Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 14:38
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
"Bēdās mums līdzās bija daudz labu cilvēku"
Gads pēc traģēdijas bojāgājušās Jūlijas Burdukēvičas ģimenē
Jūlijai Burdukēvičai dzimšanas diena bija novembra beigās. Šogad viņai paliktu 39 gadi. Taču Jūlija bija pēdējais upuris, kuru iznesa no "Maxima" drupām. "Pārdaugavas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcā manu Juļečku izvadīt ieradās trīsarpus simti cilvēku. Viņa visiem bija pratusi pateikt īstos vārdus, tāpēc daudzi viņu mīlēja," asarām acīs atceras Jūlijas mamma Ludmila Larkina. Pensionāru pārim – Ludmilai kopā ar dzīvesbiedru – tagad jārūpējas gan par savu mazmeitiņu Danielu, gan par aizbildniecībā pieņemtajām meitenēm – piecpadsmitgadīgo Diānu un trīspadsmitgadīgo Sņežanu, kuras ir kļuvušas Danielai kā māsas un kuras Ludmila ar mīlestību sauc par vidējo un jaunāko mazmeitiņu.
Aizgāja pēc saldējuma...
Pa trīsistabu dzīvokļa logu var redzēt Zolitūdes staciju. Ludmila rītos pamostoties ar domu, ka meita aizgājusi uz darbu; uz lodžijas izejot, reizēm ar Jūliju domās sarunājoties, bet vakaros, kad pulkstenis ir divdesmit pāri astoņiem, šķietot, ka tūliņ atvērsies durvis un tuvais cilvēks pārnāks no darba.
Jūlija strādāja tuvējā zooveikalā, mīlēja dzīvniekus. Mājās viņas suns Grāfs un kaķis Centralions, saīsināti saukts par Cenķiku, joprojām ir visas ģimenes mīluļi.
Ludmila sarūpē tēju, Daniela atnes albumu, kurā ir mammas – jaunas, skaistas sievietes – fotogrāfijas. Parāda arī videofilmiņu, kurā redzams Danielas deju priekšnesums. "Deja ar vēdekli bija tā, kas Jūlijai patika visvairāk," bilst Ludmila. Viņa atminas, ka vēl minūtes 15 pirms traģēdijas meita piezvanījusi – abas ar Diānu ir veikalā, tūliņ nopirks matu krāsu un saldējumu un dosies mājās. Pie saldējuma vitrīnas stāvējušas katra savā pusē... Jūlijai uzgruva virsū griestu plātne. Diāna zvanīja vecmāmiņai, kura sākumā nesaprata, kas sagruvis un kas ar Jūliju noticis, bet blakus esošā sieviete (vēlāk ģimene uzzināja, ka viņas vārds ir Larisa un viņa "Maxima" zaudējusi mammu) satvēra Diānu pie rokas un palīdzēja izkļūt no veikala. Pirms otrā nogruvuma Larisa un Diāna vēlreiz esot iegājušas veikalā, lai rādītu, kurā vietā jāglābj abu mammas, taču gruvešos lielās griestu plātnes cilvēku rokām nebija izkustināmas.
Visiem sāp
Ludmila ar labu vārdu atminas visus pazīstamos un arī līdz tam nepazīstamos cilvēkus, kuri jutuši ģimenei līdzi traģēdijā un centušies jebkā palīdzēt nesaļimt un dzīvot tālāk: katoļticīgo sievieti, kura atnesusi vainadziņu un sveci, ko iedegt Jūlijas piemiņai; kaimiņieni, kura ienākusi ar zupas bļodu, 53. vidusskolas skolotājas un direktori, kuras morāli ļoti atbalstījušas; Daniēlas deju ansambļa "Arabeskas" baleta skolotāju Jūliju Tihomirovu, sociālo darbinieci Ingunu, bāriņtiesas darbinieci Daci, biedrības "Zolitūde. 21.11." izveidotāju Regīnu LočmeliLuņovu, un arī daudzos nelaimes biedrus, kurus emocionāli satuvinājušas bēdas. Ludmila bijusi pie psihologa, taču tikai vienu reizi. Mudinājums stāstīt par meitu un nākamajā reizē atnest arī fotogrāfiju mātē pārdzīvojumu vēl padziļinājis. Pacēlies asinsspiediens, tāpēc no psihologa pakalpojumiem atsacījusies. Atminēties tuvinieku lokā – tas ir dziedinošāk. "Mums ir liela ģimene – varam kopā paraudāt, atcerēties Jūliju, arī kopā piedzīvotos priecīgos notikumus," saka Ludmila.
