Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 10:55
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Rīt aprit divi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas. Pirmā tiesas sēde notiks 8. decembrī, tiesāšanos prognozē 5 – 10 gadus ilgu
747 dienas. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai varētu notikt pirmā tiesas sēde pēc briesmīgās nelaimes 2013. gada 21. novembrī, kad, sabrūkot veikalam "Maxima", bojā aizgāja 54 cilvēki un daudzi tika ievainoti. Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai vainīgos notiesātu, nav zināms. Tiesas procesa dalībnieki necer, ka lietu izskatīs gada laikā, optimisti paredzot piecus gadus, reālisti – septiņus, pesimisti – pat desmit gadus.
Rīgas tiesu apgabala prokurori Jekaterina Kušakova, Kaspars Cakuls un Agris Skradailis 80 sējumu biezu krimināllietas materiālu ir nodevuši Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai, kas šīs apjomīgās un sarežģītās bezprecedenta lietas iztiesāšanas procesu sāks 8. decembrī. Pirmā tiesas sēde notiks Ķīpsalas izstāžu kompleksa konferenču zālē, un, kā informē tiesas kanceleja, uz to aicināti aptuveni 500 lietas dalībnieku un 20 advokātu. Rīgā nav tik lielas tiesu zāles, kurā varētu uzņemt visus lietas dalībniekus, tāpēc Tiesu administrācija ir sameklējusi šo iespēju un par konferenču zāles īri dienā maksās 360 eiro. Rīgas Tehniskās universitātes izstāžu centra BT1 direktors Jānis Zvirbulis šonedēļ esot ticies ar Zemgales priekšpilsētas tiesas administrācijas darbiniekiem, lai vienotos par tiesas sēdes vajadzībām atbilstošu zāles iekārtojumu. Zālē nebūs nepieciešams speciāls apcietinātajiem paredzēts norobežojums, jo neviena apsūdzētā persona nav apcietināta.
No šaubu ēnas jātiek vaļā
Vēl nav skaidri zināms, vai lietu iztiesās Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Dainas Treijas nozīmētie tiesneši. Tiesas sēdes priekšsēdētājs Erlends Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne, uzskatot, ka viņiem ir interešu konflikts, sevi atstatījuši no lietas izskatīšanas, iesniedzot savu lēmumu tiesas priekšsēdētājai. Ernstsons norādījis, ka viņam ir virtuālā draudzība sociālajā vietnē "Facebook" ar apsūdzētā sagruvušās ēkas būvinženiera Ivara Sergeta advokātu Artūru Zvejsalnieku un cietušo Mārci Lioru Skadmani, kurš ir Latvijas–Lielbritānijas tirdzniecības kameras vadītājs. Savukārt tiesnese Zemitāne uzskata, ka viņa nedrīkst iztiesāt šo procesu, jo personīgi pazinusi bojā gājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti. Tiesas priekšsēdētāja Treija nav atzinusi šos lēmumus par vērā ņemamiem, jo tie nav balstīti uz Kriminālprocesa likumā norādītajiem interešu konfliktiem.
No šaubu ēnas, ko tiesneši ap sevi ir radījuši, jātiek vaļā, tāpēc pirmajā tiesas sēdē tikšot noskaidrots, vai procesā iesaistītās personas piekrīt, ka šie abi tiesneši netiek atstatīti no lietas izskatīšanas.
Tiesas priekšsēdētāja par trešo tiesnesi norīkojusi Aigu Freimani, bet par rezerves tiesnesi – Elīnu Leitāni, kura nepieciešamības gadījumā aizstās pamattiesas sastāvu.
Biedrības "Zolitūde 21.11." pilnvarotā pārstāve Regīna LočmeleLuņova diezgan droši apgalvoja, ka no cietušo puses neviens negrasoties izteikt neuzticību kādam no tiesnešiem, taču tik drošas informācijas nav no apsūdzētajiem. Ja gadījumā izskanēs neuzticības apliecinājums, pirmā tiesas sēde būs ļoti īsa, jo šis tiesas sastāvs nevarēs uzsākt lietas izskatīšanu un būs jāmeklē jauni tiesneši.
Mārcis Liors Skadmanis traģēdijas dienā zaudēja māsu, un viņš ir pārliecināts, ka nevar uzskatīt par personīgu draudzību sekošanu ziņām un informācijai, ko persona izplata virtuālajā pasaulē un kas neskar šīs personas privāto dzīvi.
"Judikatūrai, tiesām vajadzētu izanalizēt, vai konkrētu personu ievietotās informācijas lasīšanu sociālajās vietnēs var uzskatīt par draudzību ar konkrēto cilvēku," iesaka bojā gājušās sievietes brālis un piebilst, ka viņam nav personīgas draudzības ar pieminēto tiesnesi. "Tīri cilvēcīgi var saprast, ka tiesnesis ir meklējis iemeslus, lai atteiktos no šīs apjomīgās, smagās lietas, bet šaubos, vai tas ir pareizākais ceļš," secina Latvijas–Lielbritānijas tirdzniecības kameras vadītājs.
Savukārt, ja tiesas sastāvs no procesa dalībnieku puses netiks noraidīts, vienas sēdes laikā var nepagūt pieņemt visas cietušo prasības un sēde Ķīpsalas konferenču zālē ieilgs divas dienas un varbūt pat ilgāk. Tiesā domā, ka sabiedrības interese par šo procesu noplakšot pirmajās dienās un turpmākās tiesas sēdes varētu rīkot Administratīvās apgabaltiesas zālē. Tas ir Tiesu administrācijas kompetencē, un šis jautājums vēl neesot izlemts, sacīja administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Vjačeslavs Mitņičuks.
