Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 00:21
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Rīga nespēj nodrošināt, lai latviešu mazuļiem bērnudārzi būtu tikpat pieejami kā cittautiešiem
Kāpēc latviešu bērnudārzos ir garākas rindas nekā mazākumtautību dārziņos? Kāpēc latviešu vecāki biežāk spiesti maksāt vairāk par mazuļu pieskatīšanu, maksājot par privātajiem bērnudārziem vai algojot aukles? Cik latviešu ģimeņu spiestas laist bērnu krievu dārziņā tāpēc vien, ka tajā vieglāk iekļūt? Šādi jautājumi ik pa laikam izskan publiskajā telpā, visbiežāk, runājot par galvaspilsētu Rīgu. Rīdzinieks Mārtiņš Tilcēns, kurš secinājis, ka uz vietu bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā ir vismaz divreiz garākas rindas nekā tā sauktajā mazākumtautību bērnudārzā, neizpratnē raksta: "Mēs dzīvojam pilsētā un valstī, kurā vienīgā un oficiālā valsts valoda ir latviešu. Man šāda situācija nav nedz izprotama, nedz izskaidrojama, tāpēc manā skatījumā ir izveidota sistēma un situācija, kurā latvieši tiek diskriminēti." Rīgas domes pārstāvji gan iebilst, ka M. Tilcēna aprēķini neesot korekti, tomēr piekrīt, ka galvaspilsētā lielāks pieprasījums ir pēc latviešu plūsmas pirmsskolas izglītības iestādēm nekā mazākumtautību. Precīzas un uzticamas informācijas par problēmas apmēriem pašvaldībai gan nav. Un nav arī ieceres par vismaz dažu mazākumtautību bērnudārzu pārveidošanu par latviešu izglītības iestādēm. Tā vietā aizvien vairāk rodas tā sauktie divplūsmu bērnudārzi, kad nepietiekami piepildītā mazākumtautību izglītības iestādē atver arī latviešu grupas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla uzskata, ka vairot divplūsmu bērnudārzu skaitu ir politiski pareizi. Tādās pirmsskolās notiekot "humāna integrācija". Taču tādu integrāciju, kad izglītība netiktu segregēta un visi Latvijā dzimušie bērni jau pirmsskolas izglītību iegūtu valsts valodā, Rīgas dome negrasās īstenot.
Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Vienotība") aprīļa beigās aizsūtīja atklātu vēstuli Rīgas domes vadībai, vaicājot, kāpēc "galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnudārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības". "Sanāk, ka visvairāk diskriminēta tiek tieši valsts pamatnācija, faktiskais iedzīvotāju vairākums. Ja bērnu piesaka dārziņam, kurā apmācība notiek krievu valodā, viņa rinda pienāk daudz agrāk nekā tad, ja dārziņu meklē latviski runājošas ģimenes atvase." Nesen deputāts saņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atbildi: "Ņemot vērā to, ka vēstulē nav minēti konkrēti fakti, nevarēšu izvērtēt situāciju un sniegt izvērstu atbildi uz Jūsu norādīto situāciju, kas it kā izveidojusies galvaspilsētā." A. Lejiņš secina: "Ušakovs nenoliedz manis rakstīto. Viņš tikai ieņem pozu. Tas liecina, ka kaut kas šajā lietā Rīgā tiešām nav kārtībā."
7 gados – joprojām bērnudārza rindā
No 150 Rīgas izglītības iestādēm tikai 70 ir tā sauktie latviešu bērnudārzi. Mazākumtautību (lielākoties krievu) bērnudārzi gan ir vēl mazāk – tikai 45, bet 35 bērnudārzi ir divplūsmu un tajos īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas. Pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta datiem, maija sākumā gan uz latviešu, gan mazākumtautību bērnudārziem bija pieteikti 239 bērni.
