Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 07:34
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Tiesībsarga saceltā trauksme par situāciju bērnunamos sadzirdēta Saeimā
Saeimas deputāti uzskata, ka ierēdniecība līdz šim ir bijusi pasīva bērnunamu problēmu risināšanā, tāpēc tam nepieciešams risinājums politiskā līmenī. Parlamentārieši, iepazinušies ar tiesībsarga pētījumu, pārliecināti – bez vecāku apgādības palikušo bērnu aprūpē vērojama milzīga plaisa starp situāciju "uz papīra" un realitātē notiekošo. Taču bērnunamos tiesībsarga reakciju vērtē kā histērisku, un ierēdniecība uzskata, ka vairāku gadu laikā tomēr ir noticis progress problēmas risinājumā.
Reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona sacelto trauksmi par situāciju bērnunamos, divas Saeimas komisijas vakar rīkoja kopsēdi, lai iepazītos ar viņa atklājumiem. Tiesībsarga birojs veicis pētījumu bērnunamos ar mērķi noskaidrot, cik ilgi bērni tajos uzturas, cik pamatoti viņi tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta viņu izglītība un saskarsme ar ģimeni. Biroja speciālisti pieprasījuši informāciju no visiem 34 Latvijas bērnunamiem un lielu daļu no tiem apmeklējuši novērošanas vizītēs. Pētījumā iekļautas arī internātskolas psihoneiroloģiskās slimnīcas.
Tiesībsarga birojs secinājis, ka dzīvē daudzas likumu normas nedarbojas. Daži piemēri. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērnunamā bērnus ievieto tikai tad, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē viņam nav piemērota. Bet praksē aizbildņu un audžuģimeņu gluži vienkārši nepietiek. Pētījuma autoriem ir aizdomas, ka bāriņtiesas nepilda arī likumā uzlikto pienākumu reizi gadā pārskatīt bērna lietu, rodot viņam iespēju saņemt aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tādēļ vairākums bērnu iestādēs dzīvo gadiem.
Vēl drūmāka ir situācija ar izglītību. Izglītības likums nosaka, ka bārenim vai bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldības iestādē, turklāt pašvaldībai jānodrošina bērniem iespēja iegūt pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā skolā. Diemžēl praksē bērnunamu audzēkņi bieži vien tiek sūtīti uz speciālajām internātskolām. Tas notiek gan tādēļ, ka vietējās skolas un pašvaldības atsakās pildīt savu pienākumu izstrādāt speciālās izglītības programmas, gan tādēļ, ka bērnu aizsūtīšana uz internātskolu bērnunamam ir finansiāli izdevīga. Proti, kamēr bērns dzīvo internātskolā, viņa uzturēšanās izmaksas sedz valsts. Taču bērnunams turpina saņemt pašvaldības finansējumu par bērniem pilnā apmērā pat tad, ja lielāko gada daļu viņi dzīvo citur.
Bērnunami mēdz atrunāties, ka uz speciālām internātskolām sūta "problemātiskos bērnus" (ar antisociālu uzvedību un atkarībām). Taču Tiesībsarga biroja speciālisti norāda, ka būtu kļūdaini uzskatīt, ka internātskola bērnunama vietā atrisinās šādas uzvedības problēmas. Turklāt, iespējams, problemātisko bērnu būtu mazāk, ja viņi laikus būtu saņēmuši speciālista palīdzību.
Situāciju vēl absurdāku padara fakts, ka bērni tiek sūtīti uz attālām internātskolām. Piemēram, Tērvetes novada bērni mēro vairāk nekā 300 kilometrus uz internātskolu Rēzeknē, jelgavnieki – 289 kilometrus uz Dagdas internātskolu, bet Rīgas bērni – 278 kilometrus uz Ciblas internātpamatskolu.
Pašvaldībām dažāda pieeja
Sēdē klāt bija arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila RiekstaRiekstiņa, pašvaldību un atbildīgo ministriju pārstāvji, kas centās taisnoties par finansējuma trūkumu vai normatīvo aktu nepilnībām. Tiesībsargs Jansons gan iebilda, ka Latvijā ir virkne pašvaldību, kas, strādājot ar tādiem pašiem likumiem, spējušas atrast audžuģimenes vai aizbildņus visiem saviem bērniem. Starp labajiem piemēriem viņš minēja Rucavas, Priekules, Alsungas, Mērsraga, Ādažu, Mālpils, Krimuldas, Beverīnas, Naukšēnu, Cesvaines, Rugāju, Baltinavas un Kārsavas novadu. "Tie ir novadi, kuros visiem bērniem atrod aizbildni vai audžuģimeni un nepērk bērnunama pakalpojumu, kas pašvaldībai izmaksātu daudzkārt dārgāk. Tie ir novadi, kas ir sapratuši, ka bērnu ievietot bērnunamā nav izdevīgi ne no pašvaldības viedokļa, ne no bērna interešu viedokļa," uzsvēra tiesībsargs.
Arī deputātus ierēdņu atrunas nepārliecināja. "Situācija Latvijas bērnunamos ir kritiska un prasa būtiskas izmaiņas, laužot līdzšinējo praksi un institūciju darbu pakļaujot bērna interesēm, nevis otrādi," uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA). Viņa arī pauda satraukumu, ka "bērni kā futbola bumba ceļo starp bērnunamu, internātu un psihoneiroloģisko slimnīcu", bet nekur neviens par viņiem atbildību īsti nevēlas uzņemties, tādēļ nākamā "pietura" nereti ir cietums.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča informēja, ka deputāti apkopos savus priekšlikumus un vērsīsies pie Ministru prezidentes, piedāvājot savu skatījumu par veicamajiem sistēmas pilnveidojumiem.
