Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 14:46
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Saeimas priekšsēdētājas runā šogad dominē uzmundrinoši akcenti
"Mums jāspēj izaugt mazliet pāri savas dzīves robežām. Jābūt gataviem izdarīt darbu, kas var pāraugt laiku. Latvijas dēļ mums katram jāspēj būt mazliet varonim," uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē vakar aicināja parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa izteica pateicību tiem Augstākās Padomes (AP) deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā rīkojās varonīgi un balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Spīkere atskatījās uz aizvadītajos gados paveikto – pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO, panākumiem kultūrā, sportā un zinātnē. Viņa arī pauda gandarījumu, ka kopš 2011. gada Latvijā uzlabojas dzimstības rādītāji un valsts sākusi vairāk rūpēties par iekšējo drošību. Taču vienlaikus Mūrniece atzina, ka Latvijai vēl ir daudz izaicinājumu, kuru pārvarēšanai joprojām nepieciešama varonība. Kas tad ir mūslaiku varoņi? Uz šo jautājumu savā runā centās atbildēt spīkere. "Šodienas Latvijā ir simtiem un tūkstošiem cilvēku, kuri spēj izdarīt ko tādu, kas pārsniedz viņu personīgās intereses, kuru darbs ik dienu nes labumu līdzcilvēkiem un Latvijai. Tādi cilvēki ir visur Latvijā. Tie ir skolotāji, kas ik gadu saņem Ekselences balvu (..). Tie ir ārsti, kuri saņem Gada balvas medicīnā (..). Tie ir Organiskās sintēzes institūta zinātnieki, kas, neraugoties uz skopo atbalstu zinātnei, turpina attīstīt uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību," teica Mūrniece, pie varoņiem pieskaitot arī ikvienu iedzīvotāju, kurš palīdzējis grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem ar ziedojumu.
Īpašu uzmanību Saeimas priekšsēdētāja pievērsa nepieciešamībai Latvijā izveidot plašu vidusslāni: "Tieši vidusslānis ir ikvienas stipras valsts kodols. Apzināti attīstot plašu vidusslāni, mēs stiprināsim arī lojalitāti valstij un savu drošību. Vidusslānis ar cieņu izturas pret pagātni, un tam ir svarīga nākotne. Vidusslānis rada pieprasījumu pēc kvalitatīvas izglītības saviem bērniem un rūpējas par savu vecāku dzīves kvalitāti. Vidusslānis respektē likumus, tam nav nepieciešama uzpūsta valsts pārvalde, un tas ievērojami retāk iesaistās korupcijā vai ēnu ekonomikā. Kādam jābūt mūsu vidusslānim? Tas jāveido skolotājiem, ārstiem, ierēdņiem, lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Cilvēkiem ar iniciatīvu, vērtībām un paaudžu pārmantojamības izjūtu."
Mūrniece arī atgādināja, ka daudzi no tiem, kas pirms 26 gadiem bija pret Latvijas neatkarību, un viņu idejiskie atbalstītāji turpina skumt pēc padomju režīma, smīkņā par mūsu kļūdām, torpedē mums svarīgus lēmumus, apšauba okupācijas faktu, publicē rakstiņus par neizdevušos valsti, sēj neuzticību Latvijas nākotnei. "Mūsu atbilde ir mīlestība pret Latviju, ticība savas valsts nākotnei, godīgs darbs un pastāvīgas rūpes par drošību," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Kopumā runas akcenti bija stipri atšķirīgi no tā, ko ierasts dzirdēt Mūrnieces runā. Citkārt viņa pat svētku uzrunās asi runājusi par neatkarības pretiniekiem, bijušajiem padomju kolaboracionistiem, kā arī bargi kritizējusi par neizdarību mūsdienu politiķus. Pērn, pēc viņas 18. novembra runas, Saeimā pat tika sarīkota slepena frakciju padomes sēde, kur pārējo partiju pārstāvji viņai ieteikuši "pārdomāt retoriku". Uz jautājumu, vai šoreiz runas gatavošanā ņemti vērā šie partneru ieteikumi, Mūrniece atbildēja: "Es savas runas nekomentēju. Vienkārši saku to, kas man tajā brīdī šķiet būtisks un sabiedrībai pavēstāms."
Pat agrākie Mūrnieces kritiķi atzīst, ka šoreiz runa bijusi labāka. Bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") uzskata, ka šādās svētku uzrunās būtiski ietvert trīs lietas: "Pirmkārt, pateikt paldies. Otrkārt, pieminēt mūsu starptautiskos partnerus. Treškārt, runāt par patriotismu un mīlestību pret valsti. Visas trīs šīs lietas šajā runā bija." Arī "Saskaņas" pārstāvis Valērijs Agešins vērtē: "Runai jābūt pozitīvai, nevis piesātinātai ar ikdienas negācijām, un šoreiz tas ir izdevies labāk nekā agrāk."
Arī bijušie AP deputāti, kas tradicionāli tiek aicināti uz Saeimas 4. maija svinīgo sēdi, spīkeres runu vērtēja atzinīgi. "Tā bija salīdzinoši mierīgāka un izsvērtāka, kas vairāk atbilst svētku reizei. Pērn jau brīžam radās sajūta, ka esam nokļuvuši kādā nacionāļu pasākumā," teica Jānis Dinevičs. Līdzīgu viedokli pauda arī Andris Tomašūns: "Vienīgi vēlētos ieteikt Saeimas priekšsēdētājai nekautrēties uzrunā lietot vārdu "latvieši", jo tas pēc būtības ietver visus Latvijas iedzīvotājus, arī mazākumtautību pārstāvjus.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003