Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 10:41
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Kazāku ģimene no piena atdala krējumu, proteīnu, laktozi
Bauskā darbu sākusi viena no modernākajām piena un sūkalu pārstrādes rūpnīcām Baltijā, kur SIA "Baltic Dairy Board" no piena atdala krējumu, proteīnu, laktozi un pāri paliek tikai ļoti tīrs ūdens. Uzņēmumā ražo netradicionālus un inovatīvus piena, sūkalu un laktozes produktus, piena un sūkalu proteīnus pārstrādājot pulverī. Sūkalas uzņēmums plāno iepirkt no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas siera un biezpiena ražotājiem. Saražoto produkciju uzņēmums realizē Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, Polijā, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Bulgārijā un Grieķijā, kur ir liels pieprasījums pēc šīs produkcijas. Tuvākajā laikā eksportēt plānots arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šobrīd uzņēmums ir arī viens no lielākajiem piena iepircējiem Latvijā. "Lai Latvijā būtu spēcīgi piena ražotāji, blakus jābūt spēcīgiem piena pārstrādātājiem," uzskata SIA "Baltic Dairy Board" valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks.
Pārbraucot pāri Mūsai, Elejas un Uzvaras ceļu stakle Bauskā izsenis bijusi piena sateces vieta. Piecdesmitgadīgā Bauskas piena kombināta balto ķieģeļu ēku vietā tagad gan tikai līdz ar zemi nolīdzināti pamati. Turpat pāri Stacijas ielai akciju sabiedrība "Bauskas piens" bija sākusi būvēt jauno rūpnīcu, bet... nepabeidza, jo 2009. gadā tika uzsākts maksātnespējas process.
Šo ražošanas ēkas jaunbūvi noskatīja Kazāku ģimene – Kaspars un Ilona, un no "GE Money Bank" iegādājās maksātnespējīgā "Bauskas piena" īpašumu Bauskā – 9 ha zemes, ēkas un iekārtas.
Kādēļ tieši Bauskā? "Pirmkārt, esmu dzimis Bauskā, mācījies tepat blakus Saulaines tehnikumā par agronomu un Jelgavā LLU par būvinženieri. Otrs, toreiz tieši tajā laikā meklējām vietu sūkalu pārstrādes rūpnīcai. Trešais, banka gatavojās aiziet no Latvijas tirgus un bija gatava šo īpašumu, kurš izsolēs nevienu neinteresēja, pārdot tikai par 280 tūkstošiem latu," paskaidro Kaspars.
Kāpēc izvest, ja var pārstrādāt?
Sākotnēji Kazāku ģimene kā SIA "Sigilo KV" īpašnieki uzpirka pienu un veda uz Lietuvu un Poliju. 2008. gada beigās sākot ar trīs tonnām no četrām saimniecībām un piecu gadu laikā nonākot līdz aptuveni 100 tonnu iepirkumam dienā no aptuveni divsimt piegādātājiem.
Sarunā Kaspars un Ilona atklāti atzīst, ka toreiz bija jauniesācēji piena nozarē: "Mums nebija pat apjausmas, cik Latvijā ir piena, cik no tā varētu nopirkt un kur to varētu pārdot. Sākumā domājām pārdot tepat Latvijā, bet beigās atradām stabilu partneri Lietuvā, ar kuru sešus gadus sadarbojāmies. Kad apjoms bija pieaudzis līdz 100 tonnām dienā, kļuva gan garlaicīgi, gan bīstami. Bīstami tāpēc, ka pie jebkura mazākā satricinājuma piena tirgū pircējs varēja pateikt: "Piedod, tavs piens vairs nav vajadzīgs!" Pienu regulāri izvedot, pirmā doma bija pienu te iebiezināt un izvest koncentrātu, bet tad ātri sapratu, ka šāda rūpnīca nebūs efektīva, ja produktu neved tālāk par tūkstoš kilometriem."
No piena spirtu!?
