Rīga 17°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Pirmdiena, 2012. gada 28. maijs 19:03
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Latgales pusē – Riebiņu novada Galēnu pagastā – dzīvo "Latvijas Avīzes" konkursa "Sieviete Latvijai 2009" laureāte nominācijā "Sievietei par ģimenes stiprināšanu" Valentīna Erte, kuru par pasaulē jaukāko un mīļāko cilvēku dēvē ne tikai bērni un mazbērni, bet arī znoti, vedeklas un kaimiņi. "Esam ļoti draudzīgi, mīlam un atbalstām cits citu," savas ģimenes pamatvērtības uzsver pati Valentīna (centrā). No labās: mazdēls Rainers, vedekla Elīna, dēls Pēteris, mazmeita Agate, meita Svetlana ar mazo Rūtu un mazdēli Ingus, Edgars un Ervīns.Sešu bērnu māmiņa un astoņu mazbērnu omīte Valentīna Erte ir savas ģimenes stiprais balsts
Latgales pusē – Riebiņu novada Galēnu pagastā – dzīvo "Latvijas Avīzes" vēstuļu konkursa "Sieviete Latvijai 2009" laureāte nominācijā "Sievietei par ģimenes stiprināšanu" Valentīna Erte, kuru par pasaulē jaukāko un mīļāko cilvēku dēvē ne tikai bērni un mazbērni, bet arī znoti, vedeklas un kaimiņi.
Radina pie darba un kārtības
"Esmu priecīga un laimīga, ka man ir tik daudz bērnu un mazbērnu un visi tik labi," nopūšas Valentīna, lepni pāršķirstot albumus un mapes, kur rūpīgi savākti visi jaunās paaudzes sacensībās un konkursos gūtie diplomi un atzinības raksti.
"Jau no mazotnes iemācīju bērniem strādāt. Visur gājām kopā – kur es, tur viņi, ravējām dārzu, novācām ražu, gājām uz kūti, kopā mācījāmies. Viņi man auga stingrībā. Mazi būdami, jokoja: "Mēs pogas jau ārā atpogājam, jo zinām, kā ienāksim iekšā, tu teiksi – lai drēbes tūlīt būtu noliktas vietā!" Tagad bērni man saka paldies par to, ka iemācīju viņiem būt kārtīgiem."
Tagad darba tikumā viņa ieradina sešas vecākās meitas Svetlanas un jaunākā dēla Pētera atvasītes. "Meitai patīk, kā es viņus audzinu, ka esmu stingra, sekoju, lai viņi vienmēr laikā ir mājās, sakārto savas istabas, mācās. Tā viņi mums ir iedresēti – vakaros nekur neblandās apkārt. Nē, to mēs neļaujam. Lai arī puikas, bet klausa, padara savu darbu, bet pēc tam visi kopā varam atpūsties," viņa stāsta.
Ertu ģimenei ir neliela piemājas saimniecība – zeme, krietns cūku pulciņš, piecas govis un divas teles. Lieli palīgi omammai visos darbos ir arī mazā Agate un Rainers, kuri pagaidām vēl iet bērnudārza sagatavošanas grupiņā, bet vasarās talkā nāk arī mazmeita Zane, kas dzīvo Ādažos. Mazās meitenes ir ne tikai lielas dziedātājas, bet arī čaklas govju un teļu kopējas, kuras brūnaļas prot arī izslaukt.
Kad visi darbi padarīti, lielākie puikas kopā ar vectēvu iet medībās, makšķerē vai apmeklē sporta zāli. "Arī es vienreiz aizgāju, bet vairāk – ne," smejas Valentīna.
Būtu laba skolotāja
"Mūsu ģimenē es atbildu par mācībām. Man ļoti patīk mācīt bērnus. Oi, es varēju mācīties par skolotāju!" saka Valentīna Erte. Diemžēl dzīve iegrozījās citādi.
Astoņpadsmit gadu vecumā zaudējot māti, viņai vajadzēja strādāt par slaucēju un palīdzēt audzināt jaunāko brāli – pusaudzi. "Tētis ar bērniem ņēmās viens pats, es palīdzēju. Vai, cik grūti bija!" viņa atceras. Drīz vien apprecējusi savu pirmo mīlestību Staņislavu un viens pēc otra pasaulē nāca seši bērni – Svetlana, Edgars, Kristīne, Inga, Evita un Pēteris. Sapņus par augstajām skolām nācies atmest, tā vietā bija grūts darbs vistu fermā. Taču bērni ņēma vērā mātes mudinājumu mācīties, lai varētu dzīvot labāk. Edgars beidzis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, Kristīne ieguvusi pat divas augstākās izglītības un strādā par prokurori, bet Evita dzīvo Vācijā un izmācījusies par augstas klases friziermeistari.