Viens no vecākiem, kurš jau pirms vairākiem gadiem pieteica bērnu gan uz latviešu, gan krievu bērnudārzu, ir Voldemārs Burģis: "Biju pierakstījis bērnu uz pieciem latviešu bērnudārziem Āgenskalna apkaimē, taču nekur nebija vietu. Zināju, ka krievu bērnudārzos rindas ir mazākas, un nolēmu par to pārliecināties. 2. janvārī piereģistrēju bērnu rindā krievu dārziņā, kas atvērts pie pustukšas krievu skolas Pārslas ielā Āgenskalnā, un jau 3. janvārī man zvanīja, lai pateiktu, ka varu vest mazuli uz bērnudārzu. Tobrīd bērnam bija trīsarpus gadu. Rēķinu, ka latviešu bērnudārzā bērns tiktu tikai tad, kad būtu sasniegts obligātais pirmsskolas izglītības vecums – 5 gadi." V. Burģis, kas pēc pieredzes ar sava bērna iekārtošanu dārziņā sāka pētīt bērnudārza rindu problēmu, apgalvo, ka faktiski Rīgā rindā uz bērnudārzu gaida teju tikai latviešu bērniņi, jo krievu bērnudārzu rindas lielākoties veido mazuļi, kuriem vēl nemaz nav pienācis bērnudārza apmeklēšanas vecums. "LA" veiktā bērnudārzu rindu izpēte gan liecina, ka tā nu gluži nav. Taču taisnība ir, ka latviešu bērnudārzu rindās stāv pat septiņgadīgi bērni, kuriem tātad jau jāiet skolā, bet vietas bērnudārzā joprojām nav, kamēr krievu bērnudārzos tik lielu rindā stāvētāju tiešām nav.
Rīgas domē gan uzsver, ka "tā nav rinda, tas ir pieteikumu skaits". Proti, vecāki savus bērnus var pieteikt pat uz trim bērnudārziem vienlaikus. Līdz ar to visi pieteiktie bērni attiecīgajā bērnudārzā neies arī tāpēc, ka tiks uzņemti kādā citā. Tomēr arī pieteikumu skaits ļauj secināt, cik liels pieprasījums pēc vietām ir katrā bērnudārzā.
"Departamentā mēs rindas analizējam citādi," teic I. Nagla. "Mēs redzam katra pieteiktā bērna personas kodu, tāpēc, skaitot, cik bērnu kopumā ir rindā, mēs pēc koda katru bērnu pieskaitām tikai vienreiz. Izņēmums ir gadījumi, kad bērns vienlaikus ir pieteikts gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmā. Tad šāds bērns rindā tiek pieskaitīts divreiz."
Cik latviešu bērnu šobrīd apmeklē krievu "dārziņus" un kāda bijusi vecāku motivācija, sūtot bērnus uz šiem bērnudārziem, Rīgas domes atbildīgajā departamentā nezinot. Tātad uzticamas informācijas par problēmas apmēriem nav. V. Burģa aplēses liecina, ka krievu bērnudārzus piespiedu kārtā apmeklē "simtiem latviešu bērnu". Piemēram, bērnudārzā "Pērlīte" Torņakalnā uzņemti pat 30 latviešu bērni. Taču iestādes vadītāja Vita Tihānova apgalvo, ka tādu bērnu esot tikai "pa vienam katrā grupā". Savukārt grupu ir 11. Esot gadījumi, kad latviešu ģimenes atnāk, apskatās un saprot, ka viņu bērnam šis bērnudārzs tomēr nebūs piemērots.
Veido divplūsmu bērnudārzus
I. Nagla apgalvo, ka pieprasījums pēc latviešu un krievu bērnudārziem dažādās apkaimēs atšķiras. Ir vietas, kur vairāk pieteikumu ir uz latviešu bērnudārziem, bet ir vietas, kur pieprasītāki ir tā sauktie mazākumtautību bērnudārzi. Piemēram, 234. pirmsskolas izglītības iestādē Imantā un Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē Vecmīlgrāvī ir gan latviešu, gan mazākumtautību grupas, un pēdējām pieteikumu skaits ir lielāks. Vecmīlgrāvja gadījumā gan jāpiebilst, ka latviešu grupās tur bērnus uzņem tikai no trim gadiem, kamēr mazākumtautību – jau no pusotra, kas arī var izskaidrot, kāpēc pieprasījums ir lielāks.
