AT priekšsēdētāju pārvēl ar opozīcijas balsīm

Bičkoviča reputācija raisa bažas "Vienotības" pārstāvjiem

Saeima vakar uz vēl vienu termiņu apstiprināja amatā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Tomēr šis balsojums kārtējo reizi parādīja uzskatu atšķirības valdošās koalīcijas iekšienē.

Jau pirms vairākām dienām bija skaidrs, ka Bičkovičam nav koalīcijas atbalsta, kas arī pierādījās balsojumā. Visa "Vienotības" frakcija balsoja pret viņa atkārtotu ievēlēšanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija par, bet Nacionālās apvienības (NA) pārstāvju domas dalījās – septiņi nacionāļi atbalstīja līdzšinējo AT priekšsēdētāju, Einārs Cilinskis balsoja pret, pārējie atturējās vai nebalsoja vispār. Tādēļ Bičkoviča palikšanu amatā būtībā izšķīra "Saskaņa", kas pilnā vienprātībā pieslējās ZZS viedoklim.

"Kas mūsu tiesu sistēmā ir noticis pēdējos septiņus gadus, kamēr Ivars Bičkovičs ir bijis Augstākās tiesas priekšsēdētājs?" debatēs pirms balsojuma retoriski jautāja "Vienotības" pārstāve Lolita Čigāne un pati atbildēja: "Ir izveidojusies jauna džungļu kapitālisma forma, tā sauktā maksātnespējas administratoru mafija. Ir situācija, kur uzņēmumi pārreģistrē savu juridisko adresi, lai nokļūtu pie konkrētiem tiesnešiem, lai tiesneši pieņemtu lēmumus viņu labā, lai viņi veikli varētu atbrīvoties no parādiem. Šeit savā ziņā ir izveidojies tāds jauns kolhoza modelis, kur advokāti, uzņēmumi un tiesneši kopīgi sadarbojas, lai uzlabotu savu labklājību." Viņa arī norādīja, ka joprojām neatbildēti esot būtiski jautājumi par Bičkoviča reputāciju.

Savukārt ZZS un "Saskaņas" deputāti no tribīnes stāstīja, ka Augstākās tiesas plēnums šim kandidātam jau ir paudis atbalstu un deleģējis viņu vēl vienam termiņam. Tādēļ deputātu balsojums esot vien tāda formalitāte. "Likumdošanā nav atrunāti pat gadījumi, kas notiek, ja Saeima neapstiprina Augstākās tiesas plēnuma virzīto kandidātu. Tad plēnumam būtu jāsanāk vēlreiz un teorētiski viņi atkal var virzīt to pašu Bičkoviča kungu," sprieda Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"). Šeit gan jāpiebilst, ka arī minētajā plēnumā līdzšinējā AT priekšsēdētāja kandidatūra tika izvirzīta ar niecīgu balsu pārsvaru – viņu atbalstīja 23 no 40 plēnuma locekļiem. Arī parlamentā gūtais atbalsts bija līdzīgi slidens – lēmuma projektu atbalstīja 53 deputāti, pret bija 27 un vēl četri deputāti atturējās.

Pārvēlētais AT priekšsēdētājs pēc balsojuma žurnālistiem stāstīja, ka parlamenta nevienprātīgo atbalstu uztverot pilnīgi normāli un veselīgi. Vienlaikus viņš norādīja, ka ne visi pārmetumi atbilstot patiesībai. Piemēram sūdzības par lēnajiem tiesu procesiem, jo civilstrīdu un komercstrīdu izskatīšanā pirmajā instancē Latvija apsteidzot Somiju.

Pēc valdības sēdes pozīcijas partiju pārstāvji atzina, ka šis ir kārtējais apliecinājums, ka koalīcija nespēj vienoties. "Valdošo partiju vidū diemžēl nav vienotas izpratnes par tiesiskumu, kas ir atslēgas joma, ja vēlamies, lai mūsu valsts piedzīvotu patiesu uzplaukumu, labklājību un stiprinātu iedzīvotāju piederību," teica Lolita Čigāne. Savukārt Augusts Brigmanis (ZZS) uzskata, ka koalīcijas partneri tik daudz reižu ignorējuši koalīcijas līgumu, ka tas vairs nav spēkā.