Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 05:14
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Konkrētas augstākās izglītības reformas vietā ministrija piedāvā tikai uzlabot finansēšanas sistēmu
Drīzumā augstskolām, kas saņem vai vēlas saņemt valsts finansējumu, būs jāgādā, lai būtu zemas administratīvās izmaksas, lai to mācībspēki publicētos starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos, tajās studētu pēc iespējas vairāk ārvalstu studentu, kā arī jārūpējas par starptautiska finansējuma piesaisti un par to, lai pēc iespējas vairāk studijas uzsākušo tās arī pabeigtu.
Tieši šiem augstskolu darbības aspektiem uzmanība tiks pievērsta tāpēc, ka, lai celtu Latvijas augstskolu konkurētspēju, drīzumā varētu tikt mainīts to finansēšanas modelis – daļu valsts naudas augstskolas saņemtu par noteiktiem darba rezultātiem. Tādējādi tiktu ieviests jauns augstskolu finansēšanas modelis "Nauda seko kvalitātei". Īpaša darba grupa, kas sprieda, kā turpmāk finansēt augstskolas, uzskata, ka minētie rādītāji liecina par to darba kvalitāti, starptautisko konkurētspēju, darbības efektivitāti.
Paredzēts, ka par katru no šiem rādītājiem, ja tie atbildīs noteiktām prasībām, augstskola saņems noteiktu punktu skaitu. Jo vairāk punktu, jo lielāks papildfinansējums. Tas varētu sasniegt 10 līdz 15 procentus no kopējā finansējuma.
Informatīvais ziņojums, kas paredz jaunu augstskolu finansēšanas kārtību, patlaban tiek saskaņots starp ministrijām, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer, ka valdība ziņojumu atbalstīs jau šomēnes.
Ziņojumā gan nav teikts, cik ilgā laikā jaunā sistēma būtu ieviešama.
Darba grupā strādāja pārstāvji no dažādām ministrijām, kā arī Latvijas Studentu apvienības, Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas.
Pasaules prakse pierādījusi, ka veiksmīgākais augstskolu finansēšanas modelis ir tāds, kurā izglītības iestādes saņem gan stabilu bāzes finansējumu, gan līdzekļus, kas piešķirti, ņemot vērā darbības rezultātus, gan arī finansējumu inovācijām. Tas kļūst aizvien populārāks gan Eiropā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.
Augstskolas lielākoties atbalsta
Darba grupa uzskata, ka rādītāji, pēc kuriem mērīs Latvijas augstskolu kvalitāti, atbilst augstākās izglītības politikas prioritātēm, turklāt izvēlēti tādi, kas esot objektīvi nosakāmi.
Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš spriež, ka jaunais finansēšanas modelis veicināšot augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti un starptautisko atvērtību. Iespējams, LU vadītāja labvēlīgā attieksme pret gaidāmajām pārmaiņām saistīta ar paša atziņu, ka "LU ir pārliecināta par savām pozīcijām".
"Jau pašlaik puse no visa Latvijas zinātnieku devuma, starptautiski citētām publikācijām nāk no LU. Arī attiecībā uz starptautiskā finansējuma piesaisti varam lepoties ar labiem rezultātiem, jo, piemēram, 2010. gadā LU starptautiski finansētu projektu budžets bija lielāks nekā viss valsts budžets augstākajai izglītībai kopumā.
Arī administratīvā personāla izmaksas LU ir daudz zemākas nekā vidēji Eiropā un veido tikai aptuveni sešus procentus no visiem LU izdevumiem. Runājot par absolventu skaitu, gandrīz 100 procenti no visiem budžeta studentiem sekmīgi pabeidz studijas un saņem diplomu," lepojas M. Auziņš.
Attiecībā uz ārvalstu studentu piesaisti viņš piebilst, ka to daudzums atkarīgs ne tikai no augstskolas, bet arī no valsts politikas – piemēram, Latvijā vēl arvien ir stingri ierobežojumi studentu apmācībai svešvalodās.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis dižojas, ka šajā augstskolā studē gandrīz pieci procenti ārvalstnieku, kas saskaņā ar ES rekomendācijām ir pietiekami, lai attīstītos multikulturāla vide. Pagaidām gan ārvalstnieki RSU apgūst tikai studiju programmas "Medicīna" un "Stomatoloģija".
