Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 19:59
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Šogad aprit 100 gadi, kopš Vidzeme, Kurzeme un Latgale apvienojās Latvijā
Latgales Simtgades kongress un ar to saistītie pasākumi Rēzeknē un tāpat Daugavpilī šā gada 5. – 6. maijā būs Latvijas simtgades svinību pirmais "lielpasākums", vakar uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde. Sarīkojums veltīts simtajai gadadienai kopš 1917. gada 9. – 10. maijā (26. – 27. aprīlī pēc vecā stila) Rēzeknē noritēja 1. Latgales kongress, kurā nolēma novada vienotību ar pārējo Latviju.
"Latgales latviešu kongress 1917. gadā Rēzeknē bija ceļš uz Latvijas valstiskumu. Protams, pati galvenā bija vienošanās Latgales kongresā, ka Vidzemes, Latgales un Kurzemes latvieši ir viena tauta," Saeimas Baltiešu zālē sarīkotajā preses konferencē norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Kopā ar viņu informēt par maijā Rēzeknē gaidāmo pasākumu, kā arī citām šogad Latgalē Latvijas simtgadei veltītām norisēm bija atnākusi kultūras ministre Dace Melbārde, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina Tabūne, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors un Latgales Simtgades kongresa darba grupas vadītājs Edmunds Teirumnieks.
Mūrniece uzsvēra, ka 1917. gada latgaliešu kongress skaidri parādījis latviešu valstsgribu, turklāt bijis arī parlamentārisma iedīglis, jo toreiz izvēlēta Latgales Pagaidu zemes padome, kas nodibināja sakarus ar Kurzemes un Vidzemes Zemes padomēm Latvijas autonomijas jautājuma sakarā. Kongress deklarēja gatavību sadarboties ar nacionālajām minoritātēm Latgales robežās. "Man šķiet, ļoti svarīgi, ka Latgales kongress deva politisko vilkmi Latvijas valsts tālākās attīstības ceļā," piebilda Saeimas priekšsēdētāja. Priekšlikumus, par ko runāt gaidāmajā Latgales Simtgades kongresā, līdz 1. februārim vēl var iesniegt organizatoriem Edmunda Teirumnieka vadībā. Sagaidāms, ka kongresā tiks runāts par novada īpašo kultūrvēsturisko identitāti un daudzveidību, valodu, reģiona vēsturi, tautsaimniecību un tāpat Latgales nākotni. Kā kultūras ministre Dace Melbārde, tā citi klātesošie uzsvēra, ka Latgales kongresa simtgadei veltītā programma gatavota, uzklausot pašu latgaliešu vēlmes un idejas. Melbārde informēja, ka kopumā 1917. gada kongresa simtgadei šogad visa gada garumā visā Latgalē līdz rudenim būs veltīti apmēram 40 pasākumi, no kuriem vairākums attieksies uz maija sākumu.
Saeimas deputāti Rēzeknē ieradīsies jau 4. maijā, kur koncertzālē "Gors" vispirms notiks Saeimas svinīgā sēde, bet pēc tam Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai veltītais koncerts, kā arī "Baltā galdauta svētku" atzīmēšana pilsētā. Deputāti lūgti piedalīties visos pasākumos, kas 5. maijā ievadīs Latgales Simtgades kongresu, tajā skaitā pieminekļa "Latgales kongresam 100" un Latgales kongresa simtgades laukuma atklāšanā Atbrīvošanas alejā 61, Rēzeknē. Pati kongresa atklāšana "Gorā" notiks plkst. 14 un tā gaitai tiešraidē sekos LTV1. Savukārt otrajā dienā, 6. maijā, kongress pārcelsies uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju.
Atceroties 1917. gada pavasara pirmo Latgales kongresu, jāpiemin, ka toreiz tas noritēja ļoti saspīlētā gaisotnē. Tie, kas bija pret Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas, pret pievienošanos Latvijai Rēzeknē rīkoja vardarbīgus protestus. No ielaušanās kongresa zālē toreiz viņus atturēja vien latviešu strēlnieki – latgalieši. Protestētāju nometni galvenokārt veidoja vietējie poļi, ebreji, krievu vecticībnieki, bet visvairāk – lielinieku demoralizētie Krievijas 5. armijas zaldāti. Bija arī daļa latgaliešu, Franča Kempa piekritēji, kuru ieskatā Latgalei bija jābūt "pašvaldīgai", proti, ar plašu autonomiju, kaut Latvijas sastāvā. Tā paša 1917. gada 15. jūlijā kā pretsvars Latgales kongresam Rēzeknē sanāca Latgales krievu sanāksme. Ap 100 tās delegātu paziņoja, ka Latgalei jāpaliek Vitebskas guberņas sastāvā. Par laimi, vēlākie notikumi šo lēmumu atstāja bez sekām. Jautāts, vai Latgales Simtgades kongresā pieminēs arī grūtības, kādas toreiz nācās pārvarēt Latgales un Latvijas vienības piekritējiem, Teirumnieks pieļāva, ka kāds no runātājiem gribēs pievērsties arī "paralēlajiem notikumiem": "Ilgu laiku atrodoties zem Krievijas papēža, latgalieši attīstības ziņā zaudēja pārējai Latvijas daļai. Tomēr vēlme izrauties no tā, kas bija bremzējis attīstību, toreiz bija spēcīgāka par tiem, kas vēlējās palikt," viņš piebilda. Vienotības ar latviskumu moments kongresa programmā būšot galvenais. Raksturojot šā brīža situāciju Rēzeknē, kur pie varas atrodas "Saskaņas centrs", Teirumnieks neslēpa, ka situācija, viņaprāt, pēdējos gados pasliktinājusies: "Tas ir jautājums, cik varam runāt par latviešu, latgaliešu aktivitāšu atbalstu pilsētā. Vārdos viens, bet darbos – tā īsti nevedas. Pēdējos gados Rēzeknē latviešu valodas zināšanas jauniešiem gājušas mazumā. Ienākot "Saskaņai", notikusi jauniešu pavēršana uz austrumiem. Nav jau brīnums, ja Krievijas vēstniecība organizē sacerējumu konkursus "Mēs un Lielais tēvijas karš". Tas, kas latgaliešu vairākumam tomēr nav īsti pieņemams, ir 9. maija pasākumi. Tie šķeļ sabiedrību. Padomju armijas veterāniem pilsēta piešķir pabalstus, bet represētajiem jāknapinās. Protams, koncertzāle "Gors" ārēji kaut kā nolīdzina fonu, taču iekšēji tur ir drusku citādi. Uz naža asmens balansējam diezgan ilgu laiku un nopietni." Realitāte ir tāda, ka dažas dienas pēc Latgales Simtgades kongresa noslēguma Rēzeknē droši var gaidīt 9. maija gājienu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003