Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 12:04
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
"Šo Latvijas dārgumu nevar atdot pirmajam pretimnācējam, kas sola lielāku naudu!"
Ja drīzumā netiks rīkota atkārtota izsole par Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguves tiesībām, kūrorta rehabilitācijas centrs "Jaunķemeri" būs spiests pārtraukt pacientu pieņemšanu. Turklāt izrādās, ka dūņu dīķus valsts līdz šim vērtējusi kā lētu purva zemi, nevis nozīmīgu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
Ķemeru dūņas, kuru krājumu pārvērtēšana nupat notikusi (to ir vairāk, nekā sākotnēji domāts), jau izsenis lietotas dziedniecībā. Tās līdztekus Baldones dūņām ir viena no mūsu valsts nacionālajām bagātībām. 1997. gadā izveidotais Ķemeru nacionālais parks ietver visu teritoriju, kur izvietota sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradne. Tieši nacionālā parka izveide bija noteicošais apstāklis, kas nepieļāva minerālūdeņu un dūņu atradņu iznīcināšanu atšķirībā no pārējiem infrastruktūras objektiem Ķemeros. Tas arī ļauj cerēt, ka reiz Ķemeros varētu atdzimt kūrorti kādreizējā krāšņumā. Šobrīd dūņas dziedniecībā izmanto tikai KRC "Jaunķemeri".
Anulē izsoles rezultātus
Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), kurās pārziņā ir Ķemeru nacionālais parks, 10. jūnijā beidzās nomas līgums ar līdzšinējo Ķemeru ārstniecisko dūņu ieguvēju – SIA "Sanare – KRC Jaunķemeri". DAP rīkoja zemes nomas tiesību izsoli 0,5 ha lielajam dūņu ieguves iecirknim. Sākotnējā nomas maksa, kas ir arī izsoles sākumcena, – 7,22 eiro mēnesī (ne jau par kvadrātmetru, bet par visu pushektāru!). Izsolē piedalījās astoņi dalībnieki. Cena par nomu uzkāpa līdz 2000 eiro mēnesī. DAP neatklāj šā solītāja vārdu, jo izsoles rezultāti anulēti.
Vides aizsardzības un reģionālā ministrija, kuras pārziņā ir DAP, izsoles rezultātus anulēja, jo izsolītas zemes nomas tiesības, nevis tiesības iegūt derīgos izrakteņus – ārstnieciskās dūņas. Tagad tiek gatavota atkārtota izsole. Jaunajā izsoles nolikumā būšot stingri reglamentēts dalībnieku sastāvs, kā arī derīgo izrakteņu ieguves kārtība.
Kāpēc sākotnējā izsoles cena par dūņu dīķiem noteikta tikai septiņi eiro? Izrādās, tas saistīts ar kadastrālo vērtību, kas par purvu nav augsta. "Mans pienākums ir valsts īpašumu iznomāt pēc iespējas dārgāk, taču rokas sasaista normatīvie akti, kuros noteikts, ka izsoles sākumcenai ir jābūt samērojamai ar kadastrālo vērtību," saka DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
"Jaunķemeri" paliek bez dūņām?
"Tas ir noziegums," sašutis KRC "Jaunķemeri" dibinātājs un vadītājs Mihails Malkiels, kurš visu mūžu pacientu ārstēšanā izmantojis Ķemeru dūņas. "Turklāt ir jautājums, ko citi ar tām darīs. Dūņas izmantojam tikai mēs. Tiesības iegūt dūņas gandrīz izsolīja privātpersonai, kurai nav nekādas saistības ar ārstniecību. Šīs dūņas ir Latvijas dārgums. Tā ir Latvijas daba, kas dziedē cilvēkus, kuru nevar ar vieglprātīgu roku atdot pirmajam pretimnācējam, kas sola lielāku naudu. Vai mazums jau Ķemeru kūrortu bagātības tā jau izsolīts? Vai vēl nepietiek?"
Sanatorija "Jaunķemeri" gadā iegūst nepilnas 450 tonnas dziedniecisko dūņu. Tās tiek izmantotas dūņu vannām, kā arī apmēram 24 tonnas gadā pārdotas citiem. "Jaunķemeri" dūņas iegūst vienu reizi trijās nedēļās. Izmanto vienu divas tonnas dienā. Šobrīd "Jaunķemeriem" iespēja iegūt dūņas Slokas atradnē ir liegta, jo tiek gaidīta atkārtota izsole.