J. Gardovskis spriež, ka iecerētie kritēriji būtu jāpapildina ar vēl diviem. Proti, būtu jāņem vērā laiks, cik ātri pēc augstskolas beigšanas absolventi atrod darbu. Otrkārt, jāaplēš, cik daudz doktorantūrā studējošo aizstāv disertācijas. Tad doktorantūras studijām atvēlētie resursi tiktu tērēti efektīvāk.
Valsts apbalvos par studijām krieviski?
Viskritiskāk no aptaujātajiem augstskolu vadītājiem pret iecerēto finansēšanas modeli noskaņota Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Augstskola arī atteicās sniegt informāciju par rādītājiem, kuri būs būtiski finansējuma saņemšanā. RTU pārstāve Egita Kancāne informēja: "RTU vadība uzskata, ka situācijā, kad šo rādītāju aprēķināšanai nav nekādas metodikas un arī paši rādītāji ir izstrādes stadijā, būtu pārsteidzīgi un bezatbildīgi publiskot provizoriskos rādītājus un salīdzināt pēc tiem augstskolas."
RTU skatījumā šobrīd daudz lietderīgāk būtu izanalizēt, vai tiešām ir pieņemami, ka valsts pieļaus konkurences kropļošanu, stimulējot studijas krievu valodā privātajās augstskolās (ja ārzemju studentu īpatsvara aprēķinā tiks iekļauti arī privāto augstskolu studenti, kas studē krievu valodā).
IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa nenoliedz, ka uz daļu kvalitātes finansējuma no valsts budžeta varēs pretendēt arī privātās augstskolas, ja vien izpildīs prasītos kritērijus. Rēķinot ārvalstu studentu īpatsvaru, tiešām netiks ņemts vērā, kādā valodā viņi mācās. "Šobrīd nav liels to ārvalstnieku īpatsvars, kuri Latvijā studē krieviski, un nav pamata domāt, ka pēc finansēšanas modeļa maiņas šajā ziņā kas mainīsies," tā D. Jansone-Klasiņa.
Nav gan skaidrs, kāpēc IZM ir tik pārliecināta, ka situācija nemainīsies, ja finansēšanas modeļa maiņas mērķis ir tieši panākt, lai te studētu vairāk ārvalstnieku. Jāpiebilst, ka valsts augstskolām krievvalodīgos studentus vilināt nebūs iespējams, jo tām atšķirībā no privātajām augstskolām liegts piedāvāt studiju programmas krievu valodā. Sanāk, ka valsts īpaši dotēs studijas krievu valodā privātajās augstskolās, sašutusi RTU vadība.
Tāpat RTU norāda, ka, rēķinot augstskolu kvalitatīvos rādītājus, būtu jāņem vērā to specifika. Kritiska attieksme ir arī pret pilna laika absolventu skaita salīdzināšanu ar visu studentu skaitu. Tādējādi zaudēs tās augstskolas, kurās studē arī neklātnieki un vakarnieki.
Arī citu augstskolu pārstāvji norādījuši, ka mazs studentu atbirums nevar būt kvalitātes rādītājs, jo tas varbūt ir tieši tāpēc, ka augstskolai ir zemas prasības.
RTU vadība uzskata, ka, lemjot par papildfinansējuma piešķiršanu, jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, augstskolas zinātnieku iegūto, uzturēto un realizēto patentu skaits.
Dažām augstskolām būs problēmas
Daugavpils Universitātes rektors un Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis pats piedalījies darba grupas sēdēs. Viņš neslēpj, ka diskusijas bijušas smagas. "Izvēlētais variants nav sliktākais, jo izvēlētie rādītāji ir vairāk vai mazāk objektīvi nosakāmi. Taču daļai augstskolu pie papildfinansējuma tikt būs problemātiski," atzīst A. Barševskis, gan atturoties nosaukt, kurām augstskolām varētu rasties problēmas. Par paša vadīto augstskolu viņš gan piebilst: "Mums situācija šajos rādītājos ir labāka nekā dažai labai Rīgas augstskolai." Piemēram, starptautiski citējamo publikāciju skaita ziņā rīdziniekiem tiekot izgrieztas pogas.
Taču, lai sāktu augstskolas finansēt pēc šāda modeļa, nepieciešams valsts budžetā augstākajai izglītībai atvēlēt vairāk naudas. Kaut arī valdība bija uzdevusi darba grupai izstrādāt šādu finansēšanas modeli un pati apsolīja vismaz nesamazināt finansējumu, bet no 2013. gada to pat palielināt, šajā gadā augstskolu finansējums, salīdzinot ar pērno gadu, kaut nedaudz – par 1,7 procentiem – tomēr sarucis. IZM gan uzsver, ka finansējums tieši studiju vietām neesot samazinājies.
