Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 22:08
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
"LA" kopā ar LLKC sāk publicēt materiālu sēriju ar nosaukumu "Zelta hektārs"
Cik eiro var iegūt no hektāra? Vaicāsim nevis nekustamo īpašumu mākleriem, bet lauksaimniekiem. Jo zeme vērtīgāka, to apstrādājot, nevis pārdodot. "Latvijas Avīze" kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) šogad sāk publicēt materiālu sēriju ar nosaukumu "Zelta hektārs". Katru nedēļu "LA" lasītāji tiks iepazīstināti ar viena lauku uzņēmēja darbu tikai vienas lauka kultūras audzēšanā, parādot viņa izvēli, atsedzot plānus un to īstenošanu. Centīsimies izvēlēties attiecīgajā nozarē efektīvāk saimniekojošo, lai pārējie varētu savus rezultātus salīdzināt ar viņa sasniegto.
Tie nebūs neaizsniedzami tehnoloģiju un gudrību griesti. Liksim priekšā aprēķinus, kurus var pārspēt un kurus reāli ir pārspējuši Latvijas lauksaimnieki. Aplūkosim ne tikai optimālo (kas ir virs vidējā) saimniekošanas modeli, bet to, kā ekonomikas recepte darbojas konkrētā saimniecībā. Tāpēc ceram uz saimnieku atsaucību savu panākumu cēloņu atklāšanā.
"Būtu interesanti uzzināt citu pieredzi, kā tiek samazinātas izmaksas un meklēts optimāls risinājums efektīvai saimniekošanai," tā par "LA" ieceri teic piena lopkopības saimniecības "Lielandžas" saimnieks Jānis Šulcs. Viņš savā saimniecībā izmaksas skrupulozi sācis kalkulēt tikai šogad, taču daudzi to nedarot. Kamēr saimniekošanā nepieciešamais vajadzīgs nelielos daudzumos, tikmēr zemnieki daudz neskaita, bet, pieaugot vajadzībām, viņi vairāk sāk domāt un rēķināt, skaidro Šulcs.
Izmaksas rūpīgi rēķina augkopības saimniecību ZS "Veģi" un SIA "PS Līdums" saimniece Inese Karlova. Tādējādi katram laukam veidojas sava vēsture un tas palīdz kalkulēt un plānot, kā efektīvāk saimniekot. Šogad rentablāko sarakstā viņa ierindo auzas, miežus un vasaras kviešus. "Kultūras, kurās bija mazāk jāiegulda, bet tās deva labākus rezultātus," piebilst Inese Karlova. Iepriekš viena no topa kultūrām bija rapsis.
Arī dārzeņu audzēšanas saimniecības "Baldones lauki" valdes priekšsēdētājs Ivars Pundiņš atzīst, ka teorētiski visa saimniekošana sākas ar aprēķiniem, taču praktiski korekcijas ievieš gan laikapstākļi, gan citi faktori. Līdz ar to rentablākās kultūra mainās pa gadiem. Piemēram, 2014. gadā viņa saimniecībā, iespējams, par rentablāko kultūru varēs saukt kartupeļus, neskatoties uz cenas samazinājumu. Gadu iepriekš tās bija galda bietes, bet 2012. gadā tie viennozīmīgi bija graudaugi labo cenu dēļ. "Katram zemniekam atšķiras tehnoloģijas, arī pa reģioniem vērojamas atšķirības, jo, piemēram, Zemgalē ir citas izmaksas nekā Vidzemē, tāpēc tas, kas der vienā gadījumā, neder citā. Taču būtu interesanti pasmelties kādu ideju," tā par ieceri meklēt "zelta hektāru" teic "Baldones lauku" vadītājs.
Mēs vēlamies ar lauku uzņēmēju personiskās pieredzes piemēru veicināt uzņēmējdarbību laukos, palīdzēt lauksaimniekiem izvēlēties produkcijas ražošanas veidu un veicināt zemes efektīvāku izmantošanu. Jaunie Eiropas "spēles noteikumi" pieprasa zināšanas par jaunām kultūrām – piemēram, par lauku pupu audzēšanu zaļināšanas pasākumiem. Mūsu nodoms aptvert visu Latviju, visas lauksaimniecības nozares tiešā produkta ražošanā – no masveida līdz šauriem nišas, no laukkopības līdz siltumnīcu saimniecībai, no piena lopkopības līdz eksotisko dzīvnieku audzēšanai, gan intensīvi, gan bioloģiski audzētos.
LLKC regulāri gatavo bruto segumu aprēķinu, lai lauksaimniekiem palīdzētu racionalizēt ražošanu. 2013. gada izdevumā apkopoti augkopības un lopkopības nozares bruto segumu aprēķini, kas atšķiras pēc ražošanas intensifikācijas pakāpes un ražošanas specifikas.
