brīvas gribas, izvērtējot prioritātes, ieguvumus un saskatot iespējas, ko tās dod iedzīvotājiem, radot pamatu saiknes veidošanai starp dabu, cilvēku un ekonomiku.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017