Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 22:15
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Tiesnese: "Sabiedrība atmodās, kad notika šausmas."
Vēsts par 21 gadu vecās rēzeknietes Viktorijas Višņakovas nežēlīgo slepkavību pāršalca visu valsti. Papildu uguni pakulām piešķīla ziņa, ka viens no trijiem aizdomās turamajiem ir nepilngadīgs policista dēls. Pret viņu iepriekš jau bija ierosināti pieci kriminālprocesi. Kāpēc viņu neielika aiz restēm, kā policija gribēja? Ko par sava dēla audzināšanu saka tēvs? Bet ne tikai šādi jautājumi nodarbina cilvēkus. Daļa rēzekniešu noraizējušies par slikto drošības situāciju un pārmet, ka pilsētā likvidēta pašvaldības policija. Ko saka pilsētas vadība?
Kopā ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Pastaru restaurējām minētā nozieguma gaitu, par kuru ir daudz spekulāciju, tostarp arī attiecībā uz policiju. Ar aizdomās turamajiem vēl strādā izmeklētājs, daudz kas ir skaidrs, par dažām lietām ir versijas un nepieciešama precizēšana. Jānoskaidro katra iesaistītā loma notikušajā. Ne visu izmeklēšanas interesēs var arī atklāt.
Patlaban apsūdzība ir celta par slepkavību grupā ar nolūku iegūt mantu. Aizturēti divi 16 gadus veci jaunieši un 24 gadus vecs vīrietis, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu. No amata pienākumu pildīšanas ir atstādināti četri policisti. Viņu rīcību vērtē Valsts policijas Iekšējās drošības birojs.
Rūpīgi plānots noziegums
Noziegums ticis rūpīgi plānots. Mājā, kuru īrēja policijas kārtībnieka nepilngadīgais dēls kopā ar savu pieaugušo māsu, bija sagatavotas un noslēptas metāla caurules. Tieši uz šīm mājām ceturtdien, 8. janvārī, pēc darba boulinga centrā pēc desmitiem vakarā devās Viktorija, kurai bija piedāvāts par desmit eiro nopirkt divdesmit litrus dīzeļdegvielas viņas drauga automašīnai "Audi". To jaunā sieviete izmantoja, kamēr draugs ir Vācijā. Sētā degviela automašīnā patiešām tika ielieta. Pēc tam sievieti ievilināja mājā, kur viņu brutāli sita ar stieņiem. Viktorijai sašķaidīja galvu un ievilka vannā.
"Noziedznieki darbojās mērķtiecīgi un profesionāli. Meitenei ap galvu aplika drēbi, lai nepaliktu asins pēdas mašīnā, un viņa tika aizvesta uz iepriekš nolūkotu neapdzīvotu vasaras mājiņu Dārziņu rajonā, kur viņu noslēpa zem lupatām. Pēc tam noziedznieki atgriezās mājās, kuru rūpīgi iztīrīja no asinīm – tik rūpīgi, ka vēlāk policija asins pēdas varēja atklāt tikai ar speciāliem līdzekļiem. Pēc tam noziedznieki ar "Audi" devās braucienā pa pilsētu. No viņu puses tas bija ļoti stulbi, taču tas liecināja arī par visatļautības sajūtu. Vai šo sajūtu stiprināja arī kādi apreibinoši dzērieni vai vielas, noskaidros ekspertīzē," stāsta J. Pastars.
Īsi pirms četriem naktī "Audi" apturēja patruļpolicijas ekipāža. Nekādu pārkāpumu braucēji gan nebija izdarījuši, taču šajā laikā pilsēta ir tukša, tāpēc policistiem nav problēmu pārbaudīt gan aizdomīgus, gan retus braucējus. Un te, kā saka J. Pastars, iestājās personiskais faktors: viens no diviem ekipāžas locekļiem izrādījās tā policista, kura dēls sēdēja pie stūres, maiņas biedrs. Policists jaunietim atņēma atslēgas, braucamā tehnisko pasi un to kopā ar automašīnu nogādāja kolēģim – puiša tēvam. Likums šajā gadījumā prasīja nepilngadīgajam sastādīt protokolu par braukšanu bez autovadītāja tiesībām un automašīnas nogādāšanu policijā. Policists tajā brīdī domāja, ka paglābis savu kolēģi kā pusaudža tēvu no 280 – 430 eiro administratīvā soda. Vēl nebija zināms, ka Viktorija pazudusi un ka ar viņas auto braukā apkārt slepkavas. Vienlaikus, kā vēlāk tapa skaidrs, patruļekipāža ar savu rīcību iedragāja policijas godu.
