Rīga 7°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 10:26
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Jāņu naktī jāguļ zem paparžu ceriem, lai sporas birst virsū
Alūksnes novada Jaunannas pagastā, caur kuru tek maza upīte Papardze un kur var nokļūt arī ar mazbānīti, izkāpjot stacijā "Papardes", atrodas kokaudzētava "Ievugravas". Tā ir vienīgā Latvijā, kur izveidots paparžu dārzs. Kaut arī paparžu audzēšana "Ievugravās" vēl nav komerciāla, kokaudzētavas atpazīstamībai neparastā kolekcija krietni palīdzējusi. Vasarās krāšņas papardes aplūkot atbraucot ne viens vien ekskursantu autobuss. Te var aplūkot ap diviem simtiem dažādu paparžu. Bārkstainas, skruļļainas, krāsainas, ar tādiem kā kallu ziediņiem viducī – tās vienkopus savācis stādaudzētavas vadītājs Agris Veismanis, kuram paparžu kolekcionēšana kļuvusi par dzīves kaislību, kas iedegusies vēl bērnībā, kad kādā vasaras naktī, nākot mājās no līgošanas, viņš mežā ieraudzījis papardes, pilnas ar spīdīgiem jāņtārpiņiem.
Stādaudzētavas vadītājs Agris Veismanis: "Nācām naktī mājās no līgošanas, un es ieraudzīju skatu, kas man palicis atmiņā uz visu mūžu, – papardēs spīguļoja jāņtārpiņi un izskatījās, ka tās zied dimanta ziediņiem. Tajā naktī es atklāju paparžu skaistumu un noslēpumainību. Taču kolekciju sāku veidot tikai pirms sešiem gadiem. Papardes nevar pavairot ātri, daudzas vairojas tikai ar dalīšanu, tāpēc pagaidām nevaram apmierināt pircēju vēlmi iegādāties neparastas šķirnes."
Papardei patīk krēsla un mitrums. Tāpēc kokaudzētavā tām speciāli izgatavots žogs, kas tās noēno. Dažas šķirnes aug arī saulainās vietās, taču mitrā zemē. No Latvijā augošām papardēm "Ievugravās" var apskatīt vairāk nekā divdesmit dažādību, pārējās sūtītas un vestas no dažādām pasaules valstīm, visvairāk no Lielbritānijas un ASV, kur paparžu audzēšanai ir vairāk nekā simts gadus ilga vēsture un tā ir ļoti populāra. Neparastāki eksemplāri maksājot pat 300 mārciņu, un tad vēl jāstāv pēc tiem rindā, bet parastākas un vieglāk pavairojamas papardes varot nopirkt arī par četriem pieciem dolāriem. Agris Veismanis ir Lielbritānijas paparžu audzētāju biedrības biedrs. No turienes tiek saņemta nepieciešamā literatūra un dažādu mātesaugu šķirnes.
A. Veismanis: "Teiksma par papardes ziedēšanu Līgo naktī Latvijā ir ļoti populāra, bet paparžu stādi Latvijas stādaudzētavās nav nopērkami. Papardes ir ļoti dekoratīvas, bet šā iemesla dēļ tās netiek iekļautas apzaļumošanas projektos. Turpretim Lielbritānijā šāda nodarbe ir ļoti populāra, tur paparžu audzētāju patrons ir pats princis Čārlzs."
Liekas, ka pirmo reizi papardes ziedēšanu vēl pirms četrsimt gadiem kādā darbā aprakstījis Šekspīrs. Bet latvieši tic – kurš Jāņu naktī redz papardi ziedam, tam piepildās visas vēlēšanās un īpaši veicas mīlestībā. Lai būtu stipra veselība un ilgs mūžs, pietiekot Jāņu naktī palīst un pagulēt zem paparžu ceriem, tā, lai sporas birst virsū. Varot tās arī kurpēs sabērt, tad būšot laba veselība. Agris saka, ka uz Jāņiem to visu varot darīt, jo tad papardes, kas vēlā pavasara dēļ šogad aug nedaudz lēnāk, nupat sāk birdināt sporas.
Latvijā visbiežāk sastopama parastā ērgļpaparde, parastā sievpaparde un melnā ozolpaparde jeb vīrpaparde. Biezās slīkšņās, slapjos mežos un purvu tuvumā aug purvpaparde, bet sausos mežos un grāvmalās var sastapt pusmēness ķekarpapardi. Valsts aizsardzībā ir uz klintīm un mūriem augošās mūru un plūksnu sīkpapardes. Tās aug Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas krastos, un to saknes, lai uzsūktu mitrumu, stiepjas dziļi dolomītslānī, tāpēc izrakt un pārstādīt tās, lai iesakņotos, nav iespējams.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003