Ar nomas maksu par dūņu ieguvi vien nepietiek. Dūņu ieguvējam arī jānodrošina atbilstoši vides prasībām pievadceļu būvniecība, jābūt tehnikai, ar ko dūņas rakt. "Jaunķemeru" medicīniskās rehabilitācijas un ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Elīna Malkiela: "Ja jaunais dūņu ieguvējs pārdos dūņas mums, tās būs par ievērojami augstāku cenu nekā tagad, kad tās iegūstam paši, līdz ar to cietīs pacienti, kuriem sadārdzināsies pakalpojums." Ārsti gan cer, ka līdz tam situācija nenonāks un "Jaunķemeri" varēs turpināt darbu.
Vērtīgākas nekā Karlovi Varos
Ārstnieciskajās dūņās, kas tiek sagatavotas no kūdras, ir galvenokārt organiskās vielas, kas gadu tūkstošiem trūdējušas bezskābekļa vidē, no atmirušām augu daļām veidojoties kūdrai. Dažādās ieguves vietās atkarībā no kūdras veidošanās apstākļiem (kūdras tipa) atšķiras tikai dažādu organisko vielu sastāvs un koncentrācijas. Piemēram, ārstnieciskajās dūņās, ko izmanto slavenā Čehijas kūrorta Karlovi Vari tuvumā, ir ap 90% humīnskābju, bet Ķemeru dūņās ir apmēram 50% humīnskābju un fulvoskābju un 50% ūdenī viegli reducējamo vielu, kas šīs dūņas padara īpaši vērtīgas. Līdz ar to Ķemeru dūņu izmantošanas efektivitāte, salīdzinot ar Karlovi Varu dūņām, ir lielāka, secināts vides un inženierkonsultantu uzņēmuma SIA "Geo Consultants" atzinumā.
Pietikšot vēl simts gadiem
A. Širovs pastāstīja, ka plānots izstrādāt dūņu atradnes izmantošanas noteikumus, paredzot izmantoto dūņu atkārtotu iegūšanu. Tas ļautu saudzīgāk izmantot esošos dūņu resursus.
Patlaban no septiņiem dūņu reģenerācijas dīķiem (kopējais apjoms apmēram 29 tūkst. m3) trīs ir pilnībā aizauguši. Ir izstrādāti priekšlikumi visu dīķu rekultivēšanai, proti, ainaviski sakopt. Lai to izdarītu, iecerēts dīķu virsmu pārklāt ar īpašu plēvi, uz kuras uzbērt augsni un to apzaļumot. Ap dūņu laukiem raks grāvi, bet tur, kur tas jau ir, to atjaunos; teritoriju iežogos. "Šāda pieeja ļautu pēc atjaunošanas darbu veikšanas dīķus izmantot nākotnē, ja tas būs nepieciešams," secina SIA "Geo Consultants" valdes loceklis Jānis Prols.
Arī E. Malkiela, kura savulaik Rīgas Stradiņa universitātē pētīja Ķemeru dūņas, konstatējusi to pašattīrīšanās spēju no patogēniem mikroorganismiem, kuri nonāk dūņās transportēšanas un procedūru laikā. "Šīm spējām ir liela nozīme dūņu reģenerācijas procesā, kas savukārt ļauj atkārtoti izmantot ārstnieciskās dūņas pēc reģenerācijas perioda," secina speciāliste. Tas savukārt nozīmē, ka Ķemeros ārstnieciskās dūņas cilvēku veselībai būs pieejamas vēl ilgi – saglabājoties pašreizējiem to ieguves apjomiem, to pietiks vēl vairāk nekā simts gadiem.
***
UZZIŅA
Pusmiljons tonnu
Ķemeru nacionālajā parkā dūņu atradnē iegūstama 529,5 tūkst. m3 vidēji un labi sadalījusies kūdra, kas piesātināta ar sulfīdus saturošiem ūdeņiem.
Attiecīgi dziedniecisko dūņu krājumi tonnās, ja mitrums ir 40% (sausa kūdra), ir 86,3 tūkst. tonnas un, ja mitrums ir 90% (starp pirkstiem līst ūdens), – 518,1 tūkst. tonnu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003