Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:49
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Kopējais ieslodzīto skaits samazinās; aizvien vairāk nebrīvē esošo strādā
Neskatoties uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā par 2370 samazinājies kopējais ieslodzīto skaits (līdz 4191), nodarbināto cietumnieku īpatsvars pieaug. Aptuveni trešā daļa ieslodzīto nav motivēti ne darbam, ne mācībām, ne iesaistei citās resocializācijas programmās, tomēr kopējā nodarbinātība nebrīvē palielinās un patlaban strādā vairāk nekā trešā daļa ieslodzīto. Daļā cietumu trūkst telpu uzņēmējdarbībai, esošajās – stāvoklis bēdīgs.
Adaptē arodam un dzīvei
Dienā, kad apmeklēju Jelgavas cietumā darbojošos šūšanas uzņēmumu, dunot desmitiem šujmašīnu, vīri darina bērnu ziemas virsdrēbes. Ražojamā produkcija gan periodiski mainās atkarībā no pasūtījumiem. Košās krāsas diegu spoles, audumi un bērnu drēbes nedaudz disonē ar vispārpieņemtajiem priekšstatiem par atmosfēru cietumos, taču uzņēmuma direktore Larisa Koļesņikova teic, ka tas palīdz pozitīvāk un dzīvespriecīgāk noskaņot ieslodzītos, kas arī esot viens no šī procesa mērķiem.
Nevienam no darbiniekiem nav šuvēja aroda, visus apmāca uz vietas. Darbs esot fiziski smags, jāpaspēj iekļauties pasūtītāja noliktajos termiņos. Larisa atzīst – viņa kā dzenītis darbiniekiem regulāri kaļot – līdz tādam datumam jāsašuj tik un tik gabalu. Šūšanas darbus cietumā ik dienu koordinē vairākas uzņēmuma darbinieces. "Mēs viņiem esam ne tikai darba vadītājas, bet arī mammas un skolotājas," jokodama saka uzņēmuma direktore, "nereti 30 gadu vecam cilvēkam šī ir pirmā darba vieta, viņam trūkst elementāru zināšanu un sociālo iemaņu. Paņemam viņus kā baltas lapas un sākam adaptēt arodam un dzīvei. Skaidrojam, kāpēc jāmaksā nodokļi, pieradinām pie tā, ka katru dienu jāiet uz darbu, un mācām, kā strādāt kolektīvā."
Daļa sēž, bet strādāt negrib
SIA "Sakta LD" nodarbina 68 no kopumā 320 Jelgavas cietumā mītošajiem notiesātajiem. Vēl 20 ieslodzītie strādā kokapstrādes cehā, divi – palīgdarbos cietuma veikalā, bet 31 – cietuma saimnieciskajā apkalpē. Uzņēmuma direktore ar prieku paņemtu darbā vēl vismaz 20, taču gribētāju un varētāju nav: "Jā, viņi te sēž, bet strādāt negrib."
"Sakta LD" ir ražotne arī ārpus cietuma. Uzņēmuma integrācija cietumā savulaik sākta tieši darbaspēka deficīta dēļ. Darbinieki cietumā īpaši neatšķiroties no tiem, kas brīvībā – kā vienā, tā otrā vietā atrodoties tādi, kuri vēlas strādāt, un tādi, kuri ne. Ir gadījumi, kad pēc atgriešanās brīvībā nodarbinātie turpina strādāt uzņēmuma šūšanas cehā ārpus cietuma. Tiesa, intensitāte tur esot lielāka, tāpēc tikai retais iztur un paliek darbā.
Pastāvīgie klienti
Patlaban visās desmit ieslodzījuma vietās kopumā ir 4191 ieslodzītais, no tiem 1100 (38%) tiek nodarbināti. Aptuveni puse (598) strādā pie kāda no 15 komersantiem, kas nodarbina Latvijas cietumniekus, bet otra puse (502) veic saimnieciskās apkalpes darbus virtuvēs, katlumājās, remontdarbus, strādā par sētniekiem, apkopējiem, santehniķu, elektriķu palīgiem utt. Nodarbināti netiek ieslodzītie, kuri atrodas apcietinājumā un vēl gaida spriedumu (tādas kopumā ir 1277 personas), jo viņiem regulāri nākas doties uz tiesām. Vairāk nekā tūkstotis ieslodzīto mācās, daļa piedalās citās resocializācijas programmās, daļa ir pensionāri, invalīdi vai nevar strādāt veselības stāvokļa dēļ, bet citi vienkārši negrib strādāt.
"No visiem ieslodzītajiem aptuveni trešdaļa ir tā saucamie cietumu pastāvīgie klienti. Viņi ir tendēti profesionāli piekopt "arodu", ko sauc par noziedzīgu nodarījumu veikšanu. Diemžēl vairumā gadījumu šie cilvēki nav motivēti mainīties un nevēlas ne mācīties, ne strādāt," norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure. Censties motivēt šos jebkādu interesi zaudējušos ieslodzītos esot nemitīgs un ļoti smags darbs, kas reizēm nenes rezultātu, un bieži progresam atkal seko regress, atklāj I. Spure. Arī Larisa Koļesņikova piekrīt – strādāt izvēlas tie, kuri vēlas kaut ko mainīt savā dzīvē.
