Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:03
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Vācijas prezidents Rīgā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem un atklāj Reformācijas laukumu
"Kā cilvēks no Vācijas, kurš dzimis kara laikā un sirdī saistīts ar Baltijas valstīm, tādā dienā kā šī jūtos dziļi aizkustināts," vakar pēc svētbrīža Svētā Pētera baznīcā sacīja Vācijas prezidents un luterāņu mācītājs Joahims Gauks. Vācijas prezidents sacīja, ka Rīgas dievnams esot līdzīgs viņa dzimtās pilsētas Rostokas Marijas baznīcai. Viņam bijušas pārdomas par vāciešu un latviešu vēsturi. "Vai tā vienmēr ir bijusi skaista? Tajā ir bijušas nesaprašanās, vajāšanas, bija laiki, kad tikām kopā vajāti, bija laiki, kad vācieši vajāja latviešus, bet tagad mēs šeit atrodamies kopā draugu vidū un izjūtam dziļas vienotības jūtas," teica Vācijas prezidents, kurš esot arī aizkustināts par to, ka reformācijas gadadienu var svinēt kopā ar katoļu māsām un brāļiem.
Tāpat Vācijas prezidents izteica pateicību baltvāciešiem, kuri ieguldījuši savus ziedojumus Svētā Pētera baznīcas atjaunošanā. Tomēr lielākā pateicība no J. Gauka izskanēja Dievam par dāvāto brīnumaino dzīvi. Atgādināšu, ka J. Gauks bija VDR režīma pretinieks un pēc Vācijas atkalapvienošanas viņš tika ievēlēts par VDR režīma slepenpolicijas "Stasi" arhīvu pārraugu. "Es aicinu jūs brīnīties. Ja nebūtu 1989. un 1990. gada notikumu Vācijā, droši vien es kā mācītājs atbrauktu uz Baltijas valstīm. Tad es varbūt būtu domājis un lūkojies, vai kāds man seko un vai veic kontroli. Tomēr brīnumainā kārtā esmu jūsu vidū kā Vācijas prezidents. Es varu būtu aizkustināts un pateicīgs par šo brīnumaino likteni Dievam," īso uzrunu noslēdza J. Gauks.
Pirms tam pie baznīcas tika atklāts Reformācijas laukums, atzīmējot šā notikuma 500 gadu jubileju, kā arī katedrālē – piemiņas plāksne. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pasniedza dāvanu augstajam viesim – faksimilizdevumu ar Mārtiņa Lutera tekstiem, bet Vācijas prezidents R. Vējonim – septiņas sudraba monētas, kurās atspoguļota Mārtiņa Lutera dzīve.
No rīta Vācijas prezidents tikās ar visiem trim Baltijas valstu prezidentiem – Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Aģentūra LETA ziņo, ka Vācijas prezidents apliecinājis, ka Vācija ir un paliks Baltijas valstu pusē. Tostarp aizsardzības jautājumos. "Mūsu solidaritāte neapstājas tikai pie vārdiem. Mums ir kopā jācīnās ar Krievijas dezinformācijas kampaņu," teica J. Gauks, kurš norādīja, ka nepieciešama stipra un vienota ES un vienprātība par tās nākotni. R. Vējonis uzsvēris, ka Vācija ir viens no lielākajiem Baltijas valstu sadarbības partneriem ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšanas jautājumos. Lietuvas prezidente pateicās Vācijai par tās lēmumu kļūt par vadošo nāciju NATO daudznacionālajam bataljonam Lietuvā. "Vācija pilnībā izprot kopējās saistības," sacīja D. Grībauskaite, piebilstot, ka arī ASV turpinās būt uzticams NATO sabiedrotais. Arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pateicās Vācijai un uzsvēra, ka "mēs varam būt lepni, ka šāda valsts ir Baltijas jūras reģionā" un ka jālepojas arī ar kopīgajām vērtībām un Vācijas rūpēm par savu reģionu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003