Vēlāk noskaidrojās, ka kāds rēzeknietis bija pamanījis nepilngadīgo pie stūres Viktorijas drauga automašīnā un neizpratnē par to zvanījis draugam uz Vāciju, kurš savukārt zvanījis nepilngadīgā tēvam, kā arī Viktorijai. Tobrīd sieviete jau bija mirusi, bet no viņas telefona pienāca īsziņa, ka viņa ir mājās un viss ir kārtībā…
Vai bija jāizdara slepkavība, lai apcietinātu?
Par to, ka Viktorija pazudusi, policija no viņas mātes uzzināja pustrijos nākamajā dienā – 9. janvārī – un nekavējoties uzsāka meklēšanas darbus, kurus vadīja Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Gunārs Paškevičs. Strādāja 11 kriminālpolicisti, kuriem atbrauca palīgā kolēģi no Daugavpils. Pārbaudot patruļgrupu darbu, atklājās notikumi ar "Audi". Astoņos vakarā visi trīs aizdomās turamie jau atradās policijā. Sākumā viņi liegušies: esot sievieti aizveduši pie draudzenes, kur tā palikusi, puiši, nesagaidot viņu iznākam no dzīvokļa, aizbraukuši prom...
"Sabiedrība mums pārmet, ka viens no slepkavām ir policista dēls, ka mēs viņu esam pieseguši. Tā tas nav bijis. Pret šo policista dēlu policija ierosināja piecus kriminālprocesus. Pērn 19. novembrī policija rakstīja Rēzeknes tiesai, ka puisis jāapcietina, jo kļuvis bīstams. 10. decembrī tiesa lēma, ka par Makašānu amatu vidusskolas skolotāja piekaušanu viņam piemērojams četru mēnešu nosacīts sods. Policisti vēl savā starpā drūmi pajokoja: vai viņam jāizdara slepkavība, lai nokļūtu aiz restēm? Diemžēl pēc nepilna mēneša, 8. janvārī, slepkavība arī notika... Sirmo skolotāju puika bija sasitis 25. aprīlī, bet, gaidot tiesu, paspēja nozagt, apzagt trīs automašīnas, kuras centies pārdot, veicis trīs laupīšanas, vienā no tām, no mugurpuses sitot cilvēkam pa galvu ar dēli. Policija bija pilnīgi pārliecināta, ka šis cilvēks no sabiedrības jāizolē. Tiesa tā nedomāja. Bet policija nevar cilvēku ielikt cietumā. Pēdējā laikā vērojama izkropļota cilvēktiesību izpratne, pārprasts humānisms, koncentrēšanās uz noziedzniekiem, aizmirstot, ka Satversmē rakstīts, ka sabiedrība jāaizstāv no noziedzniekiem. Bet mums ir noziedznieku aizstāvība, cilvēktiesības, viņš jau tikai puisītis..." skarbs ir J. Pastars, kurš uzskata: ja vecāki, skola un sabiedrība netiek galā ar personu, tā jāizolē, iekams nav notikuši ļoti smagi noziegumi. Arī otrs iesaistītais nepilngadīgais ir ar zagļa pieredzi, bet 24 gadus vecais trešais kompānijas dalībnieks Lielbritānijā sodīts par sieviešu iebiedēšanu un zagšanu.
Kādas mācības jāņem vērā no notikušā? Pēc J. Pastara domām, sabiedrībai jāseko līdzi personu degradācijai, par tām jāziņo likumsargiem; likumdevējiem jāstrādā, lai cilvēktiesības nedominētu pār sabiedrības tiesībām būt aizsargātai; policijai stingri jāturas pie reglamenta, arī tad, ja iesaistīti radi, draugi, kolēģi.