Puse no minimālās algas
Neviens komersants šobrīd nedarbojas Jēkabpils, arī Liepājas un Olaines cietumā, jo tur nav komercplatību. Pārējos cietumos ieslodzītie strādā. Ražošanas darbs cietumā arī darba devējam nozīmē pakļaušanos cietuma režīmam, pastiprinātu uzraudzību, darba vides pielāgošanu par saviem līdzekļiem, jo telpas vairumā Latvijas cietumu ir novecojušas un bez ražošanai atbilstošas infrastruktūras. Tomēr komersantam šāds darbības modelis dod arī priekšrocības – izdevīgus nosacījumus telpu nomai, tāpat likums nosaka, ka notiesātajiem jāmaksā tikai puse no minimālās algas, tāpēc arī divtik mazāki nodokļi. Piemēram, oktobrī pie komersantiem strādājošie notiesātie vidēji pēc nodokļu nomaksas saņēma 118 eiro. Vairumā gadījumu gan cietumnieku peļņa atkarīga no padarītā apjoma.
Vidēji viens cietumnieks valstij izmaksā 30 eiro dienā, taču summa jau nākamgad pieaugs sakarā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku atalgojuma palielināšanu. Taču tas ir mīts, ka strādājošie cietumnieki paši apmaksā savu uzturēšanu cietumā, par to gādā valsts.
To, kādu ekonomisko pienesumu valstij ar savu darbu nes ieslodzītie, IeVP gan nav rēķinājusi, taču kā būtisku ieguvumu uzsver pašu nebrīvē esošo veiktās sociālās iemaksas, kas pēcāk viņiem ļauj pretendēt gan uz pensiju, gan darbnespējas pabalstu, gan atvaļinājumu naudu utt.
Nav daudz kur izplesties
Likums nosaka, ka ieslodzītos nodarbina komersants, nevis cietums, izņemot saimnieciskās apkalpes darbos. "Valsts mērķis ir nodarbināt pēc iespējas vairāk ieslodzīto, taču tas ne vienmēr saskan ar komersanta mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Uzņēmējs labāk iegādāsies darbgaldu, nekā algos desmit cilvēkus," pauž IeVP priekšniece, vienlaikus atzīstot, ka sadarbība ar uzņēmējiem ir stabila.
Turklāt neraugoties uz ieslodzīto skaita kritumu, kas pamatā saistīta ar notikušajām izmaiņām kriminālsodu politikā, strādājošo īpatsvars pat pieaug. "Darba vietu iepriekš nepietika visiem, kas vēlējās strādāt. Samazinoties ieslodzīto skaitam, vairāk atbrīvojas darba vietas, kas tūlīt arī tiek aizpildītas," skaidro Spure. Ja cietumos ir brīvas darbarokas un telpas komercdarbībai, tiek sludināti konkursi par tiesībām nodarbināt ieslodzītos, taču ne vienmēr tie beidzas ar rezultātu. Patlaban izsludinātu konkursu nav.
IeVP priekšniece gan uzskata, ka šobrīd ieslodzīto nodarbinātības līmenis ir optimāls: "Es vēl varbūt uzdrošinātos teikt, ka 40 – 45% nodarbinātība esošajā situācijā varētu būt sasniedzama, taču tad, visticamāk, samazinātos izglītojamo skaits."
I. Spure atzīst, ka viņu priecētu, ja katrā cietumā būtu iespēja darboties komersantam, taču cietumu infrastruktūra ir tiktāl novecojusi, ka tajos jāiegulda milzu līdzekļi, kas nebūtu sapratīgi un lietderīgi. "Nākamgad kapitālajiem izdevumiem paredzēti 607 000 eiro. Ja sadalām šo naudu uz desmit ieslodzījuma vietām, katrai sanāk ap 60 000. Par šādu naudu savest kārtībā tik bēdīgā stāvoklī esošas telpas ir neiespējami," teic IeVP priekšniece. Tālab pārvalde dara tikai pašu nepieciešamāko un gaida jaunos cietumus, kuros plānots izbūvēt speciālas mūsdienīgas, ar infrastruktūru aprīkotas telpas ieslodzīto nodarbināšanai. Tas padarīšot pievilcīgāku cietumnieku nodarbināšanas iespēju gan komersantiem, gan patīkamāku darba vidi ieslodzītajiem un cietuma personālam. Kopumā nākotnē plānots uzbūvēt četrus jaunus cietumus – Kurzemē, Latgalē, Pierīgā, un Vidzemē. 2020. gada beigās paredzēts pabeigt pirmā – Liepājas cietuma – būvniecību, tur būs vieta 1200 ieslodzītajiem.
***
Ieslodzīto skaits un nodarbinātība
Gads Ieslodzīti Notiesāti Nodarbināti
Skaits Īpatsvars
2011 6561 4526 1224 27%
2012 6117 4196 1224 29%
2013 5139 3613 1179 33%
2014 4745 3276 1036 32%
2015 4409 3020 1069 35%
2016 4191 2899 1100 38%
Avots: IeVP
***
Ieslodzītais: alga varētu būt lielāka
Igors, cietumā pavadījis jau 23 gadus, strādā cietuma šūšanas cehā: "Strādāju, jo man patīk. Tā ātrāk paiet laiks. Alga, protams, varētu būt lielāka, bet daru to ne tik daudz naudas dēļ, bet tāpēc, lai būtu aizņemts un nenāktu stulbas domas galvā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003