Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 14:26
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Latvijas augstāko virsotni iekārojis krievu miljonārs, kurš par to gatavs maksāt divus miljonus eiro
Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele kopā ar brāļiem un māsu vēlas Latvijas valstij un tautai dāvināt Latvijas augstāko kalnu, taču šajā nodomā saskārusies ar pagaidām nepārvaramiem šķēršļiem. Madonas novada būvvalde liegusi no 44 ha plašā īpašuma nodalīt virsotni, jo tā esot pārāk maza. Lai varētu atšķirt no lielā īpašuma dāvināšanai paredzēto kalnu, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, tam esot jābūt ne mazākam par 10 ha, teikts Madonas novada būvvaldes lēmumā.
Ar Apeles kundzi aizvadītā mēneša laikā sazvanījāmies bieži, taču saruna par Gaiziņa likteni tiek atlikta un atlikta – kavējoties atbildes no pašvaldības, bet bez tām skaidrība būšot maza. Kad vaicāju, cik ilgi ir Amerikas latvietes plāni Latvijā, uzzinu – "esmu nopirkusi biļeti tikai vienā virzienā – uz Latviju. Mans uzdevums ir nosargāt Gaiziņu. Lai tajā vienmēr plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs."
Gan viņas, gan citu apkārtnes iedzīvotāju bažas raisa kādreizējās Ķirsona muižas jaunā saimnieka, Krievijas miljonāra, "Latvijas balzama" lielākā akcionāra Jurija Šeflera aktivitātes. Viņa pārstāvētie cilvēki aktīvi uzpērk īpašumus Kaķīša (Viešūra) ezera un Gaiziņkalna apkārtnē. Arī I. Apelei ar Šefleru saistītas personas piedāvājušas gan pirkt, gan iznomāt Gaiziņu, bet to viņa nekad nedarīšot. "Es esmu Gaiziņa sargs. Es nezinu, kam es vairs varu uzticēties. Saprotu savus kaimiņus – viņiem naudas nav, un viņi pārdod. Bet es gribu zināt, kas šeit notiks. Šeflers jau nenāks šeit tūdaliņu dancot. Ko viņš darīs? Tāpēc mūsu ģimene, mani brāļi un māsa, kuri mani pilnvarojuši, vēlamies Gaiziņa virsotni dāvināt Latvijas valstij.
Divi miljoni par Gaiziņu
J. Šeflers šobrīd savu īpašumu SIA "Čiekuri-Shishki" Gaiziņkalna pakājē paplašinājis jau vairāk nekā līdz tūkstoš hektāriem, atzīst viņa pārvaldnieks Juris Sitko. Viņš neslēpj Krievijas miljonāra vēlmi iegādāties arī Gaiziņu, kurš to būtu jau izdarījis, ja vien spētu vienoties ar Amerikas latviešiem. "Jau trešo gadu šīs sarunas notiek. Esam nopirkuši dažus īpašumus kalna pakājē. Taču Amerikā cilvēki laikam ir bagāti, neizjūt naudas trūkumu, tāpēc nevaram pierunāt darījumam," zina teikt J. Sitko. Par Gaiziņu piedāvāti vairāki miljoni eiro.
J. Sitko noliedz runas, ka Viešūra kalns (bijušais Lido kalns) pēc īpašnieku maiņas nu ir apmeklētājiem slēgts objekts. "Tā bija sagadīšanās. Pērnajā ziemā mums te vēl daudzviet notika remonti un būvniecība, atlidoja īpašnieks, un, lai viņu izvietotu, bijām spiesti slēgt apmeklētājiem objektu. Sagadījās, ka tieši tajās dienās bija sniegs. Kāda jēga te visu turēt slēgtu? Viņu pašu Viešūra kalns neinteresē, tas ir tikai bizness, nevis privātais slēpošanas kalns. Ja viņš vēlas slēpot, tad var aizbraukt uz Alpiem."
Patlaban tiekot attīstīta sava saimniecība, lai restorāna un kafejnīcas apmeklētājiem varētu piedāvāt pašu laukos izaudzēto. Ir arī savi gaļas liellopu un aitu ganāmpulki. Bez viesu nama apmeklētājiem būs pieejams arī sporta komplekss. Ir arī zirgu stallis. "Brauciet ciemos, redzēsiet paši," aicina J. Sitko.
Ja J. Šeflers savā īpašumā iegūtu Gaiziņkalnu, tas arī, visticamāk, tiktu attīstīts kā ziemas tūrisma centrs. Taču pagaidām nav skaidrs, cik lielas investīcijas šim projektam būtu nepieciešamas. Iespējams, te tik tiešām varētu izveidot garu nobrauciena trasi, taču tas vēl jāpētot.
Gaiziņkalna pamatne dienvidrietumu – ziemeļaustrumu virzienā ir apmēram 1000 m gara un 400 m plata. Lai gan Gaiziņkalns atrodas 311,6 m virs jūras līmeņa, tā relatīvais augstums nav nemaz tik liels – tikai apmēram 50 metri.
