Rīga 13°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 07:13
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Budžeta veidošanā uzsvars uz ēnu ekonomikas apkarošanu, reformām veselības un izglītības nozarēs
Par nākamā gada budžeta veidošanu Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baiba Bānei, valsts sekretāres vietniecei budžeta jautājumos Jolantai Plūmei, valsts sekretāres vietniekam nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmāram Šņucinam jautāja "LA" žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
– Jūs trīs esat tie augstākie ierēdņi, kas būvē valsts budžetu. Kā jūs paši sevi uztverat – esat naudas taisītāji, valsts maka turētāji vai knīpstangas?
B. Bāne: – Valsts naudas maka turētāja budžetam ir finanšu ministre. Dažreiz arī slikto ziņu paudēja. Jo diemžēl valsts naudas maks ne vienmēr ir tik biezs, kā mums gribētos, lai finansētu visus valsts sniegtos, iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Mēs esam profesionāļu komanda, kas dod valdībai padomus, lai tā spētu pieņemt lēmumus valsts un sabiedrības labā.
Pati un arī mani kolēģi valsts pārvaldē dažādos amatos strādājam daudzus gadus, bet no pieredzes varu teikt – neatceros, ka būtu divu pilnīgi vienādu budžeta projektu. Tas ir pats lielākais izaicinājums ikvienai valdībai. Ja budžetu neizdodas apstiprināt, tai jāatkāpjas. Ir bijuši pāris šādu gadījumu, bet tas bija sen.
– Vai ir cerības, ka 14. oktobrī pieliksiet punktu?
– Jā, plānojam, ka šai dienā finanšu ministre aiznesīs budžeta portfeli uz Saeimu.
– Nule teicāt, ka nav divu vienādu budžetu. Ar ko no iepriekšējiem gadiem atšķiras nākamajam gadam gatavotais?
– Budžetu projekti nekad nav bijuši vienādi tāpēc, ka tie tiek gatavoti dažādos apstākļos. Dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Lai ikkatra nākamā gada budžeta projektā finansētu valdības noteiktās prioritātes, tas ir liels izaicinājums, ievērojot fiskālās disciplīnas noteikumus. Pats galvenais – nedrīkstam dzīvot uz mūsu bērnu nākotnē pelnītās naudas rēķina.
– Bet mēs jau visu laiku tā dzīvojam!
– Mūsu valsti skāra viena no smagākajām ekonomikas krīzēm, domāju, ka no šīs pieredzes daudz esam mācījušies. Būtu jāspēj dzīvot atbildīgi, tērējot tikai to naudu, ko paši nopelnām.
– Vai tomēr nav tā, ka ministrijā nodarbojaties ar vienu un to pašu – kārtējā gada budžeta projektā izmisīgi meklējat naudu?
– Ik gadu plānojam makroekonomiskos rādītājus. Prognozējam ieņēmumus. Rūpīgi pārskatām pašreizējos izdevumus. Šogad tas ir izdevies diezgan labā profesionālā līmenī. Arī starptautiskās institūcijas, kuras esam informējuši par budžeta projekta veidošanas gaitu un izdevumu pārskatīšanu, to novērtējušas atzinīgi.
Runājot par atšķirībām, kārtējā budžeta projekta veidošanas gaitā diezgan intensīvi notika sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem un par izdevumu pārskatīšanu un ieņēmumu pasākumiem. Tās bijušas ļoti sarežģītas diskusijas, jo ne vienmēr uzreiz varam atrast kompromisus.
– Pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau tā arī pateica: "Mūs uzklausīja, bet neklausīja!"...
– Pagājušajā gadā atšķirīgie viedokļi un spraigās diskusijas galvenokārt bija saistītas ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Tas tika ieviests, lai mazinātu nodokļu politikas regresivitāti. Es tomēr ceru, ka iedzīvotāju lielākā daļa to saprata – lielo algu saņēmējiem jāmaksā tikpat liela likme kā mazo algu saņēmējiem.
– Vai šogad par šo nodokli ir kāds cits risinājums?
– Jā, finanšu ministre uzdeva to izvērtēt, tāpēc solidaritātes nodoklis tika vētīts vairākkārt. Tomēr jāatzīst, ka pagājušajā gadā atrastais risinājums bija optimālākais. Tāpēc pašlaik valdības viedoklis nemainījās.