Kaspars internetā mērķtiecīgi meklēja zinātniskus rakstus par to, ko interesantāku varētu darīt ar sūkalām un pienu: "Par standarta produktiem, ko ražo Baltijā – sieru, jogurtu u. c. –, pat nedomāju, jo negrasījāmies kļūt par kārtējo standarta piena produktu ražotāju un cīnīties par mazajiem Latvijas un Baltijas veikalu plauktiem, saskaroties ar lielāko Latvijas pārstrādātāju problēmu – netiek pietiekami noslogotas pārstrādes jaudas, kas ir galvenais priekšnosacījums maksimāli efektīvākai ražošanai – tas nozīmē, vissvarīgākais ir pēc iespējas mazākas izmaksas uz katru pārstrādāto tonnu! Idejas meklēšanas procesā internetā atdūros pret teikumu "no piena ražot spirtu". Sākotnēji domāju – kas tās par muļķībām! Iedziļinoties sapratu, ka nevis no piena, bet no sūkalām. Patiesībā no laktozes, kas ir piena cukurs."
To, kā no laktozes var iegūt etanolu, savā doktora disertācijā bija rakstījis Latvijas zinātnieks Dr. biol. Armands Vīgants. Kaspars satikās ar šo Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta bioloģijas zinātņu doktoru un rosināja to paveikt praksē. Trīs gadus eksperimentējot ar dažādiem raugiem, viņiem izdevās iegūt 7 – 8% etanolspirtu no laktozes, bet eksperimenti parādīja, ka to ražot rūpnieciski nebūs izdevīgi, toties blakusprodukts – pārtikas klases raugs – ir ļoti vērtīgs. Iekārtu viņi pārregulēja tā, ka spirts nerodas vispār, bet raugs – desmit reizes vairāk nekā sākotnēji. "Tā radās rūpnīcas ideja – pārstrādāt sūkalas, lai ražotu pārtikas rauga biomasu. Tā ir pasaules mēroga problēma, ko darīt ar sūkalām un laktozi, un mēs to šeit atrisinājām. Tagad no sūkalām iegūstam laktozi, no kā ražosim rauga biomasu, ko tādā kā krējuma konsistencē pārdosim rauga ražotājam Igaunijā, kur no tā taisa simtiem rauga galaproduktu, sākot no farmācijas līdz lopbarībai," Kaspars "attinis filmu" līdz šodienai.
No pētījumiem kolbās, no brīža, kad te zemē iedurta pirmā lāpsta, kopš ES līdzfinansējuma izcīnīšanas pagāja aptuveni divi gadi, līdz tika uzbūvēta šī rūpnīca. Taču sūkalu pārstrādes projekts dzīvē izvērtās vērienīgāks, nekā sākotnēji Kazākiem bija iecerēts. Sūkalas ir jāiepērk, bet caur piena savācēju rokām katru dienu izgāja simts tonnu piena. Turklāt arī sūkalu rūpnīca pēc procesa ir tāda pati kā ikviena piena rūpnīca – ar pieņemšanu, dzesēšanu, separēšanu, pasterizēšanu un filtrēšanu. Tāpēc paralēli sūkalu pārstrādei tika izveidota arī piena pārstrādes līnija, kas sāka strādāt pirmā un veiksmīgi strādā jau sešus mēnešus.
"Vēlos, lai galvenā problēma man ir izejvielu iepirkšana, nevis saražotās produkcijas pārdošana. Tā arī šobrīd ir," nosaka Kaspars, "mēs ar gatavo produkciju nekonkurējam ne ar vienu piena kombinātu Latvijā."
Galvenais produkts ir piena proteīna koncentrāts, kuru, žāvējot citās rūpnīcās, iegūst proteīna pulveri, kurā proteīna ir divarpus reižu vairāk nekā parastajā piena pulverī. Tādas rūpnīcas Baltijā nav. Tiesa, Lietuvā kooperatīvs "Pienas LT" pie Kauņas drīzumā gatavojas atvērt līdzīgu rūpnīcu.
"Sākotnēji mēs sabojājām desmitiem tonnu proteīna pulvera, žāvējot to gan Igaunijā, gan Polijā. Tagad izmantojam žāvēšanu Latvijā un Lietuvā. Tikai tagad – pēc trīs četru mēnešu darba – esam ieguvuši gatavu augstākās kvalitātes proteīna pulveri, kuru eksportējam," skaidro Kaspars.
Šobrīd "Baltic Dairy Board" ("BDB") ražo nišas industriālos produktus, un sūkalu pārstrāde rauga biomasā ir paralēla nodarbe. Kaut gan sākumā... "visu izšķīra negadījums", jau kuro reizi intervijas laikā iesmejas Kaspars. "Meklējām, kā no piena dabūt ārā laktozi rauga ražošanai, un ieguvām olbaltumvielas."
