Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 18:01
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Skolotāji parādījuši savu attieksmi pret valdības darbu. Kāda būs atbilde?
Izglītības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas. To saka gan piektdien streikojošie, gan nestreikojošie pedagogi, gan arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tomēr redzējums par to, kādas tad pārmaiņas nepieciešamas, acīmredzot atšķiras, un tieši tas izraisījis streiku, kurā piedalījās vairāk nekā 24 000 izglītības un zinātnes darbinieku.
Gaisotne piektdien streikojošajās skolās un bērnudārzos atšķīrās. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē "Ābecītis", kurā viesojamies streika dienā, viena no audzinātājām rotāja gaiteni ar mirdzošām sniegpārsliņām. "Kad te ir bērni, grūti atrast laiku telpu dekorēšanai," sacīja bērnudārza vadītājas vietniece un arodorganizācijas priekšsēdētāja Līvija Baļčūne. Viņas pašas adītie eņģelīši jau rotā gaiteņa griestus. Taču no paša rīta gan darbinieki ieradās sapulcē, kurā nolēma rakstīt vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Esot sajūta, ka vismaz Valsts prezidents pedagogu sāpi izprot. "Pedagogu un valdības dialogs pēdējā laikā nav bijis veiksmīgs. Mēs gribam pierādīt, ka pirmsskola nav ne sliktāka, ne zemāka par citām skolām," stāsta L. Baļčūne un rāda kaudzi vēstuļu, kas jau agrāk sūtītas valsts vadītājiem. Nekādu labumu gan tas nav devis. Pirmsskolu pedagogi joprojām valstī ir viszemāk atalgotie, kaut slodze viņiem ir lielāka nekā skolu pedagogiem. Kamēr bērnudārzos viena slodze ir 30 stundas, skolās tās ir vien 21 kontaktstunda. Bet algā bērnudārzu pedagogiem – tikai 450 lati uz papīra (ar Rīgas domes piemaksu 30 eiro). Lai nopelnītu vairāk, daudzi bērnudārza audzinātāji strādā vēl kādā bērnudārzā. Jaunais pedagogu algošanas modelis arī pirmsskolu pedagogiem sola vidēji 680 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas, pēc L. Baļčūnes domām, tik un tā ir nepietiekami. Turklāt pašvaldības, kuras maksā algas lielākajai daļai pedagogu, nav gatavas dot pat šo algu pielikumu, ja vien valsts šos izdevumus nekompensēs. "Mēs tik ļoti iespringām, vai streika dēļ netiks pārkāptas bērnu tiesības, bet patiesībā tās ir pārkāptas ilgtermiņā, jo ar bērniem strādā pārstrādājušies pedagogi, kuru tiesības šādas samaksas dēļ arī ir pārkāptas," tā L. Baļčūne.
Vienīgie mazie "Ābecīša" apmeklētāji piektdien bija pieci darbinieku bērni un mazbērni. Citi vecāki, izprotot pedagogu raizes, mazos atstājuši mājās.
Kaut Āgenskalna Valsts ģimnāzijā viens pedagogs – Toms Krūmiņš – bija nolēmis nestreikot, līdz ar to ģeogrāfijas stundām 8. klasēm vajadzēja notikt, nevienu skolēnu tomēr te nesastapām. Streikojošie skolotāji gan bija sastopami savās klasēs, pārbaudot epastus, gatavojoties citu dienu darbiem. Galvenā sarunas tēma ar kolēģiem: iepriekšējā vakarā notikušais žetonu vakars. Tā kā ģimnāzijā bērni mācās no 7. klases, te nebija jāuztraucas par to, ka vecāki varētu vest skolēnus uz skolu pieskatīšanai.
Latviešu valodas un literatūras skolotāja, ģimnāzijas arodorganizācijas vadītāja Dace Simsone stāstīja, ka skolēnu attieksme pret streiku bijusi iedrošinoša: "Viņi teica: beidzot jūs esat saņēmušies aizstāvēt savas tiesības." Viena mācībām zaudēta diena, viņasprāt, nav tik būtiska. Skolotāji spēs turpmākās stundas veidot tā, lai šodien zaudēto atgūtu.
Kaut jaunais, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītais skolotāju finansēšanas modelis te nav gaidīts, jo aplēsts, ka tas samazinātu algas ģimnāziju pedagogiem, šejienieši pirmkārt streiko tāpēc, lai paustu savu atbalstu pedagogiem, kuri strādā bērnudārzos. "Viņiem patiesi nav cilvēka cienīgu apstākļu," atzina D. Simsone. "Pedagogi neko daudz neprasa. Vien to, lai mums atjauno atalgojumu, kas bija pirms ekonomiskās krīzes. Toreiz atalgojums daļai samazinājās pat uz pusi. Es tagad pelnu tikpat eiro, cik savulaik latos."
Ģimnāzijā augstu vērtē arī mazo skolu pedagogu veikumu, taču nav gatavi piekrist IZM plānam – samazināt algas lielajās skolās, lai vairāk maksātu mazajās.
Ģimnāzijas direktore Ināra Gaile sacīja: ģimnāziju iebildumi pret jauno finansēšanas modeli nav ņemti vērā, kaut "mēs nebijām pret, mēs bijām par, tikai vēlējāmies to uzlabot". "Kādam ir jāsakārto visa sistēma. Algas patiesībā būtu pats pēdējais jautājums. Pirmais un svarīgākais jautājums ir skolu tīkls," uzskata ģimnāzijas direktore. Viņasprāt, jāmaina arī izglītības saturs, jo esošais pārslogo skolēnus. "Ir jābūt politiskai gribai sakārtot skolu tīklu, noliekot malā partijiskās intereses," piekrita D. Simsone.
