Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 08:16
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Biozemnieku laukus apdraud konvencionāļu ražības celšanas pasākumi.
Ja aizliegs raundapu, vai Eiropa mirs badā?
Indīgie pārsteigumi
Tikai nupat bioloģiskās saimniecības īpašniece Zemgales pusē (vārdu lūdza nepubliskot) uzzināja, kādu sodu dabūjis kaimiņš par viņas pļavas indēšanu šajā pavasarī. Kā 12. aprīlī nolaidis pa saviem laukiem augšanas regulatoru, tā vējš uzcēlis tik pamatīgu miglas mākoni, ka atlicis vien sūtīt ziņu Vides SOS. Analīzes uzrādījušas, ka izsmidzinātā viela trāpījusi arī bioloģiskās saimniecības pļavai.
"Šādu gadījumu ir daudz," apgalvo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs un saimniecības "Salenieki" zemnieks Gustavs Norkārklis. Tikai ar vainīgā pieķeršanu pie rokas neesot tik vienkārši – ej nu novaktē konvencionāļa lauku miglošanas grafiku! Organizācija vēlas sniegt priekšlikumus likuma grozījumiem, lai pasargātu bioloģiskos zemniekus no indīgiem pārsteigumiem.
Nākamais solis – biosertifikāta atņemšana un bankrots
"Mani aizkaitināja, ka konvencionālie saimnieki tik stāsta, ka nekas slikts nenotiek, noteikumus viņi ievēro un pesticīdi paliek vienīgi viņu laukā," savu lēmumu paziņot Vides SOS par kaimiņa sparīgo miglošanu paskaidro Zemgales saimniece. Pēdējos gados arī daudzi paziņas, kas nenodarbojas ar bioloģisko zemkopību, viņai zvanot un vaicājot – kā rīkoties – nāburgs miglo laukus, bet vējš visas indes pūš uz viņu māju. Neko daudz jau nevarot izdarīt – augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi nosaka, ka sējumus un stādījumus drīkst apsmidzināt, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē. Miglot atļauts arī pūtienā līdz astoņiem metriem sekundē, ja smidzinātājs aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm, kas mazina tā ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot tā nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas.
Pieredze parādījusi, ka Vides SOS aplikācija darbojas – nākamajā dienā pēc sūdzības nosūtīšanas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ļaudis bijuši klāt, ziņojuši, ka kaimiņš smidzinājis augšanas regulatoru, pārkāpumu ar vēja ātruma ievērošanu neesot, un paņēmuši augu paraugu no biozemnieces zālāja lauka. Par rezultātiem uzzinājusi nevis, kā pienāktos, no VAAD, bet pēc vairākām nedēļām – no bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas "Vides kvalitāte". Laboratorisko testu rezultāti uzrādījuši augšanas regulatora "Cycocel 750" pēdas. Sekoja sankcijas – konkrētajam laukam atņemts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts un noteikts pirmā pārejas gada statuss. Saimniece teic, ka nepatikšanas varēja būt vēl lielākas, ja laukā būtu produkcija, kuru "pa tiešo tirgotu", taču tā sagadījies, ka pirmais pļāvums atstāts sapūšanai un govīm dots tikai nākamais ataudzējums. "Tagad jūtamies kā zem Dāmokla zobena – ja šāds gadījums atkārtosies, nākamais solis būs sertifikāta atņemšana visai saimniecībai un bankrots uz līdzenas vietas." Kā nupat noskaidrojies, kaimiņam, kuru vietējie ļaudis saucot par dāni, VAAD uzlicis sodu – 150 eiro.
Kur draudi, tur – buferjoslas
Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs zemnieks G. Norkārklis, līdzīgi kā daudzi viņa kolēģi, savā saimniecībā, kur tā robežojas ar konvencionāļu apdraudošām teritorijām, veido vairāku metru platas buferjoslas. "Graudus, kas izauguši šajā joslā, nokuļu pēdējos un atstāju nākamgad sēklas materiālam, jo risks ir pārāk liels. Ja produkciju sūtām, piemēram, uz Vāciju vai ASV, tur ir tik smalkas laboratorijas, ka atradīs jebkuru piesārņojumu," viņš skaidro. Pagaidām tas ir vienkāršāk un drošāk nekā tiesāties ar kaimiņu par nodarīto skādi. Aicinājumi konvencionālajiem zemniekiem, apstrādājot laukus ar ķimikālijām, ievērot drošības joslas pašu teritorijā parasti beidzas ar jautājumu – kas mums segs zaudējumus?