Maksimālais sods – 7,5 gadi
"Cietušo aizstāvju vidū ir ne tikai zināmu publicitāti ieguvušais Aldis Gobzems, bet arī tādi advokāti un juristi, kuru uzvārdi nav skaļi izskanējuši un kuri, tīri cilvēcīgu iemeslu mudināti, uzņēmušies aizstāvību traģēdijā cietušajiem tikpat kā par pusvelti," pastāstīja R. LočmeleLuņova. Piemēram, jurists Armands Smans, kurš pārstāv septiņus cietušos, panāca, ka noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts nevis pēc viena, bet gan diviem Krimināllikuma pantiem. Sākotnēji policija un prokuratūra bija paredzējusi piemērot Krimināllikuma 239. panta 2. daļu, kur noteikts, ka par būvniecības noteikumu pārkāpumu, kura dēļ iestājas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem (pēc traģēdijas likumu grozīja un sodu palielināja līdz astoņiem gadiem, bet, ņemot vērā tiesību aktu, apsūdzība tiek uzturēta pēc likuma pantiem, kas bija spēkā traģēdijas dienā). Savukārt tā paša likuma 123. panta 2. daļā norādīts, ka par nonāvēšanu aiz neuzmanības, kur bojā gājuši divi vai vairāk cilvēku, draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Tātad bija paredzēts piemērot "mīkstāko" pantu.
"Iznāk tā, ja nodara mazāku kaitējumu, draud bargāks sods. Lai to nepieļautu, 2013. gadā vērsos Valsts policijas Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē ar pieteikumu par Zolitūdes traģēdijas krimināllietas pārkvalificēšanu pēc diviem pantiem. Policija manu pieteikumu noraidīja, tāpēc to pārsūdzēju prokuratūrai, kura arī sūdzību noraidīja.
Šopavasar lūdzu viedokli Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājai profesorei Valentijai Liholajai. Katedra apstiprināja, ka viens pants nevar aptvert tik smagu noziegumu un ka ir pamats pārkvalificēt apsūdzību pēc diviem pantiem un tad maksimālais soda mērs būtu brīvības atņemšana līdz 7,5 gadiem. Prokuratūra tam ir piekritusi un pirms lietas nodošanas tiesai grozīja apsūdzību pēc diviem pantiem," pastāstīja jurists Smans.
Izskan prognozes, ka maksimālais sods līdz septiņiem gadiem cietumā, iespējams, varētu draudēt pieciem apsūdzētajiem – būvinženierim Ivaram Sergetam, būvekspertam Andrim Gulbim, arhitektam Andrim Kalinkam, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, kuri papildus apsūdzēti arī par nogalināšanu aiz neuzmanības.
R. Ločmele-Luņova, lasot krimināllietas materiālus, pārliecinājusies, cik milzīgu darbu izmeklēšanā ieguldījuši prokurori. "Jumiķis prokuroram stāstījis, kā taisa jumtu. Apsūdzības uzturētājiem bija jāizzina būvniecības specifika smalkās niansēs," secināja cietušo un bojā gājušo tuvinieku biedrības pilnvarotā pārstāve. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins arī piedalījušies biedrības sapulcēs un pacietīgi atbildējuši uz ļoti skarbiem jautājumiem, tostarp arī par Latvijas nepastāvīgo un svārstīgo kriminālsodu politiku.
R. Ločmele-Luņova pastāstīja, ka tiesas procesa dalībnieki necer, ka šo lietu izskatīs gada laikā, ka optimisti paredz piecus gadus, reālisti – septiņus, bet pesimisti uzskata, ka process varot ievilkties līdz pat desmit gadiem. Jāņem vērā, ka kopš traģēdijas ir nomiruši trīs bojāgājušo tuvinieki, tāpēc ar spriedumu nedrīkstētu kavēties gadiem ilgi.
***
viedokļi
Rita Aksenoka, bijusī prokurore: "Pēdējā laikā jūtu, ka tiesas ietekmējas no sabiedrības viedokļa. Varbūt tas nav slikti, ja lietu izskata objektīvi. Tieši objektivitāte ir pats galvenais, kas tiek gaidīts no tiesas. Steiga te nav vietā, jo ir pamatīgi jāizvērtē pierādījumi. Varu iedomāties, cik pamatīgi ir strādājuši prokurori, jo arī man kā izmeklētājai ir bijušas divas lietas, kas saistītas ar paviršību būvniecībā. Tiesa, tās gan nebija tik apjomīgas, taču Limbažu skolas jumta sabrukšana septiņdesmitajos gados, kad bojā gāja skolēni, ir līdzīga Zolitūdes traģēdijai, tikai ar mazāku upuru skaitu. Bet 1986. gadā iebruka Ķeguma tilts. Sevišķi svarīgu lietu izmeklētājiem bija jāiedziļinās daudzās būvniecības niansēs. Lietas izskatīšanā var rasties daudz problēmu, bet lai nu veicas – varbūt divos gados pirmajai tiesu instancei tomēr izdosies lietu pabeigt."
Andrejs Vilks, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns: "Galvenais ir nevis sods, bet lai apsūdzētās personas apzinātos savu atbildību. Katrai personai, kas piedalījās būvniecības procesā, ir sava atbildības daļa.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003