Vai par bērnu audzināšanu ar vīru nesanāca strīdi? "Bija jau visādi. Pēterim – manam pedelītim, nepadevās vēsture. Gribēju viņam palīdzēt, rakstot konspektus no mācību grāmatas. Vīram tas ļoti nepatika: "Lai viņš pats domā! Ko tu tur maisies!"" atceras Valentīna.
"Mūsu omītei vienmēr var uzticēties un uzdot dažādus jautājumus. Viņa vienmēr atkārto, ka mācības ir ļoti svarīgas un būs vajadzīgas nākotnē, tāpēc mēs arī uz to tiecamies – mācīties labāk," stāsta mazdēls Edgars, kurš mācās septītajā klasē. Viņš tāpat kā vecākie brāļi – desmitās klases skolnieki Ervīns un Ingus, kas apmeklē astoto klasi – jau ir pieradis, ka pirmais darbs, pārnākot no skolas, ir izmācīties skolā uzdoto.
"Ja skolā kaut kas nav bijis, kā vajag, uzreiz viņiem neko nesaku. Tikai pēc kāda laika pamazām sāku ar viņiem pārrunāt šo notikumu," Valentīna atklāj savus audzināšanas paņēmienus, piebilstot, ka mājās rīkojot pat sapulces. "Apspriežam gan to, kas noticis skolā, gan uzvedību mājās, ja viņi ir sastrīdējušies vai pat sakāvušies. Palasu viņiem arī kaut ko no gudrām grāmatām par uzvedību. Viņi uzraksta uz papīra, ka apsolās tā vairs nedarīt. Tad uz kādu laiku ir miers."
Ko bija vieglāk audzināt – bērnus vai mazbērnus? "Man šķiet, ka manējie bija citādi – vairāk klausīja, bet mazbērnu vairāk žēl – ļoti jau es viņus mīlu," smaida omīte.
Vedeklas un znoti kā savējie
"Mēs ar meitām esam tikpat kā draudzenes – visu cita citai izstāstām," attiecības ģimenē raksturo Valentīna. "Ja kādai ir slikts garastāvoklis, mēs nomierinām. Piezvana Kristīne no Ogres: "Vai cik man šodien grūti, tāds stress!" Es viņu pa telefonu pamācu: "Vajag domāt gaišas domas, visu tikai labu, un tad labais nāks atpakaļ." Pēc brīža viņa man zvana atkal: "Mamm, man ir vys kōrteibā!""
Arī ar vedeklām un znotiem Valentīnai izveidojušās ļoti sirsnīgas attiecības. "Satieku kā ar pašas meitām. Vedekla, kas dzīvo Ogrē, lai gan rīdziniece un viena meita savai mammai, kad atbrauc – tik mīļa un maiga kā savs cilvēks. Vēl manu dēlu liela, ka nedzer. Arī mūsu trīs znoti ir izdevušies. Mani viņi ļoti mīl un gaida ciemos ar atplestām rokām. Vienmēr jautā: "Sievasmāt, kad tu atbrauksi?" viņa stāsta. "Mēs visu darām draudzīgi – znots kūtī visu izdara, meita slauc govis, vedekla izcep garšīgas maizītes. Virtuvē arī – pie plīts esam trīs saimnieces, taču vēl ne reizi neesam sastrīdējušās."
Elīza, kas kopā ar vīramāti un svaines ģimeni dzīvo jau sesto gadu, par Valentīnu var teikt tikai to labāko: "Viņa ir ļoti mīļš cilvēks. Kad atnācu dzīvot uz šejieni, mani uzreiz pieņēma kā savējo. Mēs visu darām kopā – pļāpājam, smejamies. Ar viņu var par visu izrunāties. Arī znotiem šeit ļoti patīk un viņi labprāt brauc ciemos. Tikai tagad saprotu, cik tas ir forši, ka ģimenē visi tik cieši turas kopā un viens otru atbalsta."
"Mūsu mamma ir superīga. Saviem bērniem un mazbērniem atdos visu," saka Pēteris, un viņa māsa Svetlana piebalso: "Neviens Galēnos par mammu nevarētu pateikt ko sliktu – tikai labu."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Dzirnavu ielā 21
Redakcijas e-pasta adrese: redakcija@la.lv
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
© Lursoft, Lursoft IT 1997-2012. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Autortiesību likumu un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai iekārtas (robotus) piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Datu bāzei ir izziņas raksturs, un tai nav juridiska spēka. Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
