Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 00:20
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Laurai Ikauniecei-Admidiņai ceturtā vieta septiņcīņā
Laura Ikauniece-Admidiņa, vieglatlētikas septiņcīņā ieguvusi 6617 punktus, savās otrajās olimpiskajās spēlēs finišēja ceturtā, no bronzas medaļas atpaliekot par 36 punktiem un no pašai piederošā Latvijas rekorda – par pieciem.
Pārvarot sāpes
Laikam gan tikai šauram ļaužu lokam bija zināms, ka Laura sacensībās maija beigās Austrijas pilsētā Gecisā tāllēkšanā savainoja pēdu, bet ceļgala iekaisums viņu nomoka jau pusotru gadu. Tādēļ septiņcīņā piektdien un sestdien Rio viņas kreiso kāju gandrīz pilnīgi noklāja teipi, un, startējot augstlēkšanā, Laura atspērās ar labo, nevis, kā parasti, ar kreiso kāju. "Apmēram tas pats, ja labrocim būtu jāiemācās rakstīt ar kreiso roku," paskaidroja Laura Ikauniece-Admidiņa.
Bija arī citas ķibeles. Septiņcīņas pirmajā disciplīnā 100 m barjerskrējienā Laurai sacensību tiesnešu aprobežotības dēļ nācās startēt nevis kopā ar spēcīgākajām sāncensēm, bet gan vienā no vājākajām kompānijām. "Mana pirmā reakcija bija, ka tas ir negodīgi. Vienai bija grūti skriet, līdzās nevienas, kas pavelk."
Barjersprintā viņa viegli uzvarēja savā skrējienā (13,33) un kļuva par līderi līdz pēdējam finišam, kurā ātrākas bija septiņas dāmas. Augstlēkšanā, atsperoties ar "nepareizo" kāju, Laura pārvarēja 1,77 metrus – par sešiem centimetriem mazāk nekā personiskais rekords. Pēc dažu stundu atpūtas viņa aizgrūda lodi 13,52 m, kas ir IkauniecesAdmidiņas labākais sasniegums septiņcīņas sacensībās, 200 metrus noskrēja 23,76 sekundēs un pirmo dienu pabeidza devītajā vietā.
Otrās dienas rītā savainojuma specifikas dēļ ne visai veicās tāllēkšanā (6,12 m), taču pēdējās divās disciplīnās Laura krietni uzlaboja personiskos rekordus: šķēpa mešanā – 55,94 m un 800 m skrējienā – 2:09,43. Ceturtā vieta, no trešās un goda pjedestāla atpaliekot par 36 punktiem. Šī bija pirmā reize pēdējo divu gadu laikā, kad IkaunieceAdmidiņa septiņcīņā nefinišēja ar Latvijas rekordu, tomēr bija priecīga: "Ar to sportisko kondīciju, kāda man ir pašlaik, sasniegtais rezultāts uzskatāms par lielisku. Pēc šķēpmešanas biju jau samierinājusies ar piekto vietu, bet ceturtā man ir ļoti liels panākums. 800 m distances pēdējos metros vēl centos cīnīties par medaļu, taču atgūt divas sekundes bija ļoti grūti."
Pujāts lēks finālā
Kārtslēcēju kvalifikācijas sacensības abiem latviešiem beidzās pretēji prognozēm. Mareks Ārents pēdējā laikā stabili apguvis piecarpus metru augstumu, taču šoreiz pārlēca tikai 5,45 m, nekvalificējās finālam un savās otrajās olimpiskajās spēlēs ieņēma 16. vietu. Turpretī olimpisko spēļu debitants Pauls Pujāts, kurš pēc ziemā pārvarētajiem 5,70 metriem bija mocījies ar savainojumiem un tādēļ nesasniedzis līdzīgu rezultātu, jau pirmajā mēģinājumā pārlēca 5,60 m un naktī uz otrdienu startēs finālā. "Tā kā man bija traumas, es nevarēju trenēties tik daudz, cik vajadzētu, un šeit man būtisks bija katrs lēciens. Patiesībā šīs ir pirmās sacensības, kurās es lēcu pēc pilna ieskrējiena," paskaidroja Pauls Pujāts.