Vai līdzās tiem sešiem variantiem, kurus NTSP sēdēs līdz šim esam izanalizējuši, izdosies atrast vēl septīto kompromisa variantu, rādīs laiks.
– Jūs izstāstījāt par atšķirībām nākamā gada budžeta veidošanas procedūrās. Vai ir atšķirības ienākumu smelšanas avotos?
– Viena no būtiskajām atšķirībām ir ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Papildu tiem pasākumiem, kas bija plānoti aizvadītā un šā gada budžetos, nākamgad plānojam citus, kuru īstenošana budžetā ienesīs aptuveni 12 miljonus eiro.
Otra būtiska atšķirība ir tā, ka netiek pārskatītas tā dēvēto lielo nodokļu likmes – darbaspēka nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis. Pēc diskusijām ar uzņēmējiem valdībai bija kopīgs uzstādījums par to, ka bez nodokļu pamatnostādņu sagatavošanas līdz nākamā gada pavasarim nodokļu režīms netiks mainīts. Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt uzņēmējiem stabilu, prognozējamu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi.
– Šķiet, nākamā gada budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu skaits arī nekad nav bijis tik liels...
– Jums taisnība. Šogad šo pavadošo likumprojektu skaits pārsniedz 55.
– Kuri, jūsuprāt, būs tie galvenie pasākumi, ar kuriem cerat palielināt ieņēmumus?
I. Šņucins: – Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi bija un ir aktuāli, sevišķi krīzes gados, kad ēnu ekonomikas īpatsvars palielinājās un kad budžets tapa ļoti smagos apstākļos.
No iepriekšējiem gadiem tie atšķiras ar to, ka lielāks uzsvars tiek likts uz nozaru pasākumiem. Tas nozīmē, ka turpmāk ēnu ekonomikas ierobežošana nebūs tikai Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāte. Turklāt tas ir stāsts ne tikai par papildu ieņēmumiem budžetā, bet arī par godīgas konkurences veicināšanu uzņēmējdarbībā, kuras fiskālo ietekmi uzreiz pat nav iespējams precīzi novērtēt.
Tomēr jau pašlaik varu teikt, ka galvenie rādītāji, kas liecina par ēnu ekonomikas mazināšanos, ir darbaspēka nodokļi, pievienotās vērtības nodoklis, kuru ieņēmumi ir labāki, nekā cerēts. Protams, šo nodokļu administrēšanu vēl jāturpina uzlabot. To saka gan Valsts ieņēmumu dienests, gan uzņēmēji, un pie tā tiek strādāts.
– Vai varat ar konkrētiem piemēriem parādīt, kuri ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi dotu lielāko pienesumu valsts budžetā?
– Šovasar ēnu ekonomikas padomē apstiprinātais plāns paredz līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā ierobežot ēnu ekonomiku valstī, samazinot to līdz ES dalībvalstu vidējam apmēram. Tas ļautu papildus ieņemt no 50 līdz 70 miljoniem eiro gadā. Pēc pētnieka F. Šneidera atzinuma, 2015. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 23,6% no IKP, bet 28 ES dalībvalstu vidējais – 18,3%.
Aizvadītajos gados pasākumi, kas deva vislielāko efektu, bija nodokļu administrēšanas uzlabojumi. Ir doti jauni un efektīvi instrumenti nodokļu administrācijai, lai cīnītos ar fiktīviem uzņēmumiem un krāpniekiem. Pašlaik uzsvars likts uz nozaru pieeju. Piemēram, uz taksometru pārvadājumu nozari. Pat neskatoties uz to, ka nozarei jau ir samērā liela administratīvā uzraudzība (licencēšana, skaitītāji), nodokļus tā maksā maz vai nemaz. Pašlaik taksometru vadītāju vidējais atalgojums ir 66 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka samaksāto nodokļu summas ir vēl mazākas.
Nākamgad šīs nozares uzņēmumiem būs jāiemaksā avansā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 130 eiro apmērā, rēķinot uz vienu automašīnu. Šis avansa maksājums būs jāveic iepriekšējā mēnesī. Prognozētie ieņēmumi budžetā, ieviešot šo kārtību, ir četri miljoni eiro. Mūsuprāt, no šā maksājuma ieguvējs būs taksometra vadītājs, tāpēc cerams, ka šai kārtībai būs sapratne un atbalsts arī no viņu puses.
