Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 12:45
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Valdības vadītājas birojā nav neviena pelēkā kardināla, bet ir izpildoši sabiedrībai maz pazīstami ierēdņi
Valdības vadītāju Laimdotu Straujumu ik pa laikam salīdzina ar vecmāmiņu, pie kuras gribas aizbraukt ciemos, lai pamielotos ar gardiem pīrāgiem. Izskan piezīmes, ka viņas angļu valodai ir pārāk mīksta latviskā izruna, bet dzimtajā valodā teiktās runas ir monotonas. Kad Straujumas kundzi izvirzīja par kandidāti Ministru prezidentes (MP) amatam, sociālajās vietnēs internetā viņa vizuāli tika salīdzināta ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un izteikta cerība, ka Valda Dombrovska pēctece spēs pieņemt lēmumus un risināt valsts problēmas tikpat veiksmīgi, kā to dara Vācijas kanclere.
Valdības vadītāja tēla veidošanā, nenoliedzami, liela loma ir viņam pietuvinātajiem cilvēkiem – padomniekiem. Tas, ka Ministru prezidenti tagad salīdzina ar vecmāmiņu, nevis Merkeli, ir zināms Straujumas kundzes padomnieku darba novērtējums. Straujumas kundze gan ļoti cenšas uzlabot savu vizuālo tēlu, jau vairākus gadus sadarbojoties ar modes dizaineri Asnāti Smelteri un viņas salonu, bet kopš stāšanās amatā jo īpaši. Līdzās Zemkopības ministrijas frizierei izraudzīta arī meistare Baiba Gorgola, kura frizē gan Vairu VīķiFreibergu, gan arī Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Premjeres biroja vadītājs Ringolds Arnītis man cenšas iebilst, sakot, ka visus politiķus kariķē, par viņiem pasmaida un vienmēr atrod kādu nepilnību, ko izcelt. Arī premjerministres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča ir pārliecināta, ka premjerministres tēls uz āru tiek iznests pietiekami labā iepakojumā. Straujumas kundzei neesot laika konsultēties ar publisko runu speciālistu, kā to savā laikā darīja, piemēram, valdības vadītājs Māris Gailis.
Gan Ministru prezidentes biroja vadītājs, gan arī preses sekretāre un ārlietu padomniece Solveiga Silkalna neuzskata, ka premjerministres angļu valoda būtu uzlabojama. Angļu valodā tas ir ļoti svarīgi: uzsvari uz zilbēm, kā arī intonācijas, kas visās valodās nav vienādas. Padomnieki atzīst, ka tas esot mazsvarīgi, jo Ministru prezidentei angļu valoda nav dzimtā un valsts pārstāvēšanai aiz robežas ar Straujumas kundzes spējām pietiekot. "Ministru prezidentes darba diena sākas pusastoņos rītā un beidzas astoņos vakarā, viņai citam neatliek laika. Ja ir nepieciešams, pieaicinām tulku," stāsta preses sekretāre.
Jābūt blakus ik uz soļa
Kādreiz Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, raksturojot padomniekus, secināja: "Ir trīs veidu padomnieki – tādi, kas patiešām spēj sniegt noderīgus padomus, tādi, kas šo amatu saņem kā goda titulu, jo grib ar to padižoties, un ir otstoiņiki jeb no sliedēm nolaistas lokomotīves, ko novieto depo, lai sagrieztu lūžņos." Laiki mainījušies, jo Laimdotas Straujumas birojā man neizdevās atrast nevienu, kam šis amats ir tikai goda tituls, arī otstoiņikus nesatiku. Straujumas padomniekiem piemērojams cits raksturojums – tipiski ierēdņi, kuri pieskata procesus. Ministru prezidentes biroja vadītājs Ringolds Arnītis vairakkārt savās atbildēs tā arī norādīja: mēs pieskatām. "Valdības vadītājai esam profesionālie jeb konsultatīvie, nevis politiskie padomnieki," skaidro Arnītis. "Te nav neviena pelēkā kardināla, kas čukst Straujumas kundzei ausī," piebilst Džeina Tamuļeviča.
Dažkārt ir grūti saprast, kam nepieciešami ierēdnieciski padomnieki, ja turpat līdzās ir Valsts kanceleja ar pieredzējušu profesionāļu komandu, kā arī Tieslietu ministrija, kur netrūkt juristu un citu speciālistu utt. "Ik uz soļa kāds padomnieks viņai ir blakus. Ar kancelejas un ministrijas ierēdņiem tas nav iespējams," mani cenšas pārliecināt biroja vadītājs, kurš strādājis gan Straujumas kundzes iepriekšējā darbavietā Zemkopības ministrijā, gan bijis arī Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektors.