Jāprotestē nopietnāk
Turpat netālu – Āgenskalna sākumskolā – klases turpretī bija skolēnu pilnas un skolotāji veica ierastos pienākumus. Diena pat izdevusies ļoti piesātināta, jo skolā notika dažādi pasākumi, uzņemti augsti viesi, svinēta skolas iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās komitejas projektā "Sporto visa klase".
Skolotāji lēma nestreikot ne jau tāpēc, ka te pedagogi būtu apmierināti ar izglītības sistēmā notiekošo. Šī skola bija viena no tām, kur aprobēja jauno skolotāju finansēšanas modeli, un secināts, ka tas būs ļoti neizdevīgs, pasliktinās visu skolotāju finansiālo stāvokli. Piemēram, jaunais modelis paredz skolotāju darba stundās neierēķināt starpbrīžus, kaut tajos skolotāji dežūrē gaiteņos, uzmana skolēnus vai ved pastaigā. Vairāk nekā stunda darba ik dienu tādējādi paliktu neapmaksāta. Tāpat nav pieņemams, ka jaunais modelis liedz skolotājam strādāt vairāk nekā 36 stundas, kamēr citi strādājošie var strādāt 40 stundas nedēļā. Skolotājs tiek diskriminēts! Savus iebildumus pret jauno modeli viņi gan izteica, taču IZM vērā neņēma nevienu no tiem.
"Tajā dienā un tajā brīdī, kad visā Latvijā izglītības iestāžu durvis būs slēgtas un neviens bērns nebūs jāpieskata, mēs būsim kopā ar visiem un arī būsim gatavi streikot," teica skolas direktore Ināra Kaķīte. "Taču streiks, kas notiek šodien, ir farss." Tiesa, direktore atzinās, ka iekšēji kremt tas, ka dažādu apsvērumu dēļ kļuvuši par tādiem kā malā stāvētājiem.
Āgenskalna sākumskolā sastapām arī Skolas padomes priekšsēdētāju, šīs skolas skolēna tēti Ivaru Kukli. Viņš skolas zālē gatavojās vakaram – te notiks vecāku rīkota balle, kurā skolotāji ieradīsies kā viesi. Šī balle nebija pateicība par nestreikošanu, šāda balle notiek tradicionāli pedagogu atbalstam. I. Kuklis līdzīgi kā direktore uzskata, ka skolotājiem ir pamats streikot: "Pedagogi pelna nepelnīti maz, taču es skolotāju streiku atbalstītu tad, ja domātu, ka tam būs kāds rezultāts. Šoreiz tā nebūs. Ja skolai būtu aizslēgtas durvis un skolotāji streikotu tikpat nopietni kā lidmašīnu piloti, tad varbūt rezultāts būtu. Ja skolotāji šādā streikā panāktu labāku izglītības kvalitāti un labāku darba samaksu, mani neuztrauktu tas, ka bērnam streika dēļ nav iespējams nākt uz skolu."
"Šis ir brīdinājuma streiks"
Jautāju LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai, kāpēc nolemts streikot darba vietās. I. Vanaga skaidro: ir arī diennakts bērnudārzi, speciālās skolas, kurās bērni uzturas visu laiku, ir bērni, kuri mājās netiktu pieskatīti, ja bērnudārzi un skolas būtu slēgtas. "Šis ir brīdinājuma streiks, tāpēc uzskatījām, ka šoreiz varam tā streikot, kā prioritāti izceļot bērnu drošību," stāstīja I. Vanaga.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško kritizējusi arodbiedrības lēmumu rīkot streiku. Aģentūrai BNS viņa paudusi, ka streiks ir nevietā, ir nesagatavots un tajā paustās prasības nemaz nav izpildāmas, jo valsts budžetu nākamajam gadam pieņem jau pirmdienā pēc streika.
I. Vanaga toties norādīja, ka pārdalīt finansējumu ir iespējams arī pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
J. Rubina teica, ka jaunā LIZDA vadība skolotāju acīs esot labāka par iepriekšējo: "Beidzot arodbiedrībā kāds patiešām izrēķināja, kādas būs sekas jaunajam modelim. Iepriekšējā vadība to jau gandrīz saskaņoja." Rīgas skolas, kuras streika dienā apmeklējam, nemaz nevēlas šķirties no daudz kritizētā skolu finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam". I. Kaķīte saka: vismaz skolā tas ir gana caurspīdīgs un skaidrs, neesot saprotams, kāpēc IZM to sauc par necaurspīdīgu.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile streika dienā pēc savas iniciatīvas viesojās pie Juglas vidusskolas streikojošajiem skolotājiem. Tieši turp viņa devās, jo šo skolu uzskata par vienu no labākajām Latvijā. Ministres mērķis bijis uzklausīt skolotājus, nevis pārliecināt viņus par valdības darbu pareizību. Arī M. Seile sarunas laikā secināja: skolotāji vēlas pārmaiņas un viņus uztrauc ne tikai pašu atalgojums. Intervijā LNT streika dienas vakarā ministre pieļāva, ka topošo skolotāju algošanas modeli nāksies mainīt.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003