– Pārvērtiet sapratni un atbalstu naudā! Vai tas nozīmē, ka uzņēmējs būs spiests maksāt atalgojumu, no kura sociālais nodoklis būs 130 eiro apmērā, klāt vēl iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
– Maksāt tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav iespējams. Deklarējot atalgojumu, automātiski jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nebūs iespējams ieskaitīt sociālajā apdrošināšanā šos 130 eiro, ja nebūs deklarēta pilna atalgojuma summa, bet nevarēs arī saņemt to atpakaļ.
– No taksometriem dabūsiet četrus miljonus. Kur pārējos no pieminētajiem 12 miljoniem?
– Līdzīgs regulējums tiek plānots arī būvniecības nozarē, uzliekot ģenerāluzņēmējam zināmu atbildību par darba ņēmējiem to objektos.
– Kāds tad galu galā ir jūsu priekšlikums? Zinām, ka sākotnēji to nepieņēma ne Ekonomikas ministrija, ne paši būvnieki.
– Ģenerāluzņēmējam jānodrošina, ka ir veiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par visiem konkrētajā būvlaukumā nodarbinātajiem par to nostrādāto laiku. Vēl nozare, kurai būs cits regulējums, ir audiovizuālo pakalpojumu tirgus. Papildu pilnvaras būs Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tai būs tiesības ierobežot to televīzijas pakalpojumu izplatīšanu internetā, kuri valstī darbojas nelegāli, nemaksājot nodokļus.
– Vai tad tur ir tik lielas nodokļos nesaņemtas summas?
– Aptuveni viens miljons eiro.
B. Bāne: – Pārmaiņas plānojam arī saistībā ar skaidras naudas darījumu ierobežošanu 7200 eiro apmērā. Līdz šim tas skāra tikai uzņēmumus, bet turpmāk skars darījumus starp fiziskām personām.
I. Šņucins: – Jāatzīst, ka pilnīgi precīzi noteikt, kāda būs atdeve no kāda plānotā ēnu ekonomikas pasākuma, nav iespējams. To varēsim izmērīt tikai pēc reāli padarītā.
– Bet kā tad pērn no solidaritātes nodokļa varējāt ieplānot 40 miljonus?
– Kāds būs ieguvums no šogad ieviestā solidaritātes nodokļa, to redzēsim tikai aprīlī.
– Bet vai tendenci jau neredzat? Kam tad būs taisnība – jums vai lielās algas saņēmējam, "Lattelecom" vadītājam Jurim Gulbim?
– Pašlaik neredzam. Tas iznākums būs tikai gada beigās, jo šis nodokļa režīms sāk darboties, kad tiek pārsniegts noteikts atalgojuma līmenis. Bet trīs nākamā gada mēneši būs vajadzīgi datu apstrādei.
B. Bāne: – Prognoze par solidaritātes nodokļa ieņēmumiem nav mainījusies, VID joprojām prognozē, ka tie būs 40 miljoni.
– Cik tālu esat ar Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarām piekļūt kontu reģistram?
I. Šņucins: – Nepieciešams jauns likums, pie tā strādājam. Kā zināms, šogad stājās spēkā noteikums, ka kredītiestādēm jāziņo VID par aizdomīgiem klientu darījumiem, kuri skar ieņēmumus.
– Tātad VID piekļuve visiem iedzīvotāju darījumiem nebūs?
– Pārbaudīt visus bez izņēmuma nav un nebūs VID pienākums. Par kredītiestāžu kontu reģistru runājot, tiek veidota jauna datu apmaiņas sistēma sadarbībā ar tiesu izpildītājiem – tā, lai varētu efektīvāk atgūt tiesas prasījumus. VID tā dos iespēju ātrāk redzēt, kuras kredītiestādes kontā glabājas parādnieka nauda. Šāds kontu reģistrs tiek veidots arī citur Eiropas Savienībā. No nākamā gada dalībvalstis sāks apmainīties ar informāciju par rezidentu un nerezidentu kontiem.
– Esat paredzējuši, ka, dodot VID tiesības slēgt internetveikalu – nodokļu nemaksātāju – mājas lapas, cerat budžetā papildus ieņemt pusmiljonu eiro. Tas ir divdesmit reižu vairāk, nekā līdz šim iekasēts soda naudās? Kā to panāksit?