Arī vienā no divplūsmu centra bērnudārziem Skanstes ielā vairāk gribētāju ir uz krievu mazākumtautību grupu, taču ir tikai par 19 gribētājiem vairāk nekā uz latviešu grupiņām, un arī te ir atšķirīgs uzņemšanas vecums. Departamentā min, ka lielāks pieprasījums uz krievu grupām ir arī Ziepniekkalnā, Ķengaragā, Pļavniekos. "Ir arī tādas pirmsskolas iestādes – gan latviešu, gan mazākumtautību, kur rindas vispār nav, un tajās bērnu var uzņemt uzreiz pēc pieteikšanās," teic I. Nagla. Tādi bērnudārzi gan pārsvarā ir attālākos Rīgas rajonos. Savukārt vispieprasītākie ir Rīgas centra bērnudārzi.
Tomēr galu galā I. Nagla atzīst, ka "lielāks pieprasījums ir uz latviešu plūsmas izglītības iestādēm nekā uz mazākumtautību". Tas gan nav licis pašvaldībai lemt par vismaz dažu mazākumtautību bērnudārzu pārveidošanu par latviešu izglītības iestādēm. Tā vietā aizvien vairāk rodas tā sauktie divplūsmu bērnudārzi, kad nepietiekami piepildītā mazākumtautību izglītības iestādē atver arī latviešu grupas. "Ja kaut kāds pieprasījums iestādē uz mazākumtautību grupām tomēr ir, nav liela jēga to pārprofilēt par latviešu, jo kaut kur tā rinda, kas ir uz mazākumtautību grupām, mums tāpat būtu jāliek," skaidro I. Nagla. "Ja vadītājs redz, ka nav rindas uz mazākumtautību grupu, var atvērt grupu latviešu valodā."
Uztrauc audzinātājas akcents
I. Nagla gan neslēpj: atverot latviešu grupas krievu bērnudārzos, ir nācies saskarties ar zināmām problēmām. Kaut arī visām audzinātājām, lai arī kādas mācībvalodas bērnudārzā viņas strādātu, ir jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, bērnu vecāki pamana, ka latviešu valoda nav pedagoga dzimtā valoda un bieži vien vēršas departamentā ar pretenzijām.
"No juridiskā aspekta jāmin, ka darba attiecības ar pedagogu nevar pārtraukt tāpēc vien, ka viņš runā ar akcentu. Rīgas iedzīvotāji ir diezgan prasīgi, taču viņiem būtu jārēķinās, ka latviešu grupās būs aizvien vairāk pedagogu, kam ir kādas īpatnības valsts valodas lietojumā," piebilst departamenta pārstāve. Iespējams, vecāki arī kādu citu apsvērumu dēļ nevēlas sūtīt mazuļus divplūsmu pirmsskolā. Piemēram, Purvciemā, kur ir garas rindas uz latviešu bērnudārziem, 244. pirmsskolas izglītības iestādē bija nodoms atvērt latviešu grupu, taču bērni uz to netika pieteikti. Tā kā darbā nepieteicās arī skolotājas, grupa tā arī netika atvērta.
Būtiska problēma, atverot jaunas bērnudārza grupas, ir arī pedagogu trūkums. Nav tā, ka bērnudārza audzinātāja amats būtu ļoti iekārots. Pedagogu trūkums novērojams gan latviešu, gan krievu bērnudārzos. I. Nagla gan piemetina, ka mazākumtautību iestādēs ir mazāka kadru mainība, tātad tur audzinātājas retāk nolemj meklēt citu darbu.
Kāpēc Rīgas dome mēdz veidot jaunus bērnudārzus mikrorajonos, kur rindas uz dārziņiem nav tik lielas, bet centra apkaimē jaunus bērnudārzus neatver? I. Nagla atbild: bērnudārzu var atvērt tur, kur ir piemērota ēka vai brīvs zemes gabals. Centrā nesen uzcelta jauna bērnudārza ēka Katrīnas ielā, bet vairāk brīvu, pirmsskolas iestādēm piemērotu ēku vai zemes gabalu nav. "Visi jaunie bērnudārzi, ko atveram, ir latviešu," uzsver departamenta pārstāve Indra Vilde. Jaunas mazākumtautību grupas atverot tikai pie skolām, kur samazinājies skolēnu skaits. Pēdējo septiņu gadu laikā Rīgā kopumā atvērtas 152 jaunas grupas bērnudārznieku uzņemšanai ar latviešu mācību valodu, bet tikai 37 – mazākumtautībām paredzētās.
