Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:28
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Z/s "Mucenieki" ceļ jaunu noliktavu, kas pašmāju ābolus ļaus uzglabāt ilgāk
"Mucenieku" saimniece Ligita Rezgale atgriezusies pie vecvectēva zemes Jaunlutriņos 1992. gadā. Pēc studijām strādājusi Dobelē Latvijas Valsts augļkopības institūtā un viņai bijis tas gods personīgi pazīt slaveno latviešu dārzkopi Pēteri Upīti. "Sākām plikā vietā tēva dzimtajā mājā pilnīgi bez naudas, bet ar zināšanām un darbīgām rokām un vienu auto kravu ar stādiem." Jau sākotnēji bijis skaidrs, ka saimniecībā nodarbosies ar dārzkopību, jo Ligita pēc profesijas ir dārzkope. Sākumā iestādījuši ķiršus, plūmes, ābeles – kā Dobelē. Pēc pirmajiem diviem gadiem bijis skaidrs, kurām kultūrām tīk "Muceniekos" un ko katru gadu apskādē salnas. Tas licis specializēties trīs galvenajās grupās – ābeles, ogulāji un smiltsērkšķi –, kopumā dārzkopības kultūras aizņem 35 ha.
Mērķis – desertam
Sākumā paši audzējuši stādus, tolaik komercdārzkopība mūsdienu izpratnē nebija attīstīta, viss bija jāmācās no pašu pieredzes kopīgi ar zinātniekiem, sadarbība ar Dobeles kolēģiem notiek joprojām. Pakāpeniski platības palielinātas un šobrīd ābeles audzē 12,5 ha. Arī šķirnes nācies stipri pārskatīt un revidēt, jo dzelzs priekškara laikā dārzkopjiem nebija lemts iepazīt jaunākās, rietumvalstīs radītās. Salīdzinot ar padomju laiku, mainījušās gan audzēšanas tehnoloģijas, gan uzglabāšana, šķirošana un fasēšana. Tolaik mērķis bija pārstrāde, bet tagad – izaudzēt lielus krāsainus deserta augļus un pārstrādei nonāk pārējie. Arī stādīšanas sistēma mainījusies – agrāk uz 1 ha iestādīti 100 koki, bet tagad 1200 un vairāk un uz maza auguma klona potcelmiem. Ir liels roku darbs, līdz ar to kokam jābūt mazākam un izsauļotam, pieredzē dalās saimniece. Pašlaik šķirnes, kas iziet no modes, kam nav pieprasījuma un kas nogatavojas "nepareizajā laikā", pakāpeniski tiek nomainītas pret vēlajām ziemas šķirnēm, ko var ilgstoši uzglabāt un kas ir izturīgas pret slimībām. 'Auksis', 'Saltanat', 'Rubīns', 'Antejs' un 'Belorusskaja Maļinovaja', kas pakāpeniski tiek nomainīta pret 'Oļesju' – tās ir galvenās šķirnes, ko audzē "Muceniekos". Pēdējos gados iestādītas Dobeles jaunās šķirnes – 'Gita', 'Dace', 'Roberts', 'Edīte', 'Monta', kas ir ziemcietīgas un izturīgas pret kraupi. Zinātnieki tās uzskata par Latvijai derīgām šķirnēm, taču tās jāpārbauda.
Ābolu realizācija sākas novembra beigās un izaudzēto saimnieki realizē galvenokārt vairumā veikaliem un tirdzniecības bāzēm, jo tuvumā nav lielu pilsētu, līdz ar to izpaliek tirdzniecība uz vietas. Jau otro gadu "Mucenieki" ir kooperatīva "Zelta ābele" biedrs un tas dod iespēju produkciju realizēt ar kooperatīva starpniecību. Sākotnēji izveidojuši nelielu produkcijas noliktavu bijušajā lopu kūtī, taču ātri nonākuši pie secinājuma, ka tā ir par mazu. Vēlāk izveidota lielāka, taču pērn, kad izdevies novākt 160 t ābolu, arī tā kļuvusi par šauru. Šobrīd saimniecības teritorijā top jauna noliktava – to veido kooperatīvs "Zelta ābele", kas realizē vērienīgu ražotājorganizāciju atbalsta programmu ES projekta ietvaros. "Ļoti labas un plašas telpas. Vienā telpā var uzglabāt 100 tonnas augļu ar atbilstošu dzesēšanu, vēl divās telpās – katra ar 50 t ietilpību – varēs uzstādīt gāzes ražošanas iekārtas, kas palēnina augļa nogatavošanās procesu un tas ir svarīgi ražotājiem," priecājas saimniece. Tiesa, viņa ir norūpējusies par izmaksām.