Par 400 m skrējienu mēdz teikt, ka šajā distancē pirmie 300 metri jāskrien, cik ātri vien iespējams, bet pēdējie 100 – vēl ātrāk. Gunta LatiševaČudare īstenoja šīs formulas pirmo pusi, taču finiša taisnē izskatījās pilnīgi bezspēcīga. "Skrējiena laikā ļoti "piedzinu" kājas un pēdējos 50 metros vairs nespēju tās dabūt uz priekšu. Turklāt pirms skrējiena nepaguvu izdarīt visu ieplānoto, jo uz starta bija jādodas ļoti ātri," Gunta LatiševaČudare analizēja savu neveiksmi. Rezulāts 53,08 sekundes krietni atpaliek no rēzeknietes pērn sasniegtā personiskā rekorda (52,17) un viņai deva 45. vietu starp 57 skrējējām.
Prokopčukai 12. vieta
Vakar 157 skrējējas Rio startēja olimpiskajā maratonā, taču finišu sasniedza tikai 128, tostarp visas trīs Latvijas dāmas. Jeļena Prokopčuka savas karjeras 22. maratonu noskrēja divās stundās, 29 minūtēs un 32 sekundēs, ieņemot 12. vietu, Ilonai Marhelei (2.41:02) un Adrianai Hilbornai (2.50:51) attiecīgi 61. un 106. vieta. Par olimpisko čempioni kļuva kenijiete Džemima Sumgonga (2.24:04), sudraba medaļa Junisei Džepkirui Kirvai no Bahreinas (2.24:13), bronzas – Marei Dibabai no Etiopijas (2.24:30). Visas trīs latvietes maratonu olimpiskajās spēlēs veica pirmo reizi mūžā, taču Prokopčuka no 1996. līdz 2004. gadam startējusi 5000 m un 10 000 m skrējienā, viņas labākais sasniegums – septītā vieta.
Bolts pērk televizoru
Sprinta karalis Useins Bolts no Jamaikas par paša naudu nopircis televizoru, lai īsinātu laiku savā mītnē olimpiskajā ciematā. Televizoru viņš vispirms palūdzis ciemata saimniekiem, taču vēl pēc pāris dienām to nav saņēmis, tādēļ gājis uz elektronikas preču veikalu. 100 metru skrējiena pusfinālā Bolts startēja diezgan lēni, bet turpmāk palielināja ātrumu un, apkārt skatoties, pēc 10,07 sekundēm finišēja pirmais. Labāko rezultātu pusfinālā saniedza amerikānis Džastins Getlins (10,01), Bolts – ceturto. Viņam piederošais pasaules rekords ir 9,58 sekundes.
***
rezultāti. VIEGLATLĒTIKA
OLIMPISKĀS SPĒLES
Kungi. 10 000 m: M. Farahs (Lielbritānija) 27:05,17. 20 km soļošana: V. Dzeņs (Ķīna) 1.19:04. Tāllēkšana: D. Hendersons (ASV) 8,38. Diska mešana: K. Hartings (Vācija) 68,37.
Dāmas. 100 m: E. Tompsone (Jamaika) 10,71. 10 000 m: A. Ajana (Etiopija) 29:17,45 (pasaules rekords). Maratons: 1. D. Sumgonga (Kenija) 2.24:04, 12. J. Prokopčuka 2.29:32, 61. I. Marhele 2.41:02, 106. A. Hilborna 2.50:51. Lodes grūšana: M. Kārtere (ASV) 20,63. Septiņcīņa: 1. N. Tiama (Beļģija) 6816, 2. D. EnisaHila (Lielbritānija) 6775, 3. B. TīsenaĪtona (Kanāda) 6653, 4. L. IkaunieceAdmidiņa 6617, 5. K. Šēfere (Vācija) 6540, 6. K. DžonsoneTompsone (Lielbritānija) 6523.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003