Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 22:43
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Mazākajā Latvijas pamatskolā – 17 skolēni, 10 skolotāji un 3 apvienotās klases
Dunavas pamatskolā, kas uzcelta 1988. gadā 260 skolēniem, šoruden mācības sāka 17 skolēni un 10 skolotāji. Šobrīd tā ir mazākā pamatskola valstī. Tā kā pēdējos gados ne viena vien Latvijas skola, kur bērnu skaits bijis lielāks nekā Dunavā, jau slēgta, māc bažas, vai tikai dunaviešu izglītības iestāde nav kārtējā pretendente uz durvju aizciršanu nākamgad.
Dzestrā oktobra rītā skolas mazais busiņš bērnus ar smagajām mugursomām plecos pie Dunavas skolas izlaiž divas reizes – no pirmā maršruta jau plkst. 8.10, no otrā – plkst. 8.30. Ko viņi sadarīs līdz deviņiem, kad zvans aicinās uz pirmo mācību stundu? Un kas tajos pilnajos tīkliņos, ko daži nes? Izrādās, eksponāti dārzeņu izstādei, tie pirms stundām kaut kur jānovieto. Citi vai nu dodas uz pagasta bibliotēku, vai arī izvelk savus mobilos tālruņus. Bet daži sportiski iesildās, aizskrien līdz koka nojumei – lapenei, kas, kā vēlāk uzzinu, iekārtota projekta "Mana zeme. Mana dzīve. Mans mantojums" ietvaros. Īsi pirms deviņiem ierodas "kājnieki" – tie, kuri dzīvo pagasta centrā un kuriem jāmēro vien piecdesmit, augstākais, daži simti metru.
"Nē, nē, mūsu skola tukša nestāv," uzreiz nosaka pirmā satiktā skolotāja Astra Liopa, tad stāsta: "Jā, tas skaitlis 17 jau aplidojis visu Latviju. Taču mēs rokas nenolaižam. Agrāk pagasta bibliotēka atradās kādā dzīvoklī, tagad tā pārcelta uz skolas ēku. Un arī kultūras nams tagad ir "mūsu". Tā mēs Dunavā tikām pie sava daudzfunkcionālā centra. Reizēm pat grūti nodalīt, kas ir skolas pasākums, kas bibliotēkas vai kultūras nama pasākums, visi kopā darbojamies, ir ļoti interesanti. Rosāmies iniciatīvas "Pārmaiņu iespējas skolām" pasākumos, ar projektiem esam tikuši pie daudz kā, sākot ar "zaļo klasi" un beidzot ar tādām praktiskām mantām kā augļu žāvētājs, veļas mazgājamā mašīna, šujmašīna."
Skolas lielākajā apvienotajā klasē, kurā mācās pirmo četru klašu bērni, kopskaitā septiņi, latviešu valodas skolotāja Guna Auzāne darbojas gandrīz vai ar žongliera veiklību. Te pievēršas vienam bērnam: "Cik tālu tiki, Ernest?", te otram: "Izlasi līdz galam, pēc tam ieraksti burtnīcā, ko tu dari ziemas garajos vakaros." Un tūliņ jau kādu nepacietīgāku pārtrauc: "Pagaidi, es tev uzdevu jautājumu – kas ir rumba?" Kādā brīdī uzrunā visus: "Atcerieties, pagājušajā gadā mums bija pērtiķu izstāde. Latviešiem ir lamuvārds "mērkaķis". Bet mums tie mūsu pērtiķi palīdz, vai ne? Viņi gan priekšā neko nesaka, tomēr palīdz, un tas ir skaisti. Un skaistumam ir liels spēks. Kurš pateiks, kā tas izpaužas?"
Uz parastas tāfeles ar parastu krītu uzrakstīts "pana" un "panna", lai redz atšķirību. Uzrakstīti teikumi, lai mācītos pieturzīmes un pareizrakstību.
"Jā, mums nav interaktīvās tāfeles, toties mūsu bērni būs ieguvēji tajā ziņā, ka iemācīsies rakstīt ar roku, iemācīsies rakstīt pareizi," vēlāk skolotāja skaidro. "Bērniem mūsu apvienotajās klasēs jālasa daudz, jāraksta daudz un jārunā daudz. Matemātikas stundās viņi rēķina uz tāfeles un reizē skaļi stāsta, ko dara. Zinātkārākajiem un aktīvākajiem skolēniem apvienotās klases ir zināms ieguvums, jo stundas laikā brīžiem iespējams sekot līdzi tam, ko māca vecāko klašu audzēkņiem. Bet tiem, kuri ir klusāki un lēnāki, palīdz tas, ka skolotājs ar viņiem spēj strādāt vairāk – gan skaidrot, mudināt un rosināt, gan priekšā pateikt, atprasīt un novērtēt."
Būs vairāk bērnu, bet vai tas skolu glābs?