Pienu sadala četrās daļās
Vadājot pa rūpnīcu, Kaspars un Ilona rāda: "Mūsu ražotnē notiek sūkalu, laktozes un piena pārstrāde. Piens vai sūkalas ar īpašām membrānu filtrācijas metodēm tiek sadalīts pa sastāvdaļām, pa molekulām! Vispirms no piena ar separācijas metodi tiek atdalītas tauku molekulas (krējums – tās ir lielākās molekulas pienā), tālāk no vājpiena tiek atdalītas un iebiezinātas visas olbaltumvielas (tās ir mazliet mazākas molekulas), tad no šķidruma tiek atdalītas un iebiezinātas laktozes molekulas kopā ar pienā esošajām minerālvielām (tās ir vēl mazākas molekulas) un pāri paliek tikai ļoti tīrs ūdens (pārāk tīrs, jo nesatur pat minerālvielas), tās ir pavisam mazas molekulas. Ūdens, kas tiek izmantots ražošanas līniju un iekārtu mazgāšanai un tikai pēc tam nonāk mūsu pašu izbūvētajā notekūdeņu attīrīšanas sistēmā, kur tiek attīrīts līdz upes līmenim (un pat tīrāk)."
Šīs atsevišķās piena vai sūkalu sastāvdaļas SIA "BDB" kā rūpniecisku produktu eksportē daudziem piena nozares dalībniekiem pasaulē.
Kur ņemt pienu?
"Tagad mēs iepērkam 200 tonnas dienā, savus apjomus plānojam palielināt līdz 300 – 350 tonnām. Jūnijā jau pieprasījums ir palielinājies, un zemnieki pēc mēnešiem diviem (pēc augusta "pīķa") to sajutīs. "BDB" vairs pašu savākto pienu uz Lietuvu neizved, to visu pārstrādā, un augustā gatavojamies 50 t ik dienu piepirkt klāt. Jau tagad piepērk pienu Igaunijā.
Augustā pēc papildu filtru uzstādīšanas plānots pakāpeniski paplašināt arī sūkalu pārstrādi. To koncentrāts ir blakusprodukts AS "Cesvaines piens" un SIA "Latvijas piens", arī citiem pārstrādātājiem ir neiebiezinātas sūkalas, no kuriem plānots tās iepirkt.
Vienīgā konkurence – par pienu. Ir vietas Latvijā, kur pienu iepērk par 9 – 12 centiem, bet "BDB" vidējā cena 19 centi par kilogramu. Ir mazas saimniecības, kur mazā piena mašīna dodas tālu ceļa gabalu, tur atrēķins ir lielāks – līdz pat 16 centiem", apliecina Ilona.
Ja piena pietrūks, tad cenai vajadzētu celties, un "BDB" ir pārliecināta, ka tai tiks līdzi, arī ja pa centam katru mēnesi celsies.
"Mūsu ražošanas modelis dod par 10 – 15% lielāku pievienoto vērtību nekā piena kombināti, kas ražo parasto piena pulveri vai industriālo sieru," apgalvo "BDB" valdes priekšsēdētājs. "Iespējams, ka netiešā konkurence ar citiem piena kombinātiem liks pacelties piena cenai," viņš pieļauj. "Līdz šim Latvijā visi pārstrādātāji nenoslogo rūpnīcu. Tas sadārdzina viena kilograma ražošanu. Piemēram, pārstrādājot simt tonnas dienā, pieci centi no kilograma jānopelna, lai "pabarotu visu pārstrādes aparātu". Palielinot jaudas līdz divsimt, četrsimt tonnām dienā, "aparāta" izmaksas palielinās nedaudz, bet uz kilogramu vairs ir tikai trīs centi. Mēs tuvojamies šim skaitlim. Citām rūpnīcām uz katru pārstrādāto tonnu ir viens vai vairāki darbinieki. Mēs ar visiem šoferiem kopā šobrīd esam 55... Uz četrām tonnām viens. Mēs būsim konkurētspējīgi ar to, ka mūsu "aparāts" neapēdīs tik daudz kā citiem. Varēsim ieguldīt attīstībā un konkurēt ar piena cenu," tāds ir "BDB" aprēķins.
