Pārsteidz ar biešu sulas biznesu

25 reizes iedarbīgāks par biešu sulu

Zinātnieks sadarbībā ar lauksaimniekiem veido jaunus produktus

Šodien trīs aptieku tīklos sāks pārdot jau sešdesmito Latvijas uzņēmumā "Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts" izveidoto augu izcelsmes produktu. Šajā reizē – no biešu sulas radīto diētisko līdzekli – "Betiron – sirds". Produkta autori iesnieguši dokumentus arī starptautiskā patenta saņemšanai. "Betiron – sirds" izveidots institūta dibinātāja un vadītāja asociētā profesora Dmitrija Babarikina vadībā un ir paredzēts sirds un asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanai. Jaunā produkta tapšanas laikā vairāk nekā četru gadu garumā notikuši daudzi eksperimenti, izmantotas dažādas tehnoloģijas, līdz izdevies iegūt produktu, kas pēc krāsas un garšas atgādina biešu sulu, kuram nav nevēlamo blakusparādību, tomēr tas ir 25 reizes iedarbīgāks par biešu sulu. Kā norāda Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, atšķirībā no daudziem citiem tirgū pārdotajiem dabas produktiem D. Babarikina un viņa kolēģu izgudrojumu labvēlīgā ietekme uz veselību ir pierādīta ar zinātniskām metodēm.

Iespējams, "Betiron – sirds" nebūtu, ja naudu un savā saimniecībā SIA "Baldones lauki" izaudzētās bietes pētniekiem ilgu laiku bez maksas neziedotu Ķekavas saimnieks Ivars Pundiņš. "Savā saimniecībā esmu izveidojis un Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējis nelielu biešu pārstrādes telpu. No bietēm spiežu sulu, to pasterizēju un filtrēju, un tad tālākai apstrādei sula nonāk institūta ražotnē. Ik nedēļu no aptuveni 400 kilogramiem biešu izspiežam 200 litru sulas. To par labu pašizmaksu pārdodam institūtam. Ja produkts gūs pircēju atsaucību, tad būšu gatavs lielāka biešu daudzuma pārstrādei un papildu darbinieku algošanai," norāda I. Pundiņš.

Zinātnieks sadarbībā ar lauksaimniekiem veido jaunus produktus

"Betiron" ražošanai ir derīga tikai viena biešu šķirne, kas izvēlēta no 11 pārbaudītajām šķirnēm. D. Babarikins smej – viņš izmantojamo biešu šķirni izpaudīšot publiski, ja kāds samaksās "vismaz vienu miljonu latu". Produkta ražošanas laikā notiek smalka biešu sulas filtrēšana caur 11 ļoti smalkiem filtriem un nevajadzīgo frakciju atdalīšana. I. Pundiņš atzīst – patlaban projekts, kurā ieguldīti gandrīz 10 000 latu, nes vien zaudējumus, tomēr intuīcija sakot, ka nākotnē situācija mainīšoties. "Turklāt nodarbošanās ar lauksaimniecību kļūst aizvien neparedzamāka, tāpēc uzņēmējdarbība zem jumta dažādo riskus," piebilst saimnieks.

Nav sadarbības ar uzņēmējiem

Pirms vairākiem gadiem nelielais Latvijas piena pārstrādes uzņēmums SIA "Elpa" no Kazdangas sadarbībā ar Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu no ražošanas atlikumiem – siera sūkalām – izveidoja jaunu, unikālu produktu – čipsus. Visiem zināmajos kartupeļu čipsos ir 5% liels olbaltumvielu un 50% liels tauku īpatsvars, bet jaunajā produktā šie rādītāji bija attiecīgi 34% un 21%. "Mēs izveidojām veselīgu produktu un piedāvājām to ražot visām Latvijas maizes ceptuvēm. Ražošanai būtu nedaudz jāpielāgo esošās iekārtas. Atbilde bija aptuveni tāda – ja mūsu produktus pērk labi, neko jaunu nevajag. Tomēr jāsaprot, ja vēlamies pārdot produktus citās valstīs, tad tiem ir jābūt oriģināliem produktiem," tā D. Babarikins. Viņš kā vēl vienu neizmantotu inovācijas iespējas piemēru nosauc garšīgo Latvijas ceptuvēs cepto maizi. Patlaban visi maiznieki cep gandrīz vienādu šķirņu maizi. Ja kāds no viņiem ceptu aizkuņģa dziedzeri saudzējošu maizi, kas strauji nepaaugstina cukura līmeni asinīs, tad varētu gūt priekšrocības konkurences cīņā. Profesors ir gatavs palīdzēt ar padomu.

