Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 13:44
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
"Nav runa tikai par vēdera piepildīšanu, bet par pierašanu pie veselīgas pārtikas"
Iespējams, no 1. septembra arī 4. klases skolēni pusdienos par valsts budžeta līdzekļiem. Taču tas notiks tikai tad, ja valsts budžetā pieaugs ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem. Patlaban valsts apmaksātas pusdienas tiek 1. – 3. klašu skolēniem, kas ir vairāk nekā 61 000 bērnu. No budžeta viņu ēdināšanai pērn izlietoti 11,6 miljoni eiro. Pagājušajā vasarā valdība nolēma, ka viena bērna pusdienām jātērē 1,42 eiro iepriekšējo 1,14 eiro vietā.
Taču ir dzirdēts, ka bērni uz bezmaksas pusdienu šķīvjiem atstāj daudz neapēstā, dažs ēdienam nemaz nepieskaras. Ja par velti un visiem viena ēdienkarte – varbūt tas veicina ēdiena nenotiesāšanu un tādējādi naudas izšķiešanu? Varbūt visiem bērniem nemaz nevajag bezmaksas pusdienas? Skolu un ēdināšanas firmu pārstāvji tomēr mierina – tādu, kas neapēd brīvpusdienas, esot maz. Iemesli – ģimenē nav raduši pie veselīgas, dažādas pārtikas, vēl viens iegansts – bieži vien mazajām klasēm pusdienas ir pārāk agri – jau plkst. 11, kad nesen vēl tikai ēstas brokastis.
Koalīcija esot vienojusies
Valdības apstiprinātās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes paredz, ka jau no šā gada arī 4. klašu bērni jāēdina par valsts līdzekļiem. Jūlijā, kad notika Demogrāfijas padomes sēde, Labklājības ministrijas pārstāvji atgādinājuši šo solījumu, taču padome nepieņēma lēmumu, ka brīvpusdienas ceturtklasniekiem būtu ieviešamas. Kad valdībā un Saeimā sāka spriest par nākamā gada budžetu, Nacionālās apvienības (NA) politiķi prasīja, lai no valsts budžeta šogad tiktu apmaksātas ne vien 4. klases, bet arī 5. klases skolēnu pusdienas. Taču valsts budžetā nauda tam neatradās. Saeimas deputāts Imants Parādnieks piedāvāja risinājumu: no 2015. gada jūlija pacelt akcīzes nodokli alum ar paaugstinātu alkohola saturu, kā arī dažādiem alkoholiskajiem kokteiļiem. I. Parādnieks rēķina, ka akcīzes nodokļa pieaugums valsts budžetam nodrošinātu papildus vismaz 18 miljonus eiro gadā, šogad tie tātad būtu deviņi miljoni. Ceturtklasnieku pusdienām 2015. gada pēdējos mēnešos būtu vajadzīgi 2,2 miljoni eiro, atlikušos miljonus varētu tērēt pedagogu algām. Valdošā koalīcija atbalstīja šo priekšlikumu, taču likumā "Par valsts budžetu 2015. gadam" nav teikts, ka papildienākumi tiks novirzīti tieši brīvpusdienām. Likums paredz, ka valdībai, ja papildmiljoni no akcīzes ienāksies, būs tiesības, sākot ar 1. septembri, palielināt finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar izglītības pasākumu īstenošanu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs. I. Parādnieks uzskata, ka tā ir pietiekama garantija.
"Ja akcīzes nodoklis pildīsies, tad pusdienas būs. Ja ne, tad domāsim, kāpēc nepildās," tā par 4. klases skolēnu cerībām saņemt brīvpusdienas saka veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuram priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa lielā mērā balstījās uz skolēnu veselīgu ēdināšanu.
Līdz ar likumu "Par valsts budžetu 2015. gadam" tika izskatītas arī I. Parādnieka rosinātās izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli". Viņa priekšlikumus noraidīja. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") gan apliecina: konceptuāla vienošanās par lielāku akcīzes nodokli koalīcijā panākta, taču ar speciālistiem un alkohola ražotājiem vēl tiks spriests par to, kā likme ceļama. Cik liela tā būs, nav zināms. Līdz ar to nav zināmi arī papildu ieņēmumi, tomēr K. Šadurskis lēš, ka pusdienām pietiks.
