Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 06:53
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Investīciju pieplūdi kavē maksātnespējas nesakārtotība, zemā tiesu efektivitāte un nodokļu sloga sadalījums
Ar investīciju piesaisti nav tik traģiski, kā raugoties uz skaitļiem. Pusgadā izskatījās, ka uzkrāto investīciju apjoms ir ar mīnusa zīmi, kas nozīmē, ka investori no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņēmuši lielākas naudas summas nekā šajā periodā ieguldījuši. To savā vizītē Rīgā pārmeta ASV viceprezidents Džo Baidens. Taču to pamatā noteica "Swedbank" samazinātais pamatkapitāls par 368 miljoniem eiro (no 942,9 līdz 575 miljoniem eiro), atdodot šo summu mātes kompānijai. "Papildus tam tika izmaksātas arī uzkrātās dividendes. "Swedbank" līdzīgi rīkojās arī Lietuvā un pirms gada – arī Igaunijā," skaidro "Nordea bankas" ekonomists Gints Belēvičs, piebilstot, ka šis apjoms ir milzīgs un būtiski ietekmē kopējos rādītājus, ņemot vērā, ka kopējais investīciju atlikums Latvijā ir mazliet virs 13 miljardiem eiro. Pārējo valstu dalījumā būtiskas izmaiņas pēdējā laikā nav novērotas, un tas nozīmē, ka nekāda traģēdija nav notikusi, taču nav pamata slīgt pašapmierinātībā, jo ar jaunu investīciju piesaisti pārāk nesokas.
Kaimiņi līdzīgā situācijā
Baltija kopumā ir tirgus, ko potenciālie investori šobrīd aplūko piesardzīgi, un tam ir vairāki iemesli. To vidū ir gan ģeopolitiskie riski un Krievijas tuvums, gan Eiropas Savienības un pasaules ekonomikas lēnā izaugsme. "Latvijas gadījumā būtiska loma arī nenoteiktajai ekonomiskajai politikai. Proti, ir vairāki neatrisināti jautājumi attiecībā uz likumdošanu, birokrātiju un korupciju, kuru dēļ biznesam svarīgu procesu virzība ir lēna un apgrūtināta. Varētu sacīt, ka daudzu sasāpējušu problēmu risināšanā "labā griba ir, bet rīcības nav", un tas nerada pārliecību arī investoros," norāda "Coface" direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.
Par investīciju pieaugumu nevar runāt ne Lietuvā, nedz arī Igaunijā, kam jācīnās ar tādām pašām problēmām – investoru piesardzību, neskaidro ģeopolitisko situāciju un globālās ārējās tirdzniecības mazasinību. "No tā izriet, ka ārējo investīciju vājā izaugsme vairāk ir skaidrojama ar globāliem un reģionāliem notikumiem un mazāk ar Latvijas iekšējām problēmām, kas atbaidītu ārvalstu investorus. Tas gan nenozīmē, ka ar investīciju vidi viss ir kārtībā. Jau gadiem Latvijā nespēj sakārtot maksātnespējas jautājumus un tiesu sistēmas efektivitāte ir zema," paskaidro G. Belēvičs.
Lai gan negribas allaž visu salīdzināt ar Igauniju, piebilst A. Blūmfelds, tomēr lielisks igauņu ekonomikas politikas piemērs ir reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas ļauj būtisku daļu ienākumu ieguldīt uzņēmuma izaugsmē, un šāda kārtība varētu ieinteresēt vairāk uzņēmumu uzrādīt visus savus ienākumus.
Pēdējā gada laikā ir sarukušas investīcijas no Latvijas partnervalstīm – Zviedrijas, Vācijas, Šveices, Ungārijas u. c. Vienlaikus vairāku valstu investīcijas Latvijā šajā laikā ir arī ievērojami palielinājušās, piemēram, no ASV, Austrijas un mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas. Ārvalstu tiešo investīciju apjoms ir palielinājies tirdzniecības un transporta, loģistikas jomā, savukārt nozīmīgs kritums novērots pārsvarā uz pakalpojumiem vērstos sektoros, piemēram, finanšu sektorā (ko pamatā noteic "Swedbank" pamatkapitāla izmaiņas) un izmitināšanā un ēdināšanā.