Kopumā J. Pastars neuzskata, ka Latgales reģionā drošības situācija pasliktinātos, esot vērojamas pat nelielas pozitīvas tendences: salīdzinot ar 2013. gadu, pagājušogad par 7% samazinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, visas slepkavības atklātas.
Kāda bija drauga loma?
Dažas detaļas atklājas sarunā ar Viktorijas kolēģi, boulinga centra administratori Kristīni Kirsanovu, kura noslepkavoto labi pazinusi: "Zinu, ka Viktorija ar savu draugu draudzējusies gadus piecus, bija brīži, kad pašķīrušies, bet pagājušā gada beigās atkal sagājuši kopā. Kad puisis aizbrauca atpakaļ uz Vāciju, viņš Viktorijai atstāja savu automašīnu. Draugs bija pazīstams ar to kompāniju, Viktorija viņus nepazina, par viņiem nekad neko nav teikusi, pie mums boulinga centrā nevienu no tiem trijiem neesmu redzējusi, tāpēc domāju, ka tieši draugs iedeva telefona numuru, lai pa lēto varētu nopirkt degvielu. Normāli Viktorija ar šo kompāniju nebūtu pinusies. Viņa savā 21 gada vecumā vēl bija kā bērns, naiva un jauka meitene. Ir versija, ka viņas draugs bijis parādā, tāpēc notikusi atriebība.
Viktorija sākumā strādāja par pavāres palīdzi, pēc tam par bārmeni, bija ļoti izpalīdzīga. Par notikušo visiem liels šoks. Pilsētā jūtos ļoti nedroši, policistus uz ielām neredz, un ja vēl uzzina, ka policista dēls ir slepkava..."
Tēvs centies dēlu audzināt
Izdevās pārmīt dažus vārdus arī ar policistu, apsūdzētā sešpadsmitgadnieka tēvu, kurš tuvākajās dienās dodas izdienas pensijā – iesniegumu par to jau uzrakstījis decembrī. Pēc notikušā neesot normāli gulējis. Bet viņa meita, ar kuru brālis dzīvojis kopā īrētā mājā, no pārdzīvotā nokļuvusi slimnīcā. Tēvs joprojām cer, ka dēls nav bijis galvenais darītājs...
"Dēlu esmu centies audzināt, cik spējis. Kad viņam bija seši gadi, noslepkavoja viņa māti, ar kuru toreiz vairs nedzīvoju kopā. Viņš pārstāja runāt. Kopā ar sievu, skolotāju, darījām daudz, lai viņš atgūtos, sāktu runāt un normāli iet skolā. Jā, nenoliedzu, dēlam bija problēmas, centos tās novērst. Teicu, lai nedraudzējas ar savu vienaudzi, ar kuru kopā tagad ir apcietināts un kuram bija uzvedības problēmas, bet viss velti. Es tiešām nesaprotu, no kurienes dēlam radās tādas problēmas," neizpratnē ir vīrietis, kuru pašu kolēģi raksturo kā normālu policistu. Viņš arī atklāj, ka aizturētais pieaugušais ir viņa pirmās, noslepkavotās sievas dēls no pirmajām attiecībām, tātad pusbrālis sešpadsmitgadniekam.
Kāpēc tiesa neapcietināja?
2014. gada 10. decembrī par miesas bojājumu – deguna salaušanu un sejas traumēšanu Makašānu amatu vidusskolas 76 gadus vecajam skolotājam Antonam Rancānam – Rēzeknes tiesas tiesnesis Andrejs Zutis nepilngadīgajam policista dēlam, 9. klases skolniekam, piesprieda nosacītu četru mēnešu cietumsodu un 858,38 eiro kompensāciju cietušajam. Tiesnesis pieņēma lēmumu neizolēt tiesājamo no sabiedrības, jo lietā nebija gūti pierādījumi, kas liecinātu, ka viņš ir sabiedrībai tik bīstams, ka tas būtu jādara. Tiesa tic (tā rakstīts spriedumā), ka nepilngadīgais vairs neizdarīs likumpārkāpumus, norādot, ka viņš nožēlo izdarīto un vainu atzīst, līdz šim atzīstams par nesodītu, tikai vairākkārt saukts pie administratīvas atbildības.