Kad "izvēle" izdarīta
Vai bērns, kuru vecāki palaidušo krievu bērnudārzā, jo trūcis vietu latviešu iestādē, var turpināt stāvēt rindā latviešu bērnudārzā un pāriet uz to, kad rinda pienāks? Nē, jo vecāki, Rīgas domesprāt, "ir izdarījuši izvēli". Pēc tam bērnudārzu var mainīt tikai gadījumā, ja kāds no latviešu bērnudārza ir ar mieru pāriet uz krievu "dārziņu". Tāpat pāriet uz latviešu bērnudārzu var tad, kad bērnam pienācis obligātās pirmsskolas sagatavošanas vecums, jo šo bērnu uzņemšana bērnudārziem ir prioritāte.
V. Tihānova atzīst: latviešu bērni no viņas vadītā bērnudārza mēdz doties uz pirmsskolas sagatavošanas grupām, kur mācās latviski. Taču latviski mācīties varot arī krievu dārziņā, jo audzinātājas, ja nepieciešams, izmanto arī mācību materiālus latviešu valodā. Esot latviešu vecāki, kuri uz šo bērnudārzu vedot arī otro un trešo bērnu.
Bet kādas gadskārtas un svētkus svin krievu bērnudārzā, kurā netrūkst arī latviešu mazuļu? V. Tihānova stāsta, ka svinot gan, piemēram, masļeņicu, uz kuru ciemos nāk bērni arī no tuvējā latviešu bērnudārza, gan Līgo svētkus. Savukārt Miķeļdiena gan netiek atzīmēta, bet Mārtiņdienā latviešu valodas skolotāja vadot rotaļas. "Māmiņdiena mums ir kā visiem, un arī Ziemassvētkus atzīmējam ap 20. decembri, kad ir eglīte. Bet 18. novembrī arī mūsu bērnudārzs staro," stāsta vadītāja.
Nogaidīšanas politika
Ja pašvaldības nepietiekami aktīvi rīkojas, lai līdzsvarotu bērnudārzu rindas latviešu un mazākumtautību bērnudārzos, risinājums jāgaida no valsts varas. 2013. gadā Nacionālās apvienības frakcija bija iesniegusi priekšlikumu Izglītības likumā iekļaut normu, ka visos bērnudārzos mācībām jānotiek valsts valodā, tomēr tas neguva Saeimas atbalstu. Vai nebūtu laiks šādu priekšlikumu apspriest vēlreiz? NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atbild: "Skaidrs, ka šobrīd izglītības ministram prioritāte ir jaunais skolotāju algu modelis. Tikko valdība būs pieņēmusi par to lēmumu, sauksim ministru uz Saeimas frakciju un jautāsim, cik tālu viņš ir ticis ar uzdevumu izstrādāt plānu pārejai uz izglītību valsts valodā. Ekspertu viedoklis atšķiras, vai latvisku izglītību pareizāk vispirms ieviest bērnudārzos vai skolās. Taču mēs esam elastīgi metožu izvēles jautājumā. Galvenais, lai būtu progress."
V. Burģis norāda: latvisku bērnudārzu trūkums nav tikai neērtība latviešu bērnu vecākiem. Latvijā ir pagasti, kur joprojām ir tikai krievu bērnudārzi, bet latviešu nav. Tas kavē arī integrāciju. Jauktu ģimeņu bērni, citu (nekrievu) mazākumtautību bērni tiek vesti uz krievu bērnudārziem tāpēc vien, ka tie ir pieejamāki. Bērni iegūst krievisku pirmsskolas izglītību un parasti turpina izglītošanos krievu skolās. Ja viņu bērnudienas būtu pagājušas latviskā vidē, viņi iemācītos latviešu valodu un, ļoti iespējams, izvēlētos arī latviešu skolu. V. Burģis uzskata, ka bērnudārzu latviskošana neizraisītu tik asus cittautiešu protestus kā iecere padarīt latvisku visu izglītības sistēmu.