Jābūt striktai plānošanai
Lielākās izmaksas ābolu audzēšanā veido vainaga veidošana, ražas novākšana, liecina LLKC veiktais bruto seguma aprēķins. L. Rezgale piebilst, ka vēl pie lielākajām izmaksām būtu jāpieskaita arī gatavās produkcijas uzglabāšanas izmaksas, kas sadārdzina preci. Tiesa, bruto segumu neesot iespējams izveidot vienu visiem, jo katrai saimniecībai ir atšķirīga situācija – šķirnes, audzēšanas tehnoloģija, realizācijas iespējas, ābolu iepakošanas veids, šķirošana. "Pateikt vienu skaitli nav iespējams, atšķiras arī pa gadiem. Ja nav ražas, tad ir vēl trakāk, jo pietrūkst līdzekļu, lai maksātu par obligāti darāmo – vainagi jāveido, zāle jāpļauj, jāmiglo pret slimībām, kaitēkļiem. Ir gadi, kad sanāk strādāt ar mīnusa zīmi. Tāpēc jāplāno un jāzina, kur ņemsi naudu, kad būs vajadzība. Nevar pirkt vislepnāko auto vai braukt uz Kanāriju salām," uzsver saimniece. Tāpēc "Muceniekos" nebalstās tikai uz ieņēmumiem no ābeļdārza, bet audzē dažādas kultūras. Plānošana ir liela – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa – vismaz pieciem gadiem. Pietiekamas izmaksas veido arī augu aizsardzības līdzekļi, kas ir dārgi. "Mums prasa, lai āboli izskatītos atbilstoši ES standartiem – bez kaitēkļu un slimību klātbūtnes un to nevar panākt tāpat vien. Lai to samazinātu, lietojam integrēto audzēšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka 10 saimniecībās uzstādītas meteostacijas un datorprogrammas, kur pēc šiem staciju savāktajiem datiem dators izanalizē, vai pastāv iespējamība, piemēram, kraupja izplatībai un, ja tāda ir, atbilstoši rīkojamies. Tas ļauj samazināt izmaksas un saudzēt dabu," atklāj saimniece. Šos datus var izmantot arī apkārtējās saimniecības. Kopumā ābolus varot vērtēt kā rentablu kultūru, taču ilgstošākā periodā.
Šogad ābolu ir maz – aptuveni trešā daļa no tā, kas bijis citos gados. Ogu raža gan šogad ir bagātīga. Ligita Rezgale atklāj, ka strikti tiek plānots, lai katru mēnesi būtu ieņēmumi no kādas kultūras un tas ir tā saucamais drošības spilvens. Pavasarī realizācija sākas ar stādiem, kam seko zemenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, tad smiltsērkšķi un āboli. Rudenī tiek sniegti ābolu sulas sagatavošanas pakalpojumi.
Ziemas periodā saimniecībā strādā paši saimnieki un viena darbiniece, bet vasarā – sezonas strādnieki. L. Rezgale labus vārdus teic par sezonas laukstrādnieku programmu ar 15% ienākuma nodokli, kas ļauj ātri reģistrēt sezonas strādniekus LAD sistēmā. Šogad dažādos laika posmos nodarbināti 27 cilvēki. Ogas gan tiek vāktas galvenokārt ar kombainu, ābelēm vainagus gan veidot nevar jebkurš.
Vai Latvijas āboli var izkonkurēt poļu ābolus? Dārzniece atbild tieši – nevar, jo augļkopībā katri 100 km uz ziemeļiem nozīmē lielu starpību, tostarp cukura uzkrāšanos augļos. Poļu āboli ir saldāki, jo aug dienvidos, kur ir garāks veģetācijas periods un vairāk saules, bet mūsu āboli vienmēr būs nedaudz skābāki. Tas gan nav slikti, jo, kā savulaik teicis Upītis, to cukuru var no maisa piebērt, bet kur skābi dabūsi, tā ir vērtīgāka.
