Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:26
Vārda dienas: Gints, Uvis
Parādu par nepatērēto ūdeni joprojām skaita. Vai atkal jātiesājas?
Rīdziniekiem – Eduarda Smiļģa 1. nama iedzīvotājam Laurim Ērenpreisam un viņa brāļasievai Dacei Ērenpreisai – izdevies uzvarēt cīņā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas namu pārvaldnieks" par apsaimniekošanas rēķiniem.
Kopš 2007. gada "Rīgas namu pārvaldnieks" (toreiz vēl "Kurzemes namu apsaimniekotājs") pieprasījis dzīvokļa īpašniekiem samaksāt arī par to ūdens patēriņu, kas radies no starpības starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto.
Dzīvokļu īpašnieki atteikušies šo starpību maksāt, jo nosprieduši, ka nav taisnīgi maksāt par ūdeni, kas nav ne pielīgts apsaimniekošanas līgumā, ne patērēts. Un turpinājuši maksāt tikai pēc dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumiem. Toties "Rīgas namu pārvaldnieks" uzskatījis, ka dzīvokļu īpašnieki ir parādā uzņēmumam un par laikā nesamaksātajiem rēķiniem sācis skaitīt soda naudu. Iznākumā no 2007. gada līdz 2012. gadam parāds kopā ar soda naudu par abiem dzīvokļiem sasniedzis ap 1100 eiro (771 latu).
Šajos aizvadītajos gados Lauris Ērenpreiss vairākkārt rakstiski prasījis apsaimniekotājam noskaidrot, kur namā pazūd ūdens, proti, kāpēc starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto rodas tik liela starpība. Tāpat rakstiski prasījis novērst ūdens zudumus un pārrēķināt viņam piesūtītos rēķinus. "Ja apsaimniekotājam ik mēnesi maksāju par nama uzturēšanu, tad taču man ir tiesības prasīt viņam novērst trūkumus," spriež Lauris.
Taču par šīm prasībām apsaimniekotājs nelicies ne zinis, turpinot sūtīt jaunus rēķinus.
Eksperiments ar ūdeni
Dzīvokļa īpašnieks stāsta, viņš pat veicis eksperimentu: savā dzīvoklī iztecinājis no krāna 30 litrus ūdens, pēc tam salīdzinājis dzīvokļa skaitītāja rādījumu ar kopīgo ūdens skaitītāju namā. Starpība bijusi 10 litri. To pašu atkārtojis viņa brāļasievai piederošajā dzīvoklī, bet kopīgais ūdens skaitītājs namā uzrādījis par 9 litriem lielāku patēriņu.
Šī starpība ir lielāka nekā tā, kas ir Ministru kabineta apstiprinātajā kārtībā, kā iedzīvotāji norēķinās par apsaimniekošanas pakalpojumiem. Tā pieļauj tikai līdz 20% atšķirību starp dzīvoklī uzstādīto un kopīgo ūdens skaitītāja rādījumu namā. Šie ūdens zudumi pēc tam tiek sadalīti vienādās daļās nama dzīvokļu īpašniekiem.
Cīnās līdz galam
Iespējams, cits mazāk uzņēmīgs dzīvokļa īpašnieks sen būtu atmetis visam ar roku un samaksājis visus apsaimniekotāja piesūtītos rēķinus. Taču Lauris cīnījies līdz galam, pirms trim gadiem kopā ar brāļa dzīvesbiedri Daci divu dzīvokļu īpašnieku vārdā iesniegdams administratīvā rajona tiesā prasību pret "Rīgas namu pārvaldnieku" par piecu gadu laikā nepamatoti izrakstītajiem rēķiniem.
"Rīgas namu pārvaldnieks" atbildējis ar pretprasību, prasot apmaksāt gan rēķinus, gan soda naudu pilnā apmērā: par abiem dzīvokļiem kopā 1432,56 latus (2038,35 eiro). Tiesai iesniegtajos paskaidrojumos "Rīgas namu pārvaldnieks" atsaucās uz likumu nepilnībām – rēķinu izrakstīšanas brīdī nekur neesot bijis precīzi pateikts, kuram jāmaksā par ūdens patēriņa starpību. Tāpēc apsaimniekotājs balstījies uz vispārējiem taisnīguma principiem, proti, ja namā ūdens patērēts, tad jāmaksā nama iemītniekiem.
"Kad tiesa atzina, ka man tomēr ir taisnība, "Rīgas namu pārvaldnieks" pārsūdzēja spriedumu apgabaltiesā. Bet šā gada sākumā arī tur atzina, ka šādi rēķini bijuši nelikumīgi, Apgabaltiesas lēmumu Augstākajā tiesā tas nepārsūdzēja," stāsta Lauris Ērenpreiss.