Kur ņemt naudu?
""BDB" ir ģimenes uzņēmums", vairākkārt uzsvēra Kaspars un Ilona, "pirms būvniecības simtprocentīgi." Viņiem joprojām pieder kontrolpakete, kuru viņi negrasās izlaist no rokām, kaut vēl arī igauņi un lietuvieši grib ienākt rūpnīcā. "Ja arī pārdosim stratēģiskajam investoram, tad ne vairāk par 27%," apņēmušies Kazāki.
Sūkalu rūpnīcu bija plānots uzcelt par četriem pieciem miljoniem. Šī proteīna ražošanas rūpnīca Bauskā reāli izmaksājusi 12 miljonus. Ja "BDB" žāvēs proteīnu turpat Bauskā, nevis izmantos dārgo žāvēšanas servisa pakalpojumu, tad būs nepieciešami vēl 18 miljoni.
"BDB" rūpnīcas būvniecībai tika paņemts nodrošinātais kredīts "Nordea bankā". Kad pietrūka, "Nasdaq" biržā tika izlaistas obligācijas par miljonu. Kapitālā piesaistīti investori – riska kapitāla fonds (10%) un Anastasija un Sergejs Reguki (19%). "Viņi ir mūsu paziņas, kuri Latvijā dzīvo jau piecus gadus un darbojas IT biznesā. Tiesa, viņiem ir Krievijas pilsoņa pase, kas radīja mītu par kaimiņvalsts investoru rūpnīcu. Būtībā viņi ir nodrošinātie aizdevēji, kam par investīcijām ķīlā ir akcijas, kuras jebkurā brīdī varēšu atpirkt," pārpratumu izskaidro Kaspars. "Kad meklēju investīcijas, apstaigāju Latvijas iespējamos investorus – nevienam nebija nekādas intereses. Neizslēdzu, ka drīzumā ienāks kāds stratēģisks investors, kurš šobrīd tiek meklēts. Ar viņa ieguldījumu varēs atpirkt aizdevēju daļas un ar zināšanām un investīcijām attīstīt Bauskā vēl padziļinātāku pārstrādi."
Jautāts, kāds ir viņa mērķis, SIA "Baltic Dairy Board" valdes priekšsēdētājs brīdi padomā. Un tad nosaka: "Mans mērķis ir kļūt par vienu no lielākajiem un galvenais – efektīvākajiem pārstrādātājiem. Lai Latvijas piena nozare beidzot paceļas augstākā līmenī – tad mēs nebūsim pastarīša lomā kā līdz šim, kas žēlojas par zemāko iepirkuma cenu Eiropā."
Plašāk – žurnāla "Agro Tops" augusta numurā
***
VĒRTĒJUMS
Tas ir ļoti vērtīgi Latvijai
– Jūs divreiz esat bijis rūpnīcā Bauskā. Kāds iespaids?
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs:
– Jaunā "Baltic Dairy Board" rūpnīca Bauskā ir know-how piemērs, jo produkti, ko viņi ražo – proteīns un raugs –, simtprocentīgi tiek eksportēti un mazumtirdzniecībai nemaz nav domāti. Piena daudzums, ko viņi plāno pārstrādāt, tagad 200 t, vēlāk – 400 t dienā, ir liels pienesums piena nozarei.
– Kam, jūsuprāt, "BDB" atņems pienu?
– Katru dienu 650 tonnas aizvedam uz Lietuvu. Šī rūpnīca samazinās izvedamā piena daudzumu, šis pieniņš paliks Latvijā, tam tiks pievienota vērtība un galarezultātā gatavie rūpnieciskie produkti tiks eksportēti. Tas ir ļoti vērtīgi Latvijai.
– Latvijā ir kādi 38 piena pārstrādes uzņēmumi. Visi saka, ka par daudz un ka jāapvienojas. Te – vēl viena rūpnīca!
– Tā nepasliktinās to pārstrādes uzņēmumu situāciju, kas šobrīd mazumtirdzniecības tīklā tirgo pienu, biezpienu, sviestu, krējumu, sieru un citus produktus. Šis uzņēmums neražo to, ko citi. Tas ir pilnīgi kaut kas jauns. Tas ir liels ieguvums piena nozarei kopumā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003