Vieni izlepuši, citi ģībst no bada
Ir pašvaldības, kuras jau tagad sagādājušas brīvpusdienas visiem pamatskolēniem, taču galvaspilsētā Rīgā, kur ir visvairāk skolēnu, šāda iespēja, šķiet, pat nav apspriesta.
Vēl nesen kāda no televīzijām centās šokēt sabiedrību ar skatiem no skolas ēdnīcas. Bija redzams, ka bērni uz bezmaksas pusdienu šķīvjiem atstāj daudz neapēstā, dažs ēdienam nav nemaz pieskāries. Varbūt visiem bērniem nemaz nevajag bezmaksas pusdienas?
Gan Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle, uzņēmuma "Fristar" īpašniece Silvija Miniča, gan Rīgas 41. vidusskolas direktors Vitālijs Poļakovs uzskata, ka vajag gan. Nav runa tikai par vēdera piepildīšanu, bet par pierašanu pie veselīgas pārtikas. Turklāt, jo ilgāku laiku skolēni saņems bezmaksas pusdienas, jo vairāk viņi pieradīs ēst siltu, veselīgu ēdienu: zupas, sautējumus, kā arī svaigus dārzeņu salātus. V. Poļakovs stāsta, ka tad, kad bērni nonāk klasē, kurai bezmaksas pusdienas vairs nepienākas, ik dienas turpina pusdienot 80% skolēnu. Pārējie par skolas ēdnīcas pusdienām nemaksā. Pārsvarā materiālu iemeslu dēļ. S. Miniča teic: "Rīgā ģimeņu materiālā situācija vēl ir diezgan laba, taču arī te gadās, ka skolas pusdienas ir bērna vienīgā siltā maltīte. Ārpus Rīgas pat esot gadījumi, ka bērns dēļ bada skolā noģībst."
Rīgas 41. vidusskolā ieradāmies tieši tad, kad pusdienoja sākumskolēni. Pusdienās bija rīsi ar karbonādi, svaigi ķirbju un ābolu salāti, kā arī ķīselis ar krēmu. Pilnībā neaiztiktu porciju nebija, bija arī pilnīgi iztukšoti šķīvji, taču dažs nebija ēdis rīsus, cits gaļu, cits ap saldo ēdienu tikai paknakstījies. Salātu bļodas gan uz daudziem galdiem bija neaiztiktas. S. Miniča, kuras uzņēmums ēdina skolēnus 19 skolās, tai skaitā arī 41. vidusskolā, teic: no 80 ēdājiem paliek pāri citreiz spainis, citreiz pusspainis neapēsta ēdiena. "Es uzskatu, ka tas nav daudz," vērtē uzņēmēja. Viņasprāt, bērni ne vienmēr visu apēd tāpēc, ka ēšanas paradumi ģimenē krasi atšķiras no tā, ko, pēc valdības izdotiem noteikumiem, vajag piedāvāt skolā. Piemēram, skolas ēdiens nedrīkst būt sāļš, bet ierastā uzkoda čipši jau pieradinājusi ēst sāļus ēdienus. S. Miniča novērojusi, ka bērni no skolas ēdiena jo sevišķi sāka atteikties tad, kad noteica būtiski samazinātu sāls saturu skolā gatavojamos ēdienos. Sāls daudzumu vajadzējis samazināt pakāpeniski. Ja mājās vecāki negatavo zupas, nevāra kartupeļus, nerīvē burkānus salātiem un necep kotletes, tad arī skolā bērns šādu ēdienu atstās uz šķīvja. Visbiežāk neaiztikta gan paliekot zivs vai svaigi dārzeņi. "Aizies mājās izsalcis un pateiks mammai, ka skolas ēdiens ir negaršīgs," tā situāciju raksturo S. Miniča. Citi neēdot tāpēc, ka līdz pusdienām nav lāgā pamodušies vai paguvuši sajust izsalkumu. Ja skolā ir maza ēdamzāle, bet skolēnu skaits gana liels, nākas pusdienot pat trijās maiņās un pirmās pusdienas pasniedz ļoti agri – jau pirms plkst. 11.