Viss atkarīgs no personības un mandāta
Bet MP biroja nolikumā ir norādīts, ka svarīgais biroja uzdevums ir analizēt valdības politiku un veicināt tās īstenošanu atbilstoši valdības deklarācijai, kā arī izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidentu interesējošu politikas jautājumu. Gribi vai negribi, konsultatīvie padomnieki nevar būt nodalīti no politiskajiem procesiem. Tāpēc vaicāju, kādi ir pēdējie vissvarīgākie politiskie jautājumi, par kuriem valdības vadītājai bijis nepieciešams, piemēram, ārlietu padomnieces Solveigas Silkalnas viedoklis.
"Ukrainas tēma. Premjerministre piedalījās Ukrainas prezidenta Petro Porošenko inaugurācijas ceremonijā. Bet pirms tam šis komandējums bija jāsagatavo. Tagad skatāmies, kā tā situācija attīstīsies – vai Eiropas Savienības mērogā būs nepieciešamas stingrākas sankcijas, lai Ukraina un Krievija parakstītu miera izlīgumu," stāsta ārlietu padomniece. Biroja vadītājs piebilst, ka pēc premjerministres vizītes ASV Latvijai aktivizējušās attiecības ar Ameriku. R. Arnītis: "Mūsu valstī viesojās ASV kongresmenis Mišels Bahmanis, uzņēmēju delegācija..."
Padomnieku spējas ir atkarīgas no personības un arī mandāta – cik daudz valdības vadītājs vēlas iedziļināties attiecīgajos jautājumos. Ārlietu padomniekam ir jānodrošina saikne starp Ārlietu ministriju un premjerministra biroju, lai nebūtu tā, ka birojā veidojas citādāka politika, nekā noteikusi ministrija. Silkalnas kundze to dara pēc vislabākajiem ierēdniecības paraugiem. Viņa dzimusi Austrālijā, strādājusi Ārlietu ministrijā, bijusi vēstniece Apvieno Nāciju Organizācijā Ņujorkā un padomniece Latvijas pārstāvniecībā Briselē un strādājusi par ārlietu padomnieci arī iepriekšējā valdības vadītāja Valda Dombrovska birojā. Viņas raksturs nav tāds, lai gaidītu tik personīgi ciešus kontaktus ar Eiropas valstu vadītāju birojiem, kādi tie bija, piemēram, Aigara Kalvīša ārlietu padomniekam Pēterim Ustubam, kurš tagad ir Eiropas Savienības Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktors. Šie kontakti ļauj izprast, kādā veidā tiek veidoti viedokļi, pieņemti lēmumi vai kas tiek darīts, lai tiktu pieņemti vajadzīgie lēmumi.
Kremļa nostāju Latvijas jautājumos nereti izdevies noskaidrot, pateicoties labiem sakariem Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojā, palīdzējušas arī Austrijas valdības vadītāja biroja amatpersonas.
Straujumas ārlietu padomniece uzsver, ka "man vienmēr aktuāls ir Baltijas valstu sadarbības jautājums". Augustā tiks atzīmēta "Baltijas ceļa" 25 gadu jubileja, tāpēc Rīgā tiksies visu trīs kaimiņvalstu premjerministri, un padomnieka uzdevums ir palīdzēt sagatavot šo vizīti. Bet Krievijas jautājumā padomniece paļaujoties uz Latvijas vēstniecībām Krievijā un Vācijā. "Man ir pazīstams Merkeles kundzes ārlietu padomnieks, bet es zinu, ka ļoti daudzi prasa viņa uzmanību, tāpēc necenšos ikdienā izmantot šo personīgās pazīšanās iespēju," saka S. Silkalna.
Atpazīstams vienīgi Dālderis
Lielākā daļa no astoņiem premjerministres padomniekiem ir viņas bijušie kolēģi, kuri tikpat kā nav pazīstami sabiedrībai. Ja valdības vadītāju juridiskajos jautājumos konsultētu tādas personības kā, piemēram, Gunārs Kusiņš, Jānis Pleps vai Ilma Čepāne, tad jautājumu nebūtu. Šiem juristiem gan katram savs lauks arams, bet viņu vārdam ir svars. Premjerministres padomniece Ilze Skrodele ietekmīgu juristu aprindās nav pazīstama. Viņa ir Straujumas māsasdēla sieva un izraudzīta tāpēc, ka esot uzticama un ar nepieciešamajām profesionālajām īpašībām. Biroja vadītājs pastāstīja, ka Skrodeles kundze nelasot cauri visus tiesību aktu projektus, nepiedalās to izstrādē – tas ir Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas uzdevums. Juridiskais padomnieks nodarbojas ar citiem jautājumiem – esot pietiekami daudz investīciju strīdu, kuru risināšanā jāiesaistās.