Eiropas Savienība bioloģisko saimniecību pasargāšanu no kaimiņu indēm atstājusi katras dalībvalsts rokās. Tikai godīgi būtu, ja drošības joslas ievērotu konvencionālie zemnieki, taču Latvijā sanāk ačgārni – zaudējumus nākas ciest tiem, kas nepiesārņo vidi. Sarunās ar Zemkopības ministriju tā tāpat kā VAAD apgalvojot – kontrole rāda, ka problēmu nav. "Ja katrs sāks riktīgi sekot līdzi, ko kaimiņš dara ar viņa lauku, situācija būs cita," spriež Norkārklis.
Biozemnieki nav karotāji – līdzšinējie asociācijas aicinājumi būt modriem un ziņot par pārkāpumiem lielu atsaucību nav guvuši. Tomēr vadība ir gatava aicināt likumdevēju veikt grozījumus Aizsargjoslu likumā un noteikt, ka augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus nedrīkst lietot līdzās bioloģiskajiem laukiem, arī sabiedriskām ēkām, skolām, bērnudārziem, privātmājām. "Var diskutēt par metriem un kā to īstenot, bet tas ir pirmais, kas būtu jādara," norāda asociācijas vadītājs.
***
kas ir kas?
Uz laukiem – katru gadu vairāk ķīmijas
Latvijā pieaug reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) skaits un to izmantojums. Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļauti 367 AAL, no tiem 335 ķīmiskie, dzīvos organismus satur 29 AAL, mikroorganismus – 3. Pēdējo trīs gadu laikā gala lietotājiem realizēto līdzekļu apjoms pieaudzis līdz 4010 tonnām. Salīdzinājumam – 2013. gadā realizētas 3355 t, 2014. gadā – 3819 t.
Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD) informē, ka visvairāk preparātu reģistrēti šādās grupās: herbicīdi (augu inde) – 158, tai skaitā 45 darbīgo vielu glifosāts saturoši ("Raundaps" – 4, "Roundup" – 13); fungicīdi (sēnīšu inde) – 109; insekticīdi (kukaiņu un dzīvnieku inde) – 26; kodnes – 16; augu augšanas regulatori – 15.
AAL lietojuma pieaugums Latvijā daļēji saistīts ar lauksaimniecībā izmantoto zemes platību pieaugumu, taču mūsu valstī izplatītais AAL apjoms uz vienu lauksaimniecībā izmantotās zemes vienību joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, norāda VAAD.
VAAD vidēji gadā veic ap 1700 AAL lietotāju pārbaudes. Šogad pieaudzis pārkāpumu skaits – konstatēti 28 salīdzinājumā ar pagājušo un aizpagājušo gadu, kad fiksēti attiecīgi 18 un 17. Dienests jau saņēmis 48 sūdzības, no tām pārkāpumi konstatēti deviņos gadījumos. Ar Vides SOS lietotnes palīdzību par iespējami nepareizu līdzekļu lietošanu iesūtīti četri ziņojumi, pamatots – viens. Dienests aprēķinājis, ka pamatoto sūdzību skaits arī iepriekšējos gados veido aptuveni ceturto daļu no kopējā apjoma.
lIzplatītāko pārkāpumu skaitā: AAL lietots neatbilstoši mērķim, kas minēts marķējumā; pārkāptas normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības; nav sekots līdzi smidzinājuma kvalitātei vai smidzināšana veikta vējainā laikā; nav veikta iegādāto un izlietoto AAL uzskaite.
VAAD informē, ka par pārbaudes gaitā konstatētajām neatbilstībām tiek ierosināta administratīvā pārkāpumu lieta un pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.
*
Augu aizsardzības līdzekļu izlietojums pēdējos trīs gados, t
2013 2014 2015
Herbicīdi 1907 2160 2224
Fungicīdi 591 656 793
Augu augšanas regulatori 398 426 571
Kodnes 186 240 186
Insekticīdi 142 185 145
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003