Vai "Muceniekos" jūt lielāku pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem un ogām? Saimniece novērojusi, ka daļa cilvēku ir lieli patrioti un konsekventi izvēlas pašmāju preci, tomēr tendences nerāda pieprasījuma kāpumu. Pēdējā gada laikā pat jūtams, ka cilvēki tērējas mazāk un pirkumos valda liela piesardzība. Tendences arī rāda, ka komercdārzu platības pēdējos gados ir samazinājušās. Lauki paliek arvien tukšāki un saimniece ar bažām skatās uz nākotni. Darbs ir smags, atkarīgs no laikapstākļiem, arī atalgojums nav līdzvērtīgs. Tomēr pašlaik "Muceniekos" strādā ar optimismu, jo saimniecei ļoti patīk savs darbs. "Daudz ir ieguldīts un, jo paliec lielāks, jo kļūst vieglāk strādāt. Ja esi mazs, ir jautājums – vai tu pārdosi, ja esi liels, tad ir jautājums – par cik pārdosi," pārdomās dalās saimniece. "Mucenieku" vadītājai ir klusa cerība, ka iesākto turpinās viena no meitām – Zanda. Viņai ir atbilstoša izglītība lauksaimniecībā un pašlaik viņa strādā Latvijas Valsts augļkopības institūtā.
***
Ābeles
Ražošanas ilgums 17 g. Mēra vienība Augļu dārzs uz maza auguma potcelma (4.20.g.)
Daudz. Cena, € Kopā, €
IEŅĒMUMI
Āboli t 16 570,00 9120,00
Āboli sulai t 4 45,00 180,00
KOPĀ (1) 9300,00
MAINĪGĀS IZMAKSAS
IZEJVIELU IZMAKSAS
Mēslojums:
tīrvielā kg N:P2O5:K2O (25:15:30)
Kalcija nitrāts kg 9 0,43 3,87
Amonija nitrāts kg 29 0,22 6,47
Kalcija hlorīds kg 18 0,52 9,32
Karbamīds kg 30 0,36 10,68
Superfosfāts kg 75 0,29 21,38
Kālija hlorīds kg 50 0,31 15,70
Augu aizsardzība:
Herbicīdi 112,63
Fungicīdi 260,13
Insekticīdi 43,09
Citas mainīgās izmaksas:
Stādījuma atjaunošana (izmantoto materiālu amortizācija 17 g.) 893,67
KOPĀ (2) 1 376,94
MAŠĪNU UN ROKU DARBA OPERĀCIJAS
Vainaga veidošana h 200 3,98 796,00
Minerālmēslu izkliedēšana reizes 2 16,25 32,50
Smidzināšana (mēslojums, augu aizsardzības līdzekļi) reizes 12 20,24 242,88
Zāles appļaušana rindst. + zaru smalcināšana reizes 4 28,46 113,84
Apdobju smidzināšana reizes 2 15,65 31,30
Ražas vākšana t 20 30,00 600,00
Transports (60 km) reizes 4 0,96 EUR/km 230,40
Šķirošana, fasēšana h 120 3,27 392,40
Darbaspēks stādījumu atjaunošanai (17 g.) 497,75
KOPĀ (3) 2937,07
KOPĀ MAINĪGĀS IZMAKSAS (4=2+3) 4314,01
BRUTO SEGUMS 1 (5=12) (ieņēmumi izejvielu izmaksas) 7923,06
BRUTO SEGUMS 2 (6=14) (ieņēmumi kopā mainīgās izmaksas) 4985,99
ATBALSTS
VPM 89,33
KOPĀ (7) 89,33
BRUTO SEGUMS 3 (8=(1+7)4) ((ieņēmumi+ atbalsts) kopā mainīgās izmaksas) 5075,32
Bruto seguma sastādīšanai izmantoti LLKC Augkopības nodaļas un Latvijas Augļkopju asociācijas sniegtie dati.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003