Spriedumā varam arī lasīt, kā tiesājamais raksturots. Nepietiekams tuvinieku atbalsts un kontrole. Nav atklāts un neieklausās radinieku teiktajā. Bērnībā pieredzētā vardarbība no mātes dzīvesbiedra puses veicinājusi neuzticēšanos cilvēkiem un agresivitāti. Vēlas iegūt pamatizglītību, taču ne vienmēr pietiek uzņēmības apmeklēt mācības. Uzvedības problēmas liedz veiksmīgi iekļauties mācību apguvē. Tēvs uztur materiāli un nodrošina ar apģērbu un mācībām nepieciešamo. Nav īpašu interešu un aizraušanās, trūkst pozitīvu draugu un paziņu. Laika pavadīšana draugu un paziņu kompānijās veicina antisociālu uzvedību. Var uzvesties agresīvi, runāt paaugstinātā balss tonī, lamāties, lietot fizisku spēku. Neprot izvērtēt savu rīcību, var rīkoties impulsīvi. Nav apreibinošu vielu atkarības problēmu. Bieži kavē stundas. Klīst pa Rēzekni. No mācību priekšmetiem visvairāk interesē sports. Ārpusklases pasākumos iesaistās nelabprāt. Par citu skolēnu fizisku un morālu aizskaršanu, telpu un inventāra bojāšanu padzīts no skolas kopmītnes.
Ar tiesnesi A. Zuti man neizdevās satikties, jo viņš šajās dienās aizņemts ar spriedumu rakstīšanu citās tiesu lietās. Ar mani šo gadījumu pārrunāja Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne.
A. Jermacāne: – Mums pārmet, ka neielikām puiku aiz restēm. Jā, saņēmām no policijas iesniegumu par ierosinātajiem kriminālprocesiem, bet nebija neviena notiesājoša sprieduma, nebija informācijas, ka puika kaut ko nav ievērojis, ko policija likusi. Tikai sausa informācija. Par to cietumā neliek. Neviens nerunā arī par to, ka tiesnesis iedeva bargāku sodu, nekā prasīja prokurors, – viņš lūdza piespiedu darba stundas. Lasot tiesas materiālus, man gribas teikt to pašu, ko līdzīgās lietās, kad tiek tiesāti nepilngadīgie: uz tiesājamo sola būtu pelnījuši atrasties vecāki! Jā, māte noslepkavota bērnībā… Runā, ka pamāte nav vēlējusies viņu īsti pieņemt… Klīdis starp vecmāmiņu un savu jauno ģimeni. Kā prata, tā sadzīvoja ar mātes noslepkavošanu un pasauli, kas negribēja viņu pieņemt. Viņš atrada sev līdzīgus, starp kuriem bija autoritāte. Par noziedzniekiem nepiedzimst. Tie sākumā ir nemīlēti bērni, kuru saucienus pēc uzmanības un palīdzības nesadzird. Esmu tiesājusi šādus bērnus, kuri tiesas zālē ienāk nikni uz visu pasauli, bet pēc brīža uz tiesājamo sola raud. Arī šis policista dēls raudāja skaļā balsī...
– Bet pēc trijām nedēļām iesaistījās slepkavībā...
– Jūs domājat, ka viegli bērnu ielikt cietumā? Tēvs solīja, ka dēlu kontrolēšot, viņš dzīvošot pieaugušās māsas uzraudzībā. Neviena no amatpersonām, kas bija klāt tiesas sēdē un saistītas ar bērnu tiesībām, arī neesot uzstājusi, ka puika jāliek cietumā. Šādi bērni izaug, kad apkārtējie ir vienaldzīgi. Par puiku neviens īsti nelikās ne zinis. Viņš nevienam nebija vajadzīgs, un neviens viņu negribēja pieņemt. Sabiedrība atmodās, kad notika šausmas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003