– Papildu ieņēmumus plānojam nevis no soda naudu apmēra palielināšanas, bet uz uzņēmēju labprātīgi veikto maksājumu rēķina. Tas veicinās arī darījumu patiesāku deklarēšanu.
– Baidoties no mājas lapas slēgšanas, uzņēmējs sāks vairāk maksāt valstij nodokļus?
B. Bāne: – Nevis baidoties no slēgšanas, bet apzinoties savu darījumu apjomus.
I. Šņucins: – Šim un citiem ēnu ekonomikas pasākumiem ir vēl otrs efekts, par ko jau teicu iepriekš. Godīgas konkurences veicināšana. Rezultātā tādu uzņēmēju, kuri nemaksā nodokļus, paliek arvien mazāk. Godīgi strādājošiem pieaug apgrozījums, jo vairs nav jākonkurē ar negodīgajiem, kuri tirgū piedāvā savu preci vai pakalpojumu par krietni zemāku cenu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.
– Vai visi jūsu iesniegtie priekšlikumi ēnu ekonomikas apkarošanā tika atbalstīti? Šķiet, priekšlikums par apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu neizgāja cauri?
– Pēdējā gada laikā šādi grozījumi ir pieņemti arī par kokmateriālu, elektroierīču, mobilo tālruņu tirdzniecību. No šā gada 1. jūlija tas jau ir ieviests graudiem. Kopā ar nākamā gada budžeta likumprojektu apgrieztā PVN piemērošana tiek attiecināta arī uz dārgmetāliem. Lai novērstu krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, par šā nodokļa režīma piemērošanu turpinās diskusija ar nevalstiskajām organizācijām.
– Vai tika atbalstīts ierosinājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāšanu par iemaksām trešajā pensiju līmenī? Tās ir pārvērtušās par bagātnieku rotaļām ar izdevīgu naudas ieguldījumu, vai ne?
– Lai to pārtrauktu, no nākamā gada būs spēkā jauns noteikums: nodokļa atvieglojumu piemēro tikai tad, ja pensiju līmenī uzkrātā nauda vismaz gadu paliek tās turētāja kontā. To vairs nevarēs iemaksāt decembrī, bet izņemt jau nākamā gada aprīlī.
– Ienākumus plānojat, vadoties no pašu izteiktās ekonomiskās attīstības prognozes. Tomēr šogad IKP pieaugums būs uz pusi mazāks, nekā cerēts...
B. Bāne: – Nākamgad prognozētais IKP pieaugums ir 3,5%. Prognozi neesam grozījuši, kaut arī, iespējams, šogad pieaugums nebūs tāds, kādu prognozējām pērn. Ja nākamgad izdosies ieviest ES struktūrfondu projektus tādā apmērā, kā nozaru ministrijas ir iecerējušas, tas būs galvenais dzinējspēks mūsu tautsaimniecības attīstībā. Gandrīz miljards eiro. Tas noteikti būs pozitīvs stimuls mūsu valsts ekonomiskajā izaugsmē.
– Jūsuprāt, sliktākās prognozes nepiepildījās tāpēc, ka aizkavējās normatīvo dokumentu pieņemšana ES struktūrfondu izmantošanai?
B. Bāne: – Šā gada sākumā vairākās nozaru ministrijās patiešām bija kavēšanās ar šo fondu izmantošanu. Bet tagad tā ir novērsta.
– Bet kā to saprast, ka mājokļu siltināšanas programma iedarbināta tikai šajās dienās? Ziema jau degungalā, bet tikai tagad sāksim izstrādāt projektus!
– Es negribētu šeit iztirzāt kavēšanos ar mājokļu siltināšanu, par ko atbild Ekonomikas ministrija. Normatīvais regulējums šim gadam ir gandrīz gatavs visām tām aktivitātēm, kuras valdība bija iezīmējusi.
Fondu ieviešanā mēs gan neesam paši gausākie starp ES dalībvalstīm. Esam ceturtie labākie. Te gan jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem šis ir sarežģītāks, tāpēc ka ES dalībvalstis – lielākās maksātājas ES budžetā – izvirzījušas stingrākas prasības to izmantošanā.
– Nākamā gada budžets būs lielāks nekā šogad?
J. Plūme: – Jā, nākamā gada budžets būs pirmais, kas ieņēmumu daļā pārsniegs 8 miljardus, bet izdevumu daļā – 8,4 miljardus eiro.
