Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 17:22
Vārda dienas: Ziedonis
Valdības apstiprināšana bez pārsteigumiem, tālākais kurss – bez izmaiņām
"Mūsu virsmērķis būs cilvēku labklājības veicināšana tepat Latvijā," vakar pēc savas otrās valdības apstiprināšanas solīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Viņas sastādīto Ministru kabinetu atbalstīja 61 valdošās koalīcijas deputāts, bet 39 bija pret.
Valdībai būšot trīs galvenie darbības virzieni – tautsaimniecības attīstība, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošana (tostarp veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana) un drošība šā vārda visplašākajā nozīmē (iekšējā, ārējā, nacionālā, finanšu un enerģētiskā).
Jaunajā valdībā darbu turpinās septiņi līdzšinējie ministri, kuriem pievienosies divi politiķi, kas bijuši ministri agrākās valdībās, kā arī trīs bez iepriekšējas pieredzes ministru amatos. "Nav laika nekādam ieskriešanās periodam. Uzreiz sāksim strādāt, palīdzēsim jaunajiem ministriem. Jau sestdien sāksim ministru semināru par budžetu un pēc tam katru dienu valdības sēdes par budžetu, rīcības plāna gatavošanu. Laiks līdz jaunajam gadam būs ļoti sarežģīts un pēc tam nekļūs vieglāk, jo sāksies prezidentūra," teica premjere.
Reizē ar ministru sastāva atjaunošanu nelielas pārmaiņas piedzīvojis arī premjeres birojs. Jaunajā valdībā Straujumai būs parlamentārais sekretārs, kurš ne tikai uzturēs Ministru prezidentes saikni ar parlamentu, bet arī palīdzēs ar dalību ES Padomes prezidentūras pasākumos un būs atbildīgs par gatavošanos Latvijas Republikas simtgadei. Šos pienākumus paralēli Saeimas deputāta darbam veiks Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols. Algu gan viņš saņems tikai par deputāta darbu. Pēdējos gados premjeri iztikuši bez sava parlamentārā sekretāra, bet savulaik šāds amats izmantots. Piemēram, Valda Dombrovska parlamentārais sekretārs savulaik bija Jānis Bordāns, savulaik šos pienākumus veicis arī Ints Dālderis.
Pirms Straujumas piedāvātās komandas apstiprināšanas deputāti vairākas stundas debatēja par valdības deklarāciju. Opozīcijas argumenti gan bija identiski kā pirms iepriekšējo valdību apstiprināšanas. Deklarācija esot vienkārši partiju labo nodomu un priekšvēlēšanu saukļu apkopojums bez reāla seguma un iespējām tos realizēt, turklāt sagatavota ļoti pavirši un tā tālāk. Kā no Saeimas tribīnes ironizēja ZZS pārstāvis Ingmārs Līdaka – deklarāciju opozīcijas acīs varētu padarīt par labu ar vienu otas vēzienu – vien pretim kādam iekārojamam ministra postenim ierakstīt opozīcijas pārstāvja vārdu: "Un deklarācija pēkšņi kļūs viegli saprotama, viegli uztverama un galvenais – ārkārtīgi konkrēta!"
Kritizēt koalīcijas veikumu un nodomus ir opozīcijas darbs. Tādēļ jau dokumenta tapšanas laikā painteresējos, ko par to sarunā zem četrām acīm saka paši jaunās koalīcijas pārstāvji. Kā izrādās, arī viņiem ne reizi vien nācies piekāpties un kompromisa vārdā daudzas partiju ieceres nav atradušas vietu valdības nodomu dokumentā vai arī "izplūdušas" līdz nepazīšanai.
Tā, piemēram, ZZS pārstāvis Kārlis Seržants vēlējās deklarācijā iekļaut valdības apņemšanos likvidētās Policijas akadēmijas vietā izveidot Valsts drošības akadēmiju, kur mācītu gan topošos robežsargus, gan cietumsargus, izmeklētājus, glābējus, muitniekus un citus, bet šāda iecere tika noraidīta, piedāvājot Drošības programmu izveidi jau esošajās augstskolās.
ZZS ietilpstošā Zaļā partija deklarācijas tapšanā neveiksmīgi uzstāja uz Vides fonda atjaunošanu, lai iekasētais dabas resursu nodoklis kā iezīmētais nodoklis tiktu izmantots vides aizsardzības vajadzībām. Iespējams, tas būs valdības rīcības plānā.
Tāpat ZZS vēlējās iekļaut deklarācijā principu, ka augstākās izglītības iestādes finansējamas atkarībā no to kvalitātes, bet tam būtu nepieciešami apmēram 10 miljoni eiro, lai motivētu labāk strādājošās izglītības iestādes. Tādēļ normas formulējums kļuvis daudz vispārīgāks. Tas pats arī saistībā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli.
Jaunais veselības ministrs Guntis Belēvičs deklarācijas tapšanas gaitā stingri uzstājis uz to, lai veselības nozarei solītie 4,5% no IKP tiktu piešķirti jau 2017. vai 2018. gadā (nevis 2020. gadā, kā pašlaik solīts). Taču šī prasība noraidīta kā nereāla.
NA ārpolitikas sadaļā gribēja ielikt atsauci uz deklarāciju par Latvijas okupāciju, bet partneri to neatbalstīja. Tiesa, maigāks formulējums ir normā, ka ārlietu resoram vairāk starptautiski jāveicina izpratne par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā un okupācijas režīmu pastrādātajiem noziegumiem.
Kategoriski tika noraidīts Edvīna Šnores (NA) priekšlikums deklarācijā paredzēt, ka Latvija sadarbībā ar Krievijas Federāciju atbalstīs Krievijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu repatriāciju.
Liela diskusija bijusi arī par mikrouzņēmuma nodokļa pārskatīšanu. "Vienotība" vēlas virzīties uz priekšu pēc jau pieņemtā likuma par šā nodokļa paaugstināšanu, bet koalīcijas partneri vēlas šo jautājumu pārskatīt.
"Katram nācās piekāpties kādā jomā. Formulējumi varbūt kļuva vispārīgi, bet kopumā atspoguļo kompromisu starp trim partijām," dokumenta gala variantu vērtēja Anrijs Matīss.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003