(Ne)ielec vilcienā
Neraugoties uz ārējo vidi, LIAA direktors Andris Ozols uzskata, ka Latvija turpina būt pievilcīga ārvalstu investoriem. Piemēram, mūsu valsts vēl joprojām ir pievilcīga ārpakalpojumu centru, IT, metālapstrādes un kokapstrādes ārvalstu uzņēmumiem. Tāpat vērojams arī intereses pieaugums par Latvijas spējām dzīvības zinātņu un saistīto nozaru jomās – filtru un mērierīču ražošana, tīrās tehnoloģijas, biodegradējamā iepakojuma ražošana, farmācija un uztura bagātinātāji u. c. "Tuvākās nākotnes tendences liecina, ka perspektīvākie sektori Latvijā varētu būt transports un loģistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī augstas pievienotās vērtības kokrūpniecība," vērtē A. Ozols.
IT sektorā LIAA kā perspektīvu nozari atzīmē lielapjoma datu apstrādi. Apstrādājamo datu apjoms ir kļuvis ievērojams, un dati kļūst arvien komplicētāki. Aptuveni 95% no visām kompānijām lielo datu apstrādi veic kā ārpakalpojumu (piemēram, viens no lielākajiem IT uzņēmumiem Latvijā "Accenture"), un, sekojot tendencei, Latvija var kļūt konkurētspējīga tieši šajā sektorā.
Vienlaikus jāteic, ka perspektīvas transporta un loģistikas jomā īsti netiek izmantotas. Lai arī Latvija ir iesaistījusies un pat vada 16+1 valstu sadarbības formātu (Centrālās un Austrumu Eiropas un Ķīnas sadarbības mehānisms, kas ietver Zīda ceļa izveidi), šīs darbības jau vairāku gadu garumā nekādā veidā pagaidām neatspoguļojas pa dzelzceļu pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomā.
Pagātnes ēna
LIAA par saviem lielākajiem veiksmes stāstiem 2014. – 2015. gadā uzskata "Tele2", "Kvist", "N2 Towers", "Schneider Electric" un "Pobeda Confectionary". Turklāt pēdējā laikā savu darbību paplašinājuši dažādu globālu uzņēmumu ārpakalpojumu centri, piemēram, jau minētais "Tele2", "SEB", "Tieto", "Statoil" u. c.
"Vēl straujāku attīstību šajā nozarē bremzē kvalitatīvu biroja telpu deficīts Rīgā," uzskata G. Belēvičs, vērtējot, ka šajā ziņā Lietuva un Igaunija ir mums soli priekšā, pēdējos gados daudz aktīvāk būvējot jaunas biroju ēkas.
Kaimiņvalstis līdzīgi mums priekšā ir arī kreditēšanas jomā, Igaunijā tā sāka atgūties pirms pieciem gadiem, Lietuvā – pirms trim, bet Latvijā – tikai pirms gada, ko noteica dziļāka ekonomikas krīze, lielāks IKP kritums un zemāka tiesiskā efektivitāte. Pagātnes darbību sekas arvien vairāk top redzamas šodienas biznesa vidē, arī dažādos sektoros.
***
Latvijas kā investīciju vides priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības
Trūkumi
Liela loma ir integrācijai ES, NATO, OECD
Bažas par Latvijas demogrāfisko situāciju un potenciālo ietekmi uz darba tirgu (saistītā imigrācijas politika)
Latvijas izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta: loģistika un transporta nozares būtiskums, neaizsalstošās ostas
Likumdošana un valsts atbalsts, likumdošanas interpretācija līdzīgās situācijās, bieži publiski nepieejami tiesu lēmumi
Augsti attīstītais IKT sektors un tā infrastruktūra
Nodokļu politikas neprognozējamība
Rīgas lidosta Augstās elektroenerģijas cenas
Banku sektora pieejamība, talantu pieejamība un kopējā efektivitāte
Avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
***
UZZIŅA
Investīciju veiksmes stāsti Latvijā 2014. – 2015. gadā
"Schneider Electric" – 10 miljonu eiro paplašināšanās ar 270 darba vietām.
"Kvist" (Dānija, dizaina mēbeles) – divu gadu laikā vairāk nekā 150 darbinieku paplašināšanās un investīcijas ražotnes paplašināšanā divi miljoni eiro.
"Tele2" – divu gadu laikā vairāk nekā 100 darba vietu.
"Pobeda Confectionary" – 10 miljoni eiro ar 60 darba vietām.
"N2 Towers" (Kanāda, Skandināvija) – ugunsdzēšamo sistēmu ražošana.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003