***
uzziņa
Valsts izdevumi vienam studējošajam Latvijā ir līdzvērtīgi izdevumiem vienam skolēnam. Tie ir trīs reizes mazāki nekā vidēji Eiropā – Latvijā viens studējošais 2009. gadā izmaksāja 2852 eiro, kamēr vidēji Eiropas Savienības valstīs – 9032 eiro.
Latvijas lielāko augstskolu atbilstība iecerētajiem kvalitātes kritērijiem (2009. gada dati)
Starptautiski citējamo publikāciju skaits uz vienu augstskolas akadēmisko darbinieku
- Latvijas Universitāte – bijušas 170 publikācijas, nav informācijas, cik katram akadēmiskajam darbiniekam
- Rīgas Stradiņa universitāte – 0,34 (ja ņem vērā tikai starptautiskajā citēšanas indeksa ISI (Web of Science) datu bāzē iekļautās. Kopumā 186 pilnas noslodzes darbiniekiem bijušas 180 publikācijas
- Daugavpils Universitāte – 0,5
Ārvalstu studentu īpatsvars
- Latvijas Universitāte – 1,5 procenti
- Rīgas Stradiņa universitāte – 4,9 procenti
- Daugavpils Universitāte – 1,12 procenti (kopējais skaits 41)
Finansējums no starptautiskiem avotiem
- Latvijas Universitāte – 29 procenti
- Rīgas Stradiņa universitāte – 24,49 procenti
- Daugavpils Universitāte – 142 procenti (ieskaitot Eiropas fondu finansējumu)
Administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars
- Latvijas Universitāte – 5 procenti
- Rīgas Stradiņa universitāte – 10,76 procenti (neiekļaujot projektu un zinātnes bāzes atalgojumu)
- Daugavpils Universitāte – 12 procenti (neieskaitot saimniecības daļas darbinieku atalgojumu)
Augstskolas pilna laika absolventu skaits pret studējošo kopskaitu
- Latvijas Universitāte – datus nesniedza, jo nevarot sniegt korektus aprēķinus
- Rīgas Stradiņa universitāte – 19,65 procenti
- Daugavpils Universitāte – 21,72 procenti
***
Viedoklis
Roberts Ķīlis: "Nevis reforma, bet smieklīgs farss."
Kaut gan daudz ticis runāts, ka Latvijā augstskolu par daudz, iecerētais finansēšanas modelis vismaz tiešā veidā augstskolu apvienošanu neveicinās.
Par to, ka jaunais ziņojums nerisina augstskolu konsolidācijas un to pārvaldes reformas problēmas, sašutis Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētājs Roberts Ķīlis. Jāsaka gan, ka SAK neatbalstīja arī valdības augustā pieņemto augstākās izglītības reformu plānu, uz kā pamata radīts šis informatīvais ziņojums. R. Ķīlis uzskata, ka jau valdības pieņemtais plāns bijis bezzobains. SAK pārstāvji bija aicināti piedalīties arī jaunākā ziņojuma izstrādē, taču, pieņemot, ka arī šoreiz reāli tā izstrādi ietekmēt nespēs, atteicās šajā darbā piedalīties. Taču savu vērtējumu valdībai par iecerētajiem plāniem komisija ir izteikusi. Tajā teikts, ka, tikai nedaudz mainot augstskolu finansēšanas sistēmu, nepieciešamās reformas augstākajā izglītībā netiks veiktas. "Jau reformu plāns bija vājš, bet tagad viss šis augstākās izglītības reformu process novests līdz smieklīgam farsam," uzskata R. Ķīlis.
Piemēram, SAK priekšsēdētājs ir sašutis, ka ziņojumā faktiski atzīts, ka līdzšinējā augstskolu finansēšanas metode ir laba, tikai nedaudz jāuzlabo. "Nav ne vārda par to, ka budžeta studiju vietas tiek apmaksātas, arī ņemot vērā, cik lielas augstskolā ir telpas. Tā faktiski augstskolām ir izdevīgi turēt telpas, kas tām nemaz nav vajadzīgas," tā R. Ķīlis.
Redzot, ka IZM ierēdņi nespēj tikt galā ar augstskolu reformēšanu, SAK plāno izstrādāt un pati ieteikt valdībai reformu plānu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003