Saeimas komisiju vadītājas vienlaikus gan pozitīvi arī vērtē Labklājības ministrijas iniciatīvu stiprināt ārpusģimenes aprūpi un pilnveidot adopcijas sistēmu, kam nākamgad kā jaunai politikas iniciatīvai būtu nepieciešami 4,7 miljoni eiro.
Ministrijas teorētiskie plāni
Tiesībsargs ar saviem asajiem paziņojumiem par situāciju bērnunamos medijos nāca klajā jau februārī. Viņš arī izteica viedokli, ka būtu jāatlaiž lielākā daļa bērnunamu vadītāju. Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče, atbildot uz šo viedokli, teica, ka bērnu atrašanās bērnunamos nav iestāžu vadītāju lēmums, bet lielākoties tās ir sekas pašvaldību atbalsta trūkumam ģimenēm ar bērniem. LM vērš uzmanību, ka ne jau bērnu aprūpes iestādes vadītājs pieņem lēmumu par bērna atrašanos aprūpes iestādē un šāda pakalpojuma nodrošināšanu, M. Kupčes teikto atstāstīja aģentūra LETA. Tiesībsarga minētā problēma ir jāskata daudz plašākā kontekstā – tā liecina par pakalpojuma un atbalsta trūkumu pašvaldībās ģimenēm ar bērniem.
Ministrija arī informējusi, ka laikā no 2014. līdz 2020. gadam LM ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu plāno par 60% samazināt bērnu skaitu bērnu sociālās aprūpes iestādēs. Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ministrija plāno veidot informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības attieksmes maiņai un audžuģimeņu un aizbildņu skaita palielināšanai.
Pagājšnedēļ J. Jansons tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, labklājības ministru Uldi Auguli un Latvijas Pašvaldību savienību. Pēc tikšanās tiesībsargs teica, ka pēc pusgada plāno vērsties valdībā, lai tā sniegtu ziņojumu par progresu bērnunamu problēmas risināšanā. "Es gribu redzēt, ka mehānismi sāk darboties un ir reālas darbības, nevis ir tikai politikas plānošanas dokumenti," teica Jansons.
***
UZZIŅA
Tiesībsargs Juris Jansons aicina bijušos un esošos bērnunamu audzēkņus un darbiniekus informēt Tiesībsarga biroju par piedzīvoto un pārdzīvoto bērnunamos. To var darīt, rakstot uz speciāli šim mērķim izveidotu epasta adresi "[email protected]".
Vēstulē lūgts norādīt konkrētus faktus, pārkāpumus, bērnunamus, personu vārdus un notikuma laiku, kad notikuši pārkāpumi.
***
Viedokļi
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča: "No tiesībsarga ziņojuma izriet, ka ar likumiem viss ir kārtībā, bet ir sistēmiskas problēmas ar to īstenošanu dzīvē pašvaldībās un skolās. Fakti ir ļoti skaudri. Bērni ar uzvedības traucējumiem vairākus mēnešus pavada psihoneiroloģiskajās slimnīcās, lai gan viņiem nepieciešams psiholoģisks un sociāls atbalsts, nevis medikamentoza ārstēšana. Bērni ceļā no bērnunama uz internātskolu brauc uz otru Latvijas malu, 69 bērni bērnunamos pavadījuši vairāk par desmit gadiem, lai gan tam jābūt tikai pagaidu risinājumam, kamēr tiek atrasts bērnam piemērotāks aprūpes veids."
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila RiekstaRiekstiņa: "Pirms desmit gadiem, kad inspekcija sāka darbu, Latvijas bērnunamos bija gandrīz 9000 bērnu. Šobrīd šis skaits ir ievērojami samazinājies, jo būtiski pieaudzis bērnu skaits, kas nonākuši audžuģimenēs. Pirms desmit gadiem audžuģimenēs bija padsmit bērnu, bet tagad tādu ir vairāk nekā tūkstotis. Liela mūsu un bāriņtiesu darba daļa ir veltīta tieši šim mērķim, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka nav nekāda progresa. Diemžēl stāvoklis dažādās pašvaldībās un bāriņtiesās ir ļoti atšķirīgs."
Salas novada bāreņu nama "Līkumi" direktors Juris Boķis: "Esmu pārsteigts, kā tiesībsargs Jansons un viņa darbinieki var pētīt situāciju bērnunamos, paši sēžot Rīgā un varbūt labākajā gadījumā uz pāris stundām atbraucot pie mums. Nepiekrītu gandrīz nevienam pētījuma punktam – ne par internātskolām, ne tālo vešanu, ne saskarsmes ierobežojumiem. Nu jā, mums no "Līkumiem" daudz bērnu mācās internātpamatskolā. Pirms manis viņus sūtīja uz internātskolu, un es sūtu, un turpināšu to darīt tik ilgi, kamēr vietējā skola nenodrošinās šiem bērniem piemērotu mācību programmu. Ir pieņemts bērnu aprūpes deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz pamazām no bērnunamiem pāriet uz aprūpi ģimenē, un tas normāli rit savu gaitu. Pēc diviem gadiem šiem mērķiem būs pieejami arī Eiropas fondu līdzekļi. Tikmēr Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti kontrolē bērnunamus. Nesaprotu, kādēļ te jājaucas tiesībsargam. Man viņa rīcība vairāk izskatās pēc PR gājiena un histērijas celšanas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003