***
Viedokļi
Vecāku stāsti
Rīdzinieks Mārtiņš Tilcēns savā vēstulē, kas publicēta portālā "ir.lv", raksta, ka, meklējot vietu dārziņā savam bērnam, konstatējis acīm redzamu netaisnību dārziņu sadalījumā pēc valodu plūsmām. "Noteikumi paredz – katrs bērns var tikt reģistrēts vienlaikus trīs dažādos bērnudārzos. Atlasīju parocīgākos un reģistrēju savu atvasi. Pats fakts, ka augstākā mūsu sasniegtā vieta rindā uz vienu no dārziņiem ir septītā simta vidū, mani nepārsteidza. Sāku pētīt, kādas izskatītos mūsu izredzes, ja es savu atvasi reģistrētu rindā uz kādu no pirmsskolas iestādēm, kuras nodrošina bērnu apmācību mazākumtautību, kā to man neskaidru iemeslu dēļ, liekas, definē pašvaldība, jeb vienkāršāk – krievu valodā. Izrādās, tad mūsu vieta būtu daudz augstāka – ap trešā simta sākumu.
Izpētot informāciju par bērnudārziem trijās no sešām pilsētas daļām – Vidzemes priekšpilsētas, Ziemeļu rajona un Centra rajona –, secināju – ja ģimene vēlas sagaidīt savas atvases kārtu kādā no latviešu valodas plūsmas bērnudārziem, priekšā būs 537 bērni; ja krievu valodas plūsmas bērnudārzā – 238. Tātad uz vietu bērnudārzā apmācībai latviešu valodā ir vairāk nekā divas reizes garākas rindas. Būtībā mēs netieši tiekam spiesti doties uz dārziņu ar krievu valodas apmācību. Skaidrs, ka ir arī ģimenes, kurās pirmā valoda ir krievu, bet vecāki nosliecas par labu bērna sūtīšanai latviešu dārziņā. Tas, protams, ir pozitīvi, tomēr tas vēl jo vairāk palielina pieprasījumu pēc bērnudārza latviešu valodā.
Interesanti, kādi ir Rīgas domes argumenti šādam proporcionālam dārziņu sadalījumam pēc valodas plūsmām. Mēs dzīvojam pilsētā un valstī, kur vienīgā un oficiālā valsts valoda ir latviešu un pamatiedzīvotāji – latvieši. Man šāda situācija nav nedz izprotama, nedz izskaidrojama ar jebkādiem loģiskiem argumentiem, tāpēc, manuprāt, nonākot līdz bērnudārzu jautājumam, acīm redzami – apzināti vai ne – ir izveidota sistēma un situācija, kurā latvieši tiek diskriminēti. Mūsu ģimenē šāda situācija radīja gana nopietnas pārdomas un viedokļu apmaiņu par tēmu – sūtīt vai nesūtīt bērnu dārziņā, kurā mācības un visa sadzīve noritēs krievu valodā. Rindas "uz papīra", protams, ir garākas nekā reāli. Bet no pieredzes un apkārtējo paziņu loka esmu izdibinājis, ka reālais gaidīšanas laiks rindā uz latviešu valodas dārziņu ir vismaz trīs gadi. Tikmēr krievvalodīgo bērnu izglītības iestādēs ir labas izredzes savu atvasi sūtīt dārziņā jau tās otrajā dzīves gadā."
Reinis Pozņaks, trīs bērnu tētis: "Sākotnēji bērnu palaidām krievu bērnudārzā piespiedu kārtā. Ģimenē bija situācija, ka vajadzēja laist bērnudārzā jau no pusotra gada vecuma un nevienā latviešu bērnudārzā tuvākajā apkaimē tobrīd vietu nebija. Sākumā šķita dīvaini, ka bērns sāka runāt divās valodās, taču patiesībā tas viņam nāca tikai par labu. Ātri iemācījās runāt krieviski un arī latviski runāja labāk nekā vienaudži, jo atšķirībā no latviešu dārziņiem krievu bērnudārzos latviešu valodu īpaši māca. Viss personāls runāja latviski. Jā, ar valsts svētku svinēšanu krievu bērnudārzā neaizrāvās un arī gadskārtas neatzīmēja latviskā stilā, bet nedomāju, ka mazam bērnam tas ir ļoti būtiski. Kopumā šo bērnudārza laiku atceramies pozitīvi un ar prieku. Vēlāk, kad bija iespēja pāriet uz latviešu bērnudārzu, tomēr to izmantojām."