Arī valdības vadītājas padomnieks ekonomikas un pašvaldību jautājumos Andris Grīnbergs Straujumas kundzei nāk līdzi no Zemkopības ministrijas, kur bijis ministres padomnieks, un nav pazīstams plašākai publikai. Toties par bijušo kultūras ministra Inta Dāldera atpazīstamību nav jautājumu. Taču tikpat kā nekas nav zināms par viņa profesionālajām spējām ārpus klarnetes spēlēšanas. Viņš, izrādās, ir viens no galvenajiem premjerministres padomniekiem, jo konsultē valdības vadītāju ne tikai kultūras, bet visas politikas koordinācijas jautājumos. Turpinot Dombrovska birojā iesākto – sekojot, lai, pieņemot lēmumus, netiktu ignorēts Nacionālais attīstības plāns. Bet patlaban galvenais esot ES struktūrfondu saskaņošana un plānošana, kā arī Nacionālā attīstības plāna ieviešana. Dālderis līdz jūnijam uz pusslodzi ES fondu jautājumos bija padomdevējs arī izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei. Dālderim pietiek laika arī klarnetes spēlei, bet tas, kā viņš pats sacīja, notiekot pēc darba.
Tauta ir apmierināta
Kad pagājušajā gadā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons par savu padomnieku veselības aprūpes jautājumos pieņēma skandalozo ideju ģeneratoru, privātās medicīnas uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālistu Niku Sedonu, radās jautājums, vai šāda padomnieka portfelis patlaban nav viens no vajadzīgākajiem arī Straujumas kundzes birojā. Izrādās, ka arī Lielbritānijā tiek meklēta nauda medicīnai. Sedons pretēji koalīcijā lemtajam par izdevumu palielināšanu veselības aprūpei ieteica Kemeronam samazināt slimnīcu gultu skaitu par 32 tūkstošiem, kas draud ar bezdarbu 150 tūkstošiem medicīnas darbinieku.
Biroja vadītājs Arnītis norādīja, ka premjerministre visus neskaidros jautājumus cenšas risināt ar Veselības ministrijas ierēdņiem un negrasās pieņemt padomnieku, vēl jo vairāk tādēļ, ka tam neesot naudas.
Premjerministres birojā nepastāv jautājums, vai Latvijas tauta ir apmierināta ar to, ko dara valdības vadītāja. "Mēs redzam, ka cilvēki par Laimdotu Straujumu nesūdzas. Tāpēc mēs uzskatām, ka premjerministres tēls nav jāizpušķo, viņai nevajag nekādas īpašās zīmēšanās, mākslīgos risinājumus," man skaidro Arnītis. Premjerei nevajag tādu runu rakstītāju vai vismaz uz to pusi, kāds bija publicists un rakstnieks Teds Sorensens ASV prezidentam Džonam Kenedijam. Viņai pietiek ar preses sekretāri, kura kopā ar padomniekiem uzraksta to, kas attiecīgajā brīdī nepieciešams. Līdzīgi tapa arī ekspremjera Valda Dombrovska runas. Sabiedrība sāk pierast pie lādzīgiem, monotoni runājošiem valdības vadītājiem un viņu neuzkrītošajiem, birokrātiskajiem padomniekiem. Kādas prasības, tāds piedāvājums!
***
Uzziņa
Padomnieku izglītība
Ringolds Arnītis, premjeres biroja vadītājs; Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), maģistra grāds agronomijā;
Džeina Tamuļeviča, preses sekretāre; Latvijas Universitāte (LU), sociālo zinātņu maģistra grāds;
Solveiga Silkalna, padomniece ārpolitikas jautājumos; LU, maģistra grāds politikas zinātnē/starptautiskajās attiecībās;
Ilze Skrodele, padomniece juridiskajos jautājumos; LU, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē;
Ints Dālderis,padomnieks kultūras un politikas koordinācijas jautājumos; Latvijas Mūzikas akadēmija, bakalaura grāds mūzikā;
Alise Balode, padomniece ES jautājumos, Nansī 2 universitāte Francijā, maģistra grāds Eiropas Kopienu tiesībās, LU, jurista kvalifikācija;
Vita Razimoviča, padomniece projektu vadības jautājumos (organizē MP izbraukumus un tikšanās); LLU, bakalaura grāds lauksaimniecībā;
Artis Grīnbergs, padomnieks ekonomikas un pašvaldību jautājumos; LU, maģistra grāds sabiedrības vadībā, studē biznesa administrēšanu doktorantūrā Banku augstskolā.
Štata padomnieku alga svārstās no vairāk nekā 1140 eiro pēc nodokļu nomaksas līdz 1444 eiro. Ministru prezidentei ir seši ārštata padomnieki, kuri algu nesaņem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003