Runājot par pārtikas ražotājiem, viņš sarunā vairākas reizes nosauc vārdu savienojumu "banālais ceļš". Proti, pārtikas produktu ražotāji par jaunu produktu vai inovāciju uzskatot to pašu veco pamatproduktu, kuram pievienotas, piemēram, dažas piedevas.

D. Babarikins tāpat kā citi Latvijas eksperti uzsver – mūsu valstī uzņēmēji, tostarp ražotāji un zinātnieki, sadarbojas ļoti maz. Šā iemesla dēļ arī ir maz jaunu, konkurētspējīgu produktu ar pievienoto vērtību, kas valstij dotu papildu naudas ienākumus. "Iemesls ir bailes. Bankas baidās atbalstīt jaunus produktus, bet riska fondi – ieguldīt naudu. Kad zinātnieks aiziet pie uzņēmēja ar savu piedāvājumu, viņš nevar apsolīt, cik ātri atpelnīs ieguldījumu jaunā produkta izveidē un ražošanā. Zinātniekiem vairāk ir jāsaprot ražošana," tā D. Babarikins.

Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtā ir vienkāršāk un vieglāk – no Rīgas domes nomātajā bijušajā Mežaparka skolā notiek gan zinātniskās izpētes darbs, gan arī produktu ražošana.

Nākotnes ieceres

D. Babarikina vadītais privātais institūts līdz šim naudas ienākumus guvis vien no dažādiem pasūtījumu darbiem. Patlaban, kad sākts produktu eksports uz Lietuvu un Igauniju (vasarā pārdošana notikšot jau vismaz piecās valstīs), jūtams naudas trūkums, tostarp arī reklāmai. Šā iemesla dēļ tiek meklēts stratēģiskais investors. Tomēr tas netraucēs šajā gadā pircējiem piedāvāt 12 jaunus oriģinālus institūta zinātnieku izveidotus produktus, tostarp arī atkarības no alkoholiskajiem dzērieniem ārstēšanai. "Esmu gatavs cilvēkiem stāstīt un pierādīt, ka varam izmantot ķiršu kauliņus, sūkalas, ķirbju, ābolu sēkliņas un vēl citas atliekvielas. Arī vīngliemežu mājiņas. Latvijā ir radikāli jāmaina zinātnieku pieeja jaunu produktu sagatavošanā. Tā kā visā pasaulē aizvien mazāk izveido jaunas zāles, notiek atgriešanās pie dabas vielām. Arī Latvijas lauksaimniekiem, kas vēlas un var nedaudz ieguldīt, ir iespēja piedalīties jauno produktu veidošanā," norāda D. Babarikins.

***

Uzziņa

SIA "Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts"

Izveidots 2001. gadā.

2006. gadā uzņēmums ir ieguvis zinātniskās institūcijas statusu.

2009. gada oktobrī institūts sāka darboties 2600 m2 lielā ēkā Inčukalna ielā 2 Rīgā. Jaunajā mājā kļuva iespējams divas reizes palielināt laboratorijas telpu platību un sākt organizēt eksperimentālo ražotni, pieņemt darbā papildu darbiniekus.

Nodarbina 30 darbiniekus, tostarp 12 zinātniekus, kuru vidū ir septiņi zinātņu doktori.

Institūts izveidojis ražotni "FitoBalt", kura galvenie darbības virzieni ir veselības ekonomika, biomedicīna, tostarp uzturs, kas uzlabo veselību, funkcionālā pārtika un uztura bagātinātāji.

Patlaban veikalos un aptiekās ir 42 uzņēmuma izveidotās ārstnieciskās tējas un 18 ārstnieciskie preparāti.

Produktus pārdod arī Lietuvā un Igaunijā.

***

Viedoklis

Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs: "Akūtiem procesiem, tostarp infekcijas likvidēšanai vai asu sāpju mazināšanai, vienmēr vajadzēs zāles. Savukārt hronisko procesu un profilakses vajadzībām cilvēki var izmantot šādu funkcionālo pārtiku, ko iegūst no pārtikas rūpniecības ražošanas atlikumiem. D. Babarikina spēks ir jaunu ideju radīšanā, nevis pārdošanā. Viņam vajadzētu izveidot vēl kādus produktus un tad atrast mārketinga kompāniju, kas rūpētos par pārdošanu. Ja, piemēram, "Betiron" iegūtu kaut nelielu daļu Krievijas vai Ķīnas tirgus, tad darbs būtu 15 zemnieku saimniecībām un 200 – 300 cilvēkiem biešu pārstrādes rūpnīcā."