Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 12:51
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Kamēr Saeimas deputāti lauž šķēpus par novadiem, ministrija turpina strādāt pie sadarbības teritoriju ieviešanas
Pirms gandrīz desmit gadiem, kad tika pabeigta reģionālā reforma, aptuveni 20 pašvaldības neatbilda kritērijiem, kas tām ļautu pastāvēt kā neatkarīgiem novadiem (piemēram, iedzīvotāju skaits vismaz 4000 cilvēku). Pērn, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sāka darbu pie sadarbības teritoriju koncepcijas, kritērijiem neatbilstošas bija jau 38, bet nu jau tādas ir 39 pašvaldības.
"Jāsaprot, ka pašvaldība ar 1000 iedzīvotājiem nespēs veikt visas tās pašas funkcijas, ko pašvaldība ar 36 000 iedzīvotāju," vakar Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijā uzsvēra VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Mazajām pašvaldībām ir problēma ne vien izpildīt likumā noteiktās funkcijas, bet arī īstenot lielus attīstības projektus, piesaistīt investorus un Eiropas fondu līdzekļus. Turklāt acīm redzama nevienlīdzība pašvaldību jomā novedusi pie tā, ka valsts pārvaldes iestādes katra izvēlas atšķirīgu reģionālo iedalījumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Valsts probācijas dienestam ir 28 reģionālās iestādes, Valsts policijai – 39 iecirkņi, rajonu tiesas – 32, Lauku atbalsta dienestam – deviņas teritoriālās iestādes, Valsts vides dienestam – astoņas, Valsts zemes dienestam – piecas. Kopumā ir vairāk nekā 30 dažādu variantu, un šī sajukuma dēļ iedzīvotāji bieži vien nesaprot, uz kuru pusi jādodas, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu.
Ar mērķi padarīt pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus, kā arī spēcināt pašvaldības, VARAM pirms pāris gadiem piedāvāja divus reformas variantus. Viens paredzēja apvienot mazās pašvaldības, izveidojot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas (būtībā – veikt jaunu teritoriālo reformu). Otrs piedāvāja saglabāt esošo administratīvo iedalījumu, bet stiprināt pašvaldību sadarbību, izveidojot 29 sadarbības teritorijas ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Saņemot iebildumus no pašvaldībām, valdošā koalīcija 2015. gada nogalē izšķīrās par otro, maigāko variantu un uzdeva VARAM sākt darbu pie tā ieviešanas.
Taču vakar, kad ministrijas pārstāvji Saeimas komisijā atskaitījās par paveikto, deputāti izteica pārmetumus, ka būtu jārīkojas skarbāk. "Cik ilgi mēs te turpināsim mudžināties? Kādas sadarbības teritorijas? Ne jau sadarbības trūkums ar valsts iestādēm ir problēma pašvaldībās. Nevienlīdzīgas pašvaldības ir problēma. Jūs varat nez cik labus sadarbības modeļus piedāvāt, bet tas neko nedos, ja šī pašvaldība gluži vienkārši nav ekonomiski dzīvotspējīga. Jābeidz vilkt garumā laiku un jārisina jautājums par pašvaldību izmēru un skaitu," skarbi izteicās deputāte Ilze Viņķele ("Vienotība"), ministram Kasparam Gerhardam pārmetot politiskās gribas trūkumu.
Ministrijas pārstāvji un bijušais VARAM ministrs Einārs Cilinskis (NA) gan aizstāvējās, ka ne ministrija, ne valdība kopumā nedrīkst uzspiest reformu, ja pašvaldības pašas to nevēlas. "Mums nav mandāta to darīt. Es neteikšu, vai tas ir labi vai slikti, bet tā tas vienkārši ir," teica Cilinskis. Tomēr arī viņš atzina, ka pastāv pamatotas bažas, vai sadarbības teritoriju ieviešana būs solis risinājuma virzienā.
Arī opozīcijas pārstāvis Ivars Zariņš ("Saskaņa") aicināja kolēģus skatīties skarbās realitātes patiesībā, ka mazās pašvaldības netiek galā ar savām likumā noteiktajām funkcijām un no tā cieš iedzīvotāji. Viņaprāt, valstij šādā situācijā ir tikai divi rīcības scenāriji – apvienot mazās pašvaldības vai pārņemt no tām daļu funkciju uz valsts pleciem.
Ministrija turpina strādāt pie sadarbības teritoriju ieviešanas. Par šo jautājumu esot veiktas konsultācijas ar pašvaldībām. Pašvaldību nostāja gan tiek komentēta pretrunīgi. VARAM apgalvo, ka konceptuāli lielākā daļa pašvaldību neiebilst pret 29 sadarbības teritoriju modeli. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis vietvaru nostāju raksturoja kā "rezervēti negatīvu". "Reālus sadarbības mehānismus neviens nepiedāvā, tikai zīmē kartes," pukojās M. Pūķis. Veikti arī vairāki pētījumi. Piemēram, karšu izdevniecības "Jāņa sēta" veiktajā pētījumā ieteikts publisko individuālo pakalpojumu (izglītība, kultūra, sociālā palīdzība, veselība) optimizēšanai tos koncentrēt deviņās republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definētas kā reģionālas nozīmes attīstības centri.
Pašlaik VARAM gatavo likumprojektu par sadarbības teritoriju izveidi, kas līdz martam jāiesniedz valdībā, bet Saeimā varētu nonākt gada otrajā pusē.
***
Pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000 iedzīvotāju
Pašvaldība Iedz. skaits
Aglonas novads 3567
Aknīstes novads 2776
Alsungas novads 1382
Apes novads 3528
Baltinavas novads 1054
Beverīnas novads 3140
Cesvaines novads 2560
Ciblas novads 2659
Dundagas novads 3963
Durbes novads 2777
Ērgļu novads 2929
Jaunpiebalgas novads 2193
Jaunpils novads 2338
Līgatnes novads 3404
Lubānas novads 2371
Mazsalacas novads 3147
Mālpils novads 3470
Mērsraga novads 1554
Naukšēnu novads 1824
Neretas novads 3638
Pašvaldība Iedz. skaits
Nīcas novads 3316
Pārgaujas novads 3815
Pāvilostas novads 2658
Raunas novads 3207
Rojas novads 3750
Rucavas novads 1650
Rugāju novads 2293
Rundāles novads 3473
Salas novads 3593
Sējas novads 2242
Skrīveru novads 3474
Strenču novads 3208
Tērvetes novads 3492
Vaiņodes novads 2429
Varakļānu novads 3263
Vārkavas novads 1961
Vecpiebalgas novads 3849
Viesītes novads 3815
Zilupes novads 2989
Kopā 112 751
Avots: CSP, 2016. gada dati
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003