Unda Jurēvica, Dominika māmiņa: "Īsākā rinda, pēc manas pieredzes, uz latviešu bērnudārziem bija vairāk nekā 600 bērnu. Esmu pieteikusi bērnu gan bērnudārzā Juglā, gan centrā un Āgenskalnā. Visīsākā rinda ir Juglas dārziņā, bet Āgenskalnā un centrā jau virs 1000 bērniem. Mazākumtautību dārziņus sākumā nemaz neizskatīju, jo negribēju bērnam jaukt prātu ar valodām. Taču uzzināju, ka draudzene savu bērnu laiž mazākumtautību bērnudārzā. Viss tur esot tik superīgi. Grupiņās ar bērniem runā latviski. Tad nu esmu nolēmusi papētīt vairāk mazākumtautību dārziņus. Tajā pašā laikā nesaprotu – kāpēc, ja uz latviešu dārziņiem ir tik liels pieprasījums un rindas, bet uz mazākumtautību praktiski nav, nekas netiek darīts lietas labā, lai līdzsvarotu latviešu un krievu bērnudārzu skaitu."
***
PIEREDZE
Arī Liepājā krievu bērnudārzos rinda īsāka
Līdzīgi jautājumi, tāpat kā vecākiem Rīgā, varētu rasties arī, piemēram, liepājniekiem. Tās izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone atzīst: "Arī Liepājā vērojama tendence, ka "krievu bērnudārzos rinda ir īsāka un vietu iespējams iegūt agrāk". Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka latviešu ģimenēs dzimstot vairāk bērnu. Pašvaldība problēmu cenšoties risināt tādējādi, ka divplūsmu bērnudārzos krievu grupu vietā atverot grupas latviešu bērniem, taču acīmredzot ar to nepietiek. Pilsētā no 22 pirmsskolas izglītības iestādēm tikai divas ir "tīras" krievu, sešas ir divplūsmu un pārējās latviešu."
Jelgavas pašvaldības bērnudārzi – tikai ar latviešu mācību valodu
Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja: "Šobrīd visas 11 Jelgavas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes ir ar latviešu mācību valodu. Tikai dažās ir mazākumtautību grupas, kas paredzētas bērniem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, logopēdiskām problēmām. Vecākiem ir arī iespēja sūtīt bērnus pirmsskolas sagatavošanas grupās, kas atvērtas arī pie mazākumtautību skolām, taču tās paredzētas tikai piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem. Pilsētā ir arī privātās pirmsskolas. Tās īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas.
Protams, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados arī Jelgavā bija tā sauktie krievu bērnudārzi, taču tie pārsvarā nebija pašvaldības. Tie bija atvērti pie rūpnīcām. Piemēram, "RAF" bija divi bērnudārzi. Vienā bija tikai krievu grupiņas, otrā – gan krievu, gan latviešu. Deviņdesmito gadu beigās šos bērnudārzus vai nu privatizēja, vai tos pārņēma pašvaldība. Privatizētajos īpašnieks izraudzījās, kādā valodā strādāt, bet pašvaldība pārņemtajos bērnudārzos sāka atvērt latviešu grupas. Mainījām arī šo bērnudārzu gaisotni – par darba valodu kļuva tikai latviešu valoda, sākām atzīmēt latviešu gadskārtas. Protams, bija problēmas, gadījās, ka audzinātājas nepietiekami labi runāja latviski, taču latviskā vidē viņu latviešu valodas prasmes pilnveidojās. Tagad šādu problēmu vairs nav, esam tās pārdzīvojušas pirms 15 gadiem.
Rīgas domei ieteiktu katrā mazākumtautību bērnudārzā, kas nav pietiekami piepildīts, atvērt latviešu grupas, kā arī gādāt, lai gaisotne bērnudārzos būtu latviskāka. Ja skolotājiem nav pietiekami labas latviešu valodas zināšanas, jāorganizē pasākumi, kuros jārunā latviski."
***
FAKTI
Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs kopumā ir 764 latviešu un 598 mazākumtautību grupas.
27. maijā brīvas vietas bija septiņos Rīgas bērnudārzos, sešos no tiem – mazākumtautību grupās un tikai vienā – latviešu grupā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003