– Vai būsim pārsnieguši "trekno gadu" līmeni?
– 2008. gada līmeni sasniedzām jau pagājušajā gadā. Bet būtiski atšķiras tas, kā izlietojam naudu 2008. gadā un kā šogad. Sarunās ar nozaru ministrijām par iespējām samazināt izdevumus izskanēja, ka, lūk, pirms astoņiem gadiem varējām tērēt vairāk nekā varam pašlaik. Jāņem vērā, ka pašlaik vairāk maksājam ES budžetā, procentu izdevumiem, pensijām un sociālajiem pabalstiem. Speciālais budžets ir tas, kas būtiski palielina mūsu izdevumus.
– Pensionāri iebildīs, sacīdami, ka neko jau vairāk nesaņem.
– Šo speciālo budžetu jau neveido tikai pensijām paredzētā nauda. Jāņem vērā, ka pieaudzis darba nespējas lapu skaits, bezdarbniekiem izmaksāto pabalstu apmēri un viss pārējais. Arī nākamā gada budžetā pensiju palielināšanai ir atrasta papildu nauda. Tātad arī šajā jomā ir progress. Pārskatot izdevumus, mums kopīgi ar nozaru ministrijām izdevās vienoties par 60 miljoniem eiro, no kuriem pusi valdība nolēma atvēlēt jauno iniciatīvu finansēšanai. Otru pusi atstājot nozarēm, lai tās nākamgad spētu finansēt savas prioritātes.
Runājot par to, kādas pārmaiņas sagaida Latvijas sabiedrību, pirmkārt, līdz 2018. gadam izdevumiem valsts aizsardzībai jābūt 2% apmērā no IKP. Arī iekšējās drošības stiprināšanai – iekšlietām un tieslietām – ir paredzēti papildu kopā vairāk nekā 40 miljoni eiro.
Otrkārt, jāpabeidz izglītības reforma. Pedagogu ilgi gaidītā atalgojuma reforma jau ir apstiprināta. Pašlaik ar sociālajiem partneriem ir izdevies panākt kompromisu, un valdības pieņemtā modeļa ieviešana budžetam maksās ap 50 miljoniem eiro, tostarp 15 miljonus, pārskatot savus izdevumus, apņēmusies nodrošināt IZM.
Treškārt, nākamā gada budžetā Veselības ministrijai paredzēti papildu 66 miljoni eiro. Tik liels finansējuma pieaugums šai nozarei nav bijis kopš 2008. gada. Šī ir nozare, kurai piešķirtais finansējums pārsniedz 2008. gadā piešķirto par vairāk nekā 30 miljoniem. Šie līdzekļi paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai, rindu mazināšanai un sistēmas kopējām reformām.
B. Bāne: – Te piebildīšu, ka ar Eiropas Komisiju esam panākuši vienošanos par 2017. gada budžeta deficīta atkāpi – 34 miljoniem eiro jeb 0,13% no IKP. Šo deficīta atkāpi varam diskutēt arī turpmāk, ja nodemonstrēsim konkrētas veselības nozares reformas. Nav jau noliedzams, ka nozarei, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, infrastruktūras attīstību un citus apstākļus, finansējums nav pietiekams.
– Sarunas sākumā gan sacījāt, ka labs budžets un jūsu labais veikums būtu tad, ja izdevumi nepārsniegtu ienākumus. Bet pieminētā atkāpe par 34 miljoniem veselības nozarei liecina, ka taisni otrādi – gribat palielināt budžeta deficītu.
B. Bāne: – Jāīsteno strukturālās reformas. Tas ir arī viens no valdības uzstādījumiem gan veselības, gan izglītības nozarē, gan tieslietu sistēmā, kas saistīta ar maksātnespējas administrācijas reformu. Kopējais ES regulējums pieļauj budžeta deficīta palielināšanu reformu īstenošanai, efektīvākas pārvaldības izveidošanai, kvalitatīvākiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Bet mums jāpierāda, ka 34 miljonu atkāpe jeb papildu ieguldījums dod iznākumu.
– Ko jaunā budžeta gadā tieši sajutīs iedzīvotāji?