Virsotni un takas kopj pašvaldība
Lai gan Gaiziņkalns pieder privātpersonām, par zāles pļaušanu virsotnē, sniega tīrīšanu, stāvlaukuma uzturēšanu, atkritumu savākšanu rūpējas Madonas novada pašvaldība, kura šim nolūkam mēnesī tērē vidēji 650 eiro. Pērn virsotnē nojauktā skatu torņa vietā uzbūvēts neliels Gaiziņkalna torņa makets.
"Uzcelt koka torni ar platformu mēs varētu arī par pašvaldības līdzekļiem, mums tādi būtu. Taču, lai uzceltu torni ar augstāko skatu platformu Baltijā, liftu, kafejnīcu, vajag apmēram pusotru miljonu eiro. Bet visu bremzē attiecības ar īpašniekiem, kuriem nav skaidri attīstības plāni. Nebūtu jēgas būvēt torni kaut kur līdzās virsotnei, taču Gaiziņkalna skatu torņa nomas līgumu ar virsotnes īpašnieci mums nav izdevies noslēgt. Mēs būtu priecīgi, ja tā būtu pašvaldības zeme un mēs varētu strādāt," teic Madonas novada Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans. Tiesa, tik drīz skatu tornis Gaiziņa virsotnē nebūšot, jo vairs neesot pieejami Eiropas Savienības līdzekļi.
I. Apele noraida pašvaldības pārmetumus, ka viņas dēļ kavējas torņa celtniecība. "Atbildība par kavējumu ir jāuzņemas arī pašvaldībai. Es gribu valstij kalnu dāvināt. Bet es gribu dāvināt valstij, ne pašvaldībai, lai man būtu pārliecība, ka Gaiziņš nekad – ne tieši, ne netieši – nenonāktu ārvalstnieku īpašumā. Man ir draudēts ar Gaiziņkalna atsavināšanu, jo tas it kā neesot kopts. Cik man zināms, atsavināt var, ja zeme nepieciešama valdībai, piemēram, ja tā plāno būvēt lidlauku kalna virsotnē. Mans tēvs karoja par Latvijas brīvību, komunisti viņam atņēma brīvību un zemi. Tagad atkal draud? Mans tēvs aizliedza Gaiziņkalnu pārdot un ieķīlāt. Viņš gribēja, lai kalna galā vienmēr plīvo Latvijas karogs. Es vēlos kaut ko skaistu un paliekošu latviešu iedzīvotājiem, kā to vēlējās arī mans tēvs un vecāmāte Otīlija Gaiziņa. Gaiziņkalna virsotnē ir jānodrošina nacionāli patriotiska gaisotne. Madonas novada sēdē, kur es piedalījos, tika minēta sadarbība ar Šeflera kungu kā potenciālo investoru. Es nezināju, ka pašvaldībai ir tādi nodomi. Es sapratu, ka pašvaldība un ES investēs torņa celtniecībā. Ja pašvaldībai ir sadarbība ar Šeflera kungu, es vēlos būt par to informēta."
Kāds karogs plīvos Gaiziņā?
Vides aizsardzības klubs vērsīsies Valsts prezidenta kancelejā ar iniciatīvu apzināt simts Latvijas dabas dārgumus, kuri būtu jāņem valsts paspārnē un atbildībā. Tas nenozīmē, ka kādam tiktu atsavināts īpašums, taču īpašniekam būtu jārēķinās ar sava veida apgrūtinājumu, proti, jānodrošina sabiedrības pieejamība. "Esam novērojuši tendenci, ka cilvēkiem vairs nerūp iegādāties vienkārši īpašumā zemi vai mežu, svarīgi nopirkt to, kā nav citiem – pilskalnu, augstāko kalnu, dziļāko ezeru, svētvietu, dziedniecisko avotu... Gaiziņu norakt nevar, no tā virsotne ir pasargāta, taču žogu īpašnieks var droši likt apkārt, var prasīt ieejas maksu visiem, kas vēlas kalnā uzkāpt," brīdina Arvīds Ulme, Vides aizsardzības kluba prezidents.
Lai aizsargātu Latvijas dabas dārgumus no privātīpašnieku patvaļas, Latvijas iedzīvotāji tiks aicināti sūtīt informāciju par, viņuprāt, šajā sarakstā iekļaujamiem objektiem. Pēc tam apstiprināšanai Saeimā varētu tikt virzīts īpašs likumprojekts, kas Latvijai nozīmīgus dabas objektus nodotu valsts aizsardzībā.
Vai Latvijas sabiedrībai vispār ir svarīgi, kam pieder Gaiziņš? Kādu Gaiziņu galu galā mēs gribam redzēt – kā slēpošanas kalnu ar tūristu tūkstošiem, skaisto skatu platformu, mežonīgu dabas parku? Jo, lai gan tas ir Latvijas augstākais kalns, faktiski, ja atmet emocijas un sentimentu, tas ir parasts, ar kokiem apaudzis paugurs, kuram nezinātājs var pabraukt garām.
Ja Latvijas cilvēkiem Gaiziņkalns ir svarīgs kā simbols, varbūt mūsu augstākajai virsotnei beidzot būtu piešķirams dabas pieminekļa statuss? Šobrīd to sargā vienīgi dabas parka statuss.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003