Jāaug 54 kociņiem
Par to, cik ļoti sāp daudziem, Ludmila domājusi tikšanās reizēs biedrībā: "Mēs katrs pārējiem stāstījām par savu traģēdiju, un to bija sāpīgi klausīties. Sēdējām un raudājām." Viņa atminas, kā bijusi iegrimusi savās bēdās – gājusi bojā vienīgā meita, un tas bijis viņas sāpju mērs. Bet tad izdzirdējusi citu stāstīto – kā tuvinieku mirstīgās atliekas vāktas kopā pa daļām, kā vīram bijis grūti sakropļotajā ķermenī atpazīt sievu...
Biedrība "Zolitūde. 21.11." vēlas, lai nelaimes vietā tiktu iekārtota piemiņas vieta ar bojāgājušo vārdiem un zaļojošu skvēru, kur augtu 54 kociņi. Larkina bilst: ""Maxima" piedāvāja uzbūvēt arku jeb nojumi, kur zem jumta varētu likt ziedus un svecītes. Mēs nepiekritām, jo uzskatījām to par pagaidu risinājumu, kas vēlāk tā arī paliktu uz visiem laikiem. Mēs iestājamies par to, lai tiktu nojaukta daudzdzīvokļu nama jaunbūve, kura tur stāv kā atgādinājums par nelaimi."
Iepriecina deja un zirgi
Daniēla mācās 12. klasē un pēc vidusskolas beigšanas vēlas studēt horeogrāfiju. Līdz pilngadības sasniegšanai viņai "Maxima" katru mēnesi izmaksā pāri par septiņsimt eiro kā pabalstu, taču decembrī, kad Danai apritēs 18 gadi, šis pabalsts beigšoties. Studijām paredzēta sabiedrības saziedotā nauda. No "Ziedot.lv" ģimenei pārskaitīti gandrīz 55 tūkstoši eiro, toskait, nepilni 15 tūkstoši eiro katrai meitenei ir pilngadības depozītā. Kāda banka apmaksā privātskolotāju, kas divas reizes nedēļā meitenēm ierodas mācīt angļu valodu.
Diānas un Sņežanas liktenis veidojies sarežģīti. Abu bioloģiskajai mātei vecāku pienākumi nešķituši svarīgi, tāpēc aizgādības tiesības pārtrauktas. Kad tēvs pirms deviņiem gadiem sāka dzīvot kopā ar Jūliju, meitenes ieguva jaunu mammu, vecāko māsu un vecvecākus. Taču drīz pēc Jūlijas nāves abu tēvs devies no ģimenes prom, un arī viņam aprīlī vecāku tiesības atņemtas. "Tā nu kopš aprīļa uzturlīdzekļi meitenēm nav ienākuši ne no mātes, ne tēva," Ludmila ir sarūgtināta, ka dokumentu kārtošana par uzturlīdzekļu piedziņu ieilgusi.
Viņa raizējas, ka Diānai veikala sabrukšanas brīdī pārdzīvotais radījis stresu, kura sekas sākušas izpausties vēlāk un tagad jādodas pārbaudīt galvas asinsvadus. Tā kā toreiz meitenei fizisku traumu nebija, viņa neesot atzīta par cietušo.
Kā dievbijīgs cilvēks Larkinas kundze ir parūpējusies, lai Diāna un Sņežana tiktu 6. janvārī nokristītas: "Jūlija bija domājusi abām kļūt krustmāte, bet iznāca, ka par krustmāti tapu es."
Var redzēt, ka vecmāmiņu meitenes ļoti respektē un mīl. Vasarā Ludmila kopā ar meitenēm pavadīja nedēļu Bulgārijā, kur Daniela veiksmīgi uzstājās starptautiskā deju festivālā un ieguva godalgotu vietu.
Tagad visām trim māsām prieku rada jāšanas nodarbības, ko apmaksā Rīgas domes sociālās palīdzības nodaļa. Danai kā dejotājai ir nevainojama stāja, un viņai Kleistos jāšanas trenere sacījusi, ka Daniela varētu tūliņ pat piedalīties jāšanas paraugdemonstrējumos.
... Atceroties mammu, Daniela saka, ka viņa neesot pratusi bārties. Reizēm gan centusies sarāt, taču meitenes redzējušas, ka viņa nav dusmīga. Tad samīļojušās un ar to viss bijis saprasts un piedots.
***
Piemiņa
Šodien no plkst. 7.30 līdz 19 "Latvijas Pasta" centrā "Sakta" Rīgā notiks speciālas Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītas aploksnes zīmogošana. Plkst. 16 "Saktā" paredzēta arī biedrības "Zolitūde. 21.11." pārstāvju rīkota tikšanās.
Rīt no plkst. 15 līdz 16 Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā notiks ekumenisks dievkalpojums. Plkst. 17.30 Zolitūdes traģēdijas vietā notiks piemiņas brīdis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003