J. Plūme: – Nākamā gada budžetā paredzēti vairāk nekā 19 miljoni demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Labklājības ministrija paaugstina valsts pabalstus par ceturto un katru nākamo bērnu, tiks palielināts atbalsts arī bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
Papildu 20 miljoni eiro plānoti lauksaimniekiem – gan pārejas perioda maksājumiem, gan atbalstam piensaimniecībai.
Papildu 10 miljoni paredzēti autoceļu uzturēšanai. Tāpat ir arī papildu finansējums pašvaldību ceļiem. Daudzbērnu ģimenes no nākamā gada varēs izmantot braukšanas maksas atvieglojumus starppilsētu sabiedriskajā transportā.
Gatavojoties valsts simtgades svinībām, Kultūras ministrijai papildus piešķirti 5 miljoni eiro.
B. Bāne: – Nākamgad paredzēts minimālā atalgojuma palielinājums par 10 eiro – pašlaik noteiktais ir 370 eiro. Jāatzīst, par palielinājuma apmēru bija daudz diskusiju. No vienas puses, atalgojuma pieauguma tempam jāatbilst darba ražīguma pieauguma līmenim. Bet vidējā darba alga mums pieaug straujāk nekā darba ražīgums. No otras puses, valsts noteiktais minimālās algas apmērs ietekmē ēnu ekonomiku. Jo tā zemāka, jo lielāks kārdinājums negodprātīgiem uzņēmējiem pārējo maksāt, apejot nodokļus.
– Cilvēki visvairāk nobažījušies, ka celsiet nodokļus, neceļot likmes, ar tiem, pirmkārt, domāts nekustamā īpašuma nodoklis.
I. Šņucins: – Šīm bažām nav pamata. Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ir iesaldētas līdz nākamā gada beigām.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu uzdots līdz šā gada beigām piedāvāt risinājumus, kurus īstenot 2018. gadā. Šo darbu sarežģī tas, ka nekustamo īpašumu kadastrālais novērtējums, piemēram, Rīgā un kādā attālā lauku novadā krasi atšķiras. Tādas pašas atšķirības ir arī nekustamo īpašumu tirgū.
Savukārt lielie nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, kuri dod vislielākos ienākumus, netiek grozīti.
– Kad plānojat radikāli pārstrādāt visu nodokļu politiku?
– Pašlaik gatavojam nodokļu politikas pamatnostādnes laikposmam līdz 2021. gadam. Tās izstrādājot, jāņem vērā gan valsts budžeta ieņēmumi, gan ienākumu nevienlīdzības mazināšana, gan mūsu tautsaimniecības konkurētspēja. Pirmā vienošanās, ko esam panākuši no ministriju un sociālo partneru puses, ir tā, ka budžeta ieņēmumu vidējam apjomam šajā laikposmā būtu jāpieaug. Mērķis ir panākt nodokļu ieņēmumus vienas trešdaļas apmērā no IKP, pašlaik tie ir mazāki. Kā to sasniegt, tas ir zināms. Pirmais solis – uzlabot esošo nodokļu administrēšanu, kas tieši saistīta ar jau pieminētajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Tiesa, tikai administrēšanas uzlabošana piecos gados nenodrošinās papildu trīs līdz četrus procentus no IKP.
Otrais solis – nodokļu atvieglojumu pārskatīšana. Daļa jau ir ietverti nākamā gada budžetu pavadošo likumprojektu portfelī. Piemēram, tas skar uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar uzkrātajiem zaudējumiem. Vismaz 25% apmērā no peļņas tas būs jāsamaksā arī tad, ja iepriekšējie zaudējumi vēl nav pilnībā segti.
Trešais solis – iespējams, arī nodokļu likmju grozījumi. Bet šī diskusija ir plānota nākamajā gadā.
J. Plūme: – Par pašvaldībām runājot, nākamā gada budžetā tām paredzam pieaugumu 90 miljonu eiro apmērā. To plānojam uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, dabas resursu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda rēķina. Tā kā pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, nākamgad viņiem būtu jāsaņem arī labāki pakalpojumi.
***
UZZIŅA
Ar ko 2017. gada budžets atšķiras:
1) pārsniedz 8 miljardus eiro,
2) netiek pārskatītas tā dēvēto lielo nodokļu likmes,
3) papildu ieņēmumi galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas,
4) lielāks uzsvars uz nozaru ministriju pasākumiem,
5) lielāki izdevumi aizsardzībai, veselībai, izglītībai un iekšējai drošībai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003