Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 10:56
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Likums uzliek par pienākumu prokuratūrai izvērtēt advokāta Lozes liecības un lemt par jauna kriminālprocesa uzsākšanu
Šodien Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā turpina skatīt digitālās televīzijas lietu. Apsūdzētie un viņu aizstāvji ir neapmierināti ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā par vainīgiem šajā krimināllietā atzīti 13 apsūdzētie (septiņiem piespriests reāls cietumsods, bet sešiem noteikts naudas sods), tāpēc apgabaltiesā vērsās ar apelācijas sūdzību. Taču, kamēr tiek izskatīta apelācijas sūdzība, par vainīgo atzītais uzņēmēja Andra Šķēles advokāts Jānis Loze, kuram pirmās instances tiesa piesprieda divu gadu brīvības atņemšanu, kā arī 36 000 eiro lielu naudas sodu, iesniedzis Rīgas apgabaltiesai dokumentu ar faktiem, par kuriem viņš līdz šim bijis spiests klusēt. Kā "LA" rakstīja 4. novembra publikācijā "Loze atmasko Šķēli digitālās TV lietā", advokāts ir norādījis uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši A. Šķēles kā uzņēmēja intereses. Bet Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs, kurš uztur valsts apsūdzību, ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka šajā kriminālprocesa stadijā tikai tiesa var pieņemt kādus lēmumus lietā, tostarp par to, kas darāms ar "šīm Lozes jaunākajām atklāsmēm". Zelčs norādījis, ka viņš šajā tiesvedības stadijā var izteikt viedokli par pieteiktajiem lūgumiem vai arī pieteikt jaunus lūgumus. Neesot izslēgts, ka šodien no viņa puses tikšot pausts vēl kāds viedoklis vai lūgums saistībā ar Lozes izteikumiem.
Prokurors, atbildot uz jautājumu, kāpēc Šķēlem netika sniegta apsūdzība, paskaidroja, ka neesot bijis pierādījumu viņa konkrētajām darbībām.
Arī neviens no tiem, kuri varēja par tām zināt (t. sk. viņam tuvu stāvošais J. Loze un Harijs Krongorns), nav sniedzis liecības pret viņu. Savukārt ar vienām Jurģa Liepnieka liecībām un tiem dokumentiem, kādi tur bija, apsūdzībai acīmredzot neesot bijis pietiekami. Savukārt pensijā atvaļinātais valsts apsūdzību uzturošās prokuroru grupas vecākais prokurors Edvīns Piliksers žurnālā "Ir" (2014. gada 31. oktobris) saka: "Lietā ir nodibināts un arī pats Šķēle, būdams gudrs cilvēks, to nav noliedzis – viņam bija interese. Taču, lai piedalītos kādā noziedzīgā nodarījumā tādā vai citādā pakāpē, ir tomēr kaut kas jādara. Šķēles kungs neko nav darījis, vismaz mums nebija tādu pierādījumu. Neviens par viņu neliecināja, izņemot Liepnieku, bet tas, ko liecināja Liepnieks, neveidoja pietiekamu pamatu, pietiekamu pierādījumu bāzi, lai Šķēli arī apsūdzētu." Bet pēc sprieduma pasludināšanas TV3 ziņām, atbildot uz jautājumu, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, norādīja, ka "caur (Hariju) Krongornu – pavisam tuvu".
Prokurori atsakās no intervijas
Līdz šim Šķēle ir bijis liecinieka statusā, taču rodas jautājums, vai Lozes sniegtā informācija var šo statusu mainīt, noliekot Šķēli uz apsūdzēto sola.
Prokurors Zelčs man paskaidroja, ka "jautājums par iespējamām apsūdzībām A. Šķēlem nevar tikt skatīts tiesā esošajā lietā, jo tajā A. Šķēle ir liecinieks un par apsūdzēto nevar kļūt pat teorētiski, jo to nepieļauj Kriminālprocesa likums – šī lieta tiek izskatīta to apsūdzību robežās, kuras konkrētajām personām jau ir celtas. Turklāt šobrīd lieta tiek skatīta jau apelācijas instancē – tikai apelācijas protesta un sūdzību ietvaros. Tādējādi, ja arī pret A. Šķēli varētu celt kādu apsūdzību, tad tas varētu notikt tikai citā lietā".