Ilggadējais skolas direktors Uģis Vārslavāns, kuplas pedagogu dinastijas pārstāvis, iepazīstināšanu ar skolu sāk neparasti: "Gan atjaunotā Raiņa muzeja "Tadenava" atklāšanu vasarā, gan septembra dzejas dienas muzejā ar savu klātbūtni pagodināja pāris dzejnieki no Rīgas, toties visa mūsu skola piedalījās pilnā sastāvā. Mūsu stiprās puses ir skatuves runas māksla, novadpētniecība un sadarbība ar kaimiņu pamatskolām." Runājot par nākotni, direktors savu optimismu skaidro īsi – citādi nevar, kā tad mēs bērnus orientēsim uz labo? Jēkabpils novada vadītājs Edvīns Meņķis un viņa vietnieks Aivars Vanags uzsver, ka skola jānotur, jo pēc tās slēgšanas no Dunavas prom varot aizbraukt veselām ģimenēm. Turklāt izdevumu ziņā ieguvums būtu mazs, jo ievērojami palielinātos transporta izdevumi. Uz Dignājas skolu bērni būtu jāved pat 25 un vairāk kilometru, bet zemes ceļi rudeņos un pavasaros bieži ir gandrīz vai neizbraucami. Nāktos maksāt arī par tukšo mācību telpu uzturēšanu.
Novada izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele uzskata, ka Dunavas skolai ir cerība izdzīvot tāpēc, ka, pirmkārt, pašvaldība ir saprotoša, otrkārt, šoruden no citiem novadiem pieci bērni pārnākuši uz Dunavu, palielinot abas pirmsskolas grupas, kurās nu kopā ir jau 12 mazuļi. Līdz ar to nākamajā rudenī bērnu skaits skolā var pieaugt līdz 21. Valsts finansējums un pašvaldības finansējums skolai ir aptuveni puse uz pusi. Pedagogu algas reforma kopā ar pašvaldības atbalstu un to naudu, ko tagad maksā arī par burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām un individuālo darbu (agrākajos gados nemaksāja), devusi darba samaksas pieaugumu skolotājiem no 54 līdz 150 eiro. Tiesa, algas nav lielas, tikai vienai skolotājai ir pilna slodze un 730 eiro mēnesī, ir skolotājas, kas braukā no citurienes un saņem tikai 194 eiro vai nedaudz vairāk. Direktora algai pašvaldība piemaksā tāpēc, ka viņš savu darbu apvieno ar direktora vietnieka, skolas saimnieka un sagādnieka pienākumiem.
Zviedru valoda kā iedrošinājums
Septembra vidū visu Dunavu pāršalkusi ziņa – no Ālandu salām, kas ir zviedriski runājoša Somijas province, atgriezusies skolniece Marika.
"Mūsu ģimene uz Somiju pārcēlās pirms pieciem gadiem, kad Dunavā mācījos 1. klasē. Tur man bija 15 klasesbiedri un aptuveni 200 skolasbiedru. Man tur patika, taču patīk arī te. Tagad esmu par vienu valodu bagātāka, draugu arī daudz vairāk. Ar Somijas draugiem sarakstos, vasarā braukšu ciemos. Tagadējie klasesbiedri saka – līdz ar mani Dunavā ienākusi zviedru valoda," smaidot stāsta Marika.
Visvairāk Marika liek domāt abiem devītās klases audzēkņiem, kuriem jau tagad jālemj, ko darīt pēc skolas beigšanas. Kristaps Podskočijs saka: "Marikas zviedru valodas prasme ir kā iedrošinājums. Jūtu, ka skola man ielikusi labu pamatu, stāšos Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, mācīšos par datoru speciālistu." Katrīna Ērgle: "Man vislabāk patīk ķīmija, latviešu literatūra un vēsture. Noteikti mācības turpināšu."
***
UZZIŅA
Dunavas pamatskolas apvienotās klases un pirmsskolas grupas – bērnu skaits tajās:
1. – 4. kl. – 7 (2 + 3 + 1 +1)
5. – 6. kl. – 4 (1 + 3)
7. – 8. kl. – 5 (4 + 1)
9. kl. – 2
2 pirmsskolas grupas – 12
Dunavas pamatskolas pedagogu algas (pirms nodokļu nomaksas) un tajā skaitā algu pieaugums pēc reformas (eiro)
Direktoram – 700 eiro
Skolotājiem – 194 – 730 eiro
2 skolotājiem + 54 eiro
3 skolotājiem + 69 – 90 eiro
2 skolotājiem + 100 – 130 eiro
2 skolotājiem + 150 eiro
Direktoram + 80 eiro
***
Mazākās skolas Latvijā (bērnu skaits)
Sākumskolas
1. Preiļu nov. Priekuļu sākumskola 9
2. Dagdas nov. Konstantinovas sākumskola 12
3. Smiltenes nov. Launkalnes sākumskola 14
Pamatskolas
1. Jēkabpils nov. Dunavas pamatskola 17
2. Līvānu nov. Sutru pamatskola 18
3. Skrundas nov. Jaunmuižas pamatskola 20
4. Varakļānu nov. Stirnienes pamatskola 20
5. Balvu nov. Briežuciema pamatskola 20
Vidusskolas
1. Ludzas nov. Istras vidusskola 49
2. Krustpils nov. brāļu Skrindu Atašienes vidusskola 65
3. Gulbenes nov. Gulbīša vidusskola 65
Ģimnāzijas
1. Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija 108
2. Viļakas nov. Viļakas Valsts ģimnāzija 117
3. Kuldīgas V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija 161
Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2016./2017.mācību gadu
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003