Katru pirmdienu par vienu konkrētu kultūru (un arī lopu sugu) būs viens aprēķins, kas parādīs izvēlētā saimniekošanas veida izdevīgumu. Centīsimies noteikt arī peļņas ciparus, bet vismaz bruto segums būs noteikti.
Bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas.
Mainīgās izmaksas ir tās, kuru lielums mainās līdz ar ražošanas apjoma izmaiņām un kuras ir sadalāmas pa atsevišķām lauksaimnieciskās ražošanas nozarēm. Augkopībā tās sastāv no sēklas, mēslojuma, augu aizsardzības izmaksām, tehnikas pakalpojumu izmantošanas un citām izmaksām, kuras var attiecināt uz konkrētu kultūraugu. Savukārt lopkopībā mainīgās izmaksas sastāv no lopbarības, medikamentu un veterināro pakalpojumu, dzīvnieku pārraudzības, apsēklošanas un citām izmaksām.
Pastāvīgās izmaksas ir relatīvi stabilas un atkarīgas no saimniecības lieluma, nevis no produkcijas ražošanas apjoma. Tajās ietilpst ražošanas ēku un tehnikas remonts un uzturēšana, elektroenerģija un kurināmais, darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, saimniecības vadīšanas izmaksas, saimniecības apdrošināšana, nomas maksājumi, nodokļi u. c., arī pamatlīdzekļu nolietojums (novērtēts naudā).
Saimniecības peļņu varēsim noteikt tikai tad, ja saimnieks būs gatavs dalīties arī ar visas saimniecības pastāvīgajām izmaksām. "Uzskaite ir jāveic, lai mūsu saimnieki būtu konkurētspējīgi. Jāzina arī, kādā veidā rēķināt, lai varētu salīdzināt sevi ar citiem. Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī. Kaut vai lai salīdzinātu, kurās pozīcijās zaudējam poļu zemniekiem. Pētot "zelta hektāru", mēs varētu secināt, kurās pozīcijās no šīs zemes vienības varam iegūt vēl vairāk," pārliecināts Kaspars Žūriņš, LLKC direktors.
"Nesen bijām Nīderlandē – tur piena izslaukumu un ieņēmumus rēķina uz vienu hektāru. Mēs varēsim sarēķināt, kā mainās ienākumi no govs, ja saimniecībā audzē rupjo lopbarību vai spēkbarību. "Zelta hektāra" mērķis ir salīdzināt mainīgo izmaksu daļu starp kultūrām, lai dotu iespēju saimniekiem ieviest ko jaunu vai pamainīt sējumu struktūru," viņš piebilst.
Katrā bruto seguma aprēķinā ir izmantota optimāla ražošanas tehnoloģija. "Tas nav maksimālais, tas ir optimālais. Tātad visiem sasniedzamais. Optimāls – tas ir tad, ja visu izdarāt pareizi, ar plānotajām izmaksām, ja iegūstat plānoto ražu. Ar atrunu, ka tas iegūstams augsnē ar noteiktu pH līmeni un fosfora un kālija sastāvu tajā," skaidro LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila. "Nevaram teikt, ka šis aprēķins ņemts no konkrētas saimniecības, jo neviens tik precīzi uz vienu hektāru datus neuzskaita. Ja nu vienīgi ir kādi apzinīgi saimnieki, kas gatavo lauka vēsturi, tad varētu iegūt konkrētus datus no šīm saimniecībām. Kā, piemēram, "Mūsmāju dārzeņu" audzētāji," spriež LLKC ekonomiste. Tātad bruto seguma aprēķins ir nosacīts aprēķins, kuram mēs "Zelta hektāra" rubrikā meklēsim apstiprinājumu dzīvē. Ar atrunu, ka jāņem vērā lietotā ražošanas tehnoloģija un citi apstākļi, lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām.
Katru nedēļu iepazīstināsim ar viena lauku uzņēmēja darbu tikai vienas lauka kultūras audzēšanā, parādot viņa dzenuli, atsedzot plānus un to realizāciju. Braucot pie konkrētā saimnieka, mēs lūgsim viņa ekspertīzi par LLKC sastādīto bruto seguma aprēķinu. Jau nākamreiz viesosimies pie rudzu audzētāja Zigfrīda Krieviņa Cesvaines novada "Sviķos". Priecāsimies, ja kāds saimnieks izrādīs iniciatīvu un teiks: "Nākamreiz atbrauciet pie manis! Izrādīšu, iepazīstināšu ar aprēķiniem, lai citi var rēķināt līdzi.".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003