Kad vēlējos noskaidrot, kā varētu iegrozīties situācija un vai Ģenerālprokuratūra ņems vērā advokāta Lozes pausto, lai izvērtētu, vai Šķēlem varētu uzrādīt apsūdzību, no Ģenerālprokuratūras preses dienesta saņēmu informāciju, ka ne Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram, ne arī viņa kolēģim prokuroram M. Zelčam šajā izmeklēšanas stadijā neesot ko piebilst un šoreiz abi prokurori no intervijas "LA" atsakās.
Lozes pausto nedrīkst ignorēt
Krimināltiesību eksperts Saeimas deputāts Andrejs Judins uzsvēra: "Ja lietā parādās jauni fakti, kas rada aizdomas par to, ka varētu tikt uzrādīta jauna apsūdzība, tad prokuratūras pienākums ir šos faktus izvērtēt un lemt par kriminālprocesa uzsākšanu. Advokāta Lozes sacītais ir ne vairāk, ne mazāk kā viena cilvēka liecība, bet, ja ir pamats domāt, ka šī informācija ir ticama, tad prokuratūra šos faktus nedrīkst ignorēt. Tieši prokuratūrai ir izšķirošā loma, vai tiks sākts jauns kriminālprocess."
Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš iztiesāja digitālās televīzijas krimināllietu, septiņiem apsūdzētajiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem naudas sodu, norādīja, ka Šķēlem pratināšanas laikā bija pienākums liecināt tikai patiesību. "Līdz ar to tiesa var tagad attiecīgi salīdzināt, ko pirmajā instancē liecinājis Šķēle un ko Loze. Ja Loze sniedzis kādas jaunas, citādas liecības, nekā viņš sniedzis iepriekš, tiesai ir pienākums tās izvērtēt savā spriedumā. Nekāda cita rīcība no tiesas puses šeit nevar būt. Jaunas apsūdzētās personas šī procesa ietvaros vairs nevar parādīties, jo to neparedz Kriminālprocesa likums. Jaunu kriminālprocesu var sākt tikai prokuratūra," sacīja tiesnesis.
Šķēle neuzskata, ka ir jauni fakti
J. Loze aizbildinājies ar Advokatūras likumu un tiesai norādījis, ka, vadoties no advokāta konfidencialitātes principa, visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš atteicies izpaust ziņas par klientu, kura uzdevumā digitālās televīzijas projektā sniedzis tam juridisko palīdzību, un šādu pozīciju ieturējis visā pirmās instances tiesā.
Taču prokuratūra uzskata, ka likums nemaz nenosaka šādu aizliegumu. Prokurors Zelčs ar Ģenerālprokuratūras preses dienesta starpniecību raksta:
"Loze bija izvēlējies pēc būtības neliecināt, bet tagad savu izvēli ir mainījis. Tā bija un ir viņa paša izvēle, kas nav saistāma ar kādiem normatīvajiem regulējumiem. Turklāt Advokatūras likums neaizliedz advokātam izpaust klientu, bet pat pretēji – advokātam, saņemot attiecīgu tiesībsargājošās iestādes pieprasījumu, ir pienākums sniegt ziņas par to, kas ir viņa klients – persona, kurai viņš sniedz juridisko palīdzību, vai ziņas par pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu. Likumā definētais aizliegums pieprasīt ziņas no advokāta attiecas tikai uz ziņām par faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, nevis uz pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu. Likums noteic, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. Tādējādi neatkarīgi no tā, kā savas darbības raksturo un vērtē pats J. Loze (kā juridiskās palīdzības sniegšanu vai kā citādi), apsūdzības celšana viņam par šīm darbībām automātiski nozīmē, ka šīs viņa darbības nav atzīstamas par juridiskās palīdzības sniegšanu Advokatūras likuma izpratnē."
Pats A. Šķēle "LA" teic, ka visi fakti prokuratūrai un tiesai ir zināmi un ka neviens jauns fakts neesot nācis klāt. Taču gala vārds tik un tā būs jāsaka prokuratūrai.
***
Digitālās televīzijas krimināllieta
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003