Liela nozīme ir arī tam, vai skolotājs pusdieno kopā ar mazajiem un cenšas pierunāt vismaz pagaršot. Pēc pagaršošanas daļa nolemj, ka ēdiens tomēr ir ēdams. Bet, ja klases barvedis paziņo, ka neēdīs, tad varbūt nepaēdīs neviens.
Skolā satiktie otrklasnieki paziņo, ka viņiem ļoti garšo karbonāde. Bet kas negaršo? Viena meitene neēd lielāko daļu gaļas ēdienu, citai netīk soļanka, vēl citam biezpiens. Bērni atzīst, ka arī viņi reti skolā ēd svaigos salātus, jo parasti tie ne pārāk garšojot. S. Miniča atzīst: "Bērnu gaumes ir atšķirīgas dažādās skolās un pašvaldībās, ēdinātāju firmas cenšoties tām pielāgoties."
Izvēlas saimnieciski izdevīgāko
Lielākoties skolās komplekso pusdienu piedāvājums ir visiem vienāds – gan tiem, kuri pusdieno par valsts naudu, gan tiem, kuri paši maksā par pusdienām. Valdības noteikumi, kas paredz, kā ēdināmi skolas bērni, liek nodrošināt pusdienas ar noteiktu kaloriju daudzumu. Līdz 4. klasei pusdienu enerģētiskā vērtība var būt 700 – 800 kilokaloriju, bet, sākot ar 5. klasi, jāsaņem vismaz 860 kilokalorijas. Pēc valdības noteikumiem, arī 4. klasei vajag piedāvāt kompleksas pusdienas. Kompleksā katru dienu jābūt otrajam ēdienam, ko papildina ar saldo ēdienu vai zupu. Ēdieni nedēļas laikā nedrīkst atkārtoties. Sākot ar 5. klasi, bērni jau var paši izvēlēties, ko ēdīs no skolas ēdnīcas piedāvājuma: ņems kompleksu vai tikai zupu, salātus vai kādu no otrajiem ēdieniem.
Kurš uzņēmums ēdinās skolēnus katrā skolā, Rīgā lemj Izglītības, kultūras un sporta departamenta izveidota iepirkumu komisija. Tajā ir viens pārstāvis arī no skolas, kurai tiek izraudzīts ēdinātājs. Specifikācija iepirkumam esot izstrādāta gana smalki, līdz pat bezmaz vai konkrētai ēdienkartei. Par 1,42 eiro nemaz neesot tik viegli sagatavot valdības prasībām atbilstošu ēdienu, tomēr uzņēmēji spēj pielāgoties.
Departamenta pārstāve Indra Vilde stāsta: "Nekad nav tā, ka neviens nepiesakās uz tiesībām ēdināt kādas skolas skolēnus. Parasti konkurē 3 – 5 firmas. Iepirkumā tiek izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, vērtējot gan piedāvāto ēdienu kvalitāti, gan ēdienkartes dažādību un pusdienu cenu." S. Miniča teic: "Skolu ēdinātāju firmu peļņa nav liela, tomēr ienākumi no šī rūpala, kaut nelieli, ir garantēti, tāpēc konkurence skolu ēdinātāju vidū ir pietiekama. Kad konkursā uzvarēts, līgums gan tiek slēgts tikai uz gadu ar iespēju to vēlāk pagarināt vēl uz diviem gadiem. Monopola skolēnu ēdināšanā Latvijā neesot. Piemēram, Rīgā lielākās firmas apkalpo 4 – 6 skolas.
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā apvienojušās apmēram 20 firmu, kuras ēdina skolēnus visā Latvijā.
***
Kas jāceļ skolas pusdienu galdā nedēļas laikā
Vismaz 200 g liesas gaļas
(nedrīkst būt bijusi saldēta)
vai zivs (fileja)
Vismaz 450 g kartupeļu
Vismaz 250 g piena, kefīra, jogurta
vai citu skābpiena produktu
Vismaz 50 g ar piena olbaltumvielām
bagātu produktu (biezpiens, siers)
Vismaz 500 g dārzeņu un augļu
(nedrīkst būt ģenētiski modificēti)
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003