Vai "Rīgas namu pārvaldnieks" atzīst savu vainu, sīkākos paskaidrojumos ar "LA" redakciju pašlaik neielaižas.
Vai atkal jātiesājas?
"Kaut arī triju gadu ilgā tiesāšanās mums beigusies labvēlīgi, līdz galam jau nekas nav panākts, turpinās tā pati nejēdzība," atzīst Lauris Ērenpreiss. "Tiesu izpildītājs pieprasījis "Rīgas namu pārvaldniekam" pārrēķināt par agrākajiem gadiem izrakstītos rēķinus līdz šā gada 30. oktobrim. Bet to apsaimniekotājs nav izdarījis vēl šobaltdien. Tāpat kā agrāk, arī pašlaik saņemam tādus pašus rēķinus, kuros iekļauta maksa par ūdens patēriņu, kas rodas no lielās starpības starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un mūsu dzīvokļos uzstādītajiem. Pēc šiem rēķiniem, parāds kopā ar soda naudu par manu dzīvokli jau sasniedzis 2310,41 eiro... Par Daces Ērenpreisas dzīvokli apmēram tikpat. Vai atkal mums būs jātiesājas?"
Diemžēl Eduarda Smiļģa nama iedzīvotāji nav vienīgie, kuriem nav saprotama kārtība, kāpēc jāmaksā par pakalpojumiem, kurus viņi patiesībā nesaņem. Pēc tās starp viņiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir lieks starpnieks – šajā gadījumā "Rīgas namu pārvaldnieks", kurš iedzīvotājiem nedod nekādu labumu, vien sadārdzina ūdens apgādi.
Ekonomikas ministrija gan mēģinājusi novērst šo starpniecību, piedāvājot iedzīvotājiem pāriet uz tiešajiem norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Pēc Dzīvojamo namu pārvaldīšanas likumā noteiktā, iedzīvotājiem par to bija jālemj līdz 2015. gada 31. janvārim, bet tiešie maksājumi par pakalpojumiem jāsāk ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamā nama īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs jau līdz 2015. gada 30. septembrim vienojušies par tiešajiem maksājumiem pakalpojuma līgumā.
Taču "Rīgas ūdens" Klientu servisa nodrošinājuma departamenta direktora vietnieks Dzintars Poplavskis "LA" redakcijai jau agrāk atzinis, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem uzņēmumam nozīmē viena rēķina vietā, kuru agrāk ik mēnesi nosūtīja apsaimniekotājam, sagatavot simtiem rēķinu katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Jo rēķinu vairāk, jo lielāki izdevumi būs namu iedzīvotājiem. "Rīgas ūdens" nostāja ir nemainīga: "Līdz ūdensvada ievadam namā atbildība ir mūsu. Kas notiek namā, par to atbild nama iedzīvotāji un apsaimniekotājs."
Rīdzinieki, tostarp mūsu laikraksta lasītāji, kuri par uzpūstajiem ūdens rēķiniem "LA" redakcijai žēlojušies jau agrāk, gan domā, ka nelaime ir arī ūdens patēriņa uzskaitē. Kamēr ūdens piegādātājs pašvaldības uzņēmums "Rīgas ūdens" neieviesīs vienotu patērētā ūdens uzskaites sistēmu – līdzīgu kā uzņēmumos "Latvenergo" vai "Latvijas gāze" – tikmēr iedzīvotājiem nebūs lielas skaidrības, par ko viņiem jāmaksā. Toties būs jauni ķīviņi un prasības tiesā, pēc iedzīvotāju domām, par netaisnīgi izrakstītiem rēķiniem.
***
UZZIŅA
Pēc pašlaik spēkā esošās kārtības, ja starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu rodas starpība, to sedz atbilstoši atsevišķo dzīvokļu īpašumu skaitam. Starpības sadales kārtība ir cita, proti, šo starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp dzīvokļu īpašniekiem, ja dzīvojamā namā ir dzīvokļi:
kuru iemītnieki vismaz 3 mēnešus nav iesnieguši dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumus;
kuros atsevišķi ūdens skaitītāji nav uzstādīti;
kuru iemītnieki atkārtoti nav ļāvuši apsaimniekotājam pārbaudīt dzīvokļos uzstādītos skaitītājus;
kuros uzstādītie ūdens skaitītāji ir bojāti vai noteiktajā laikā nav pārbaudīti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003