Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 17:03
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Desmitkārt mazinājies izņemtā spaisa apjoms; daļa tā lietotāju pārgājuši uz marihuānu
Pirms trim gadiem spaisam jeb jaunajām sintētiskajām narkotikām pieteiktais karš patiešām devis rezultātus. Tomēr izskaust šo postu pavisam nav izdevies, jo, līdzīgi kā citas narkotikas, arī spaisu turpina tirgot pagrīdē. 2014. gadā, kad spaisa sērga piedzīvoja kulmināciju, slimnīcās ar tām saindējušies pacienti nonāca ik dienu. Dažiem šī apreibināšanās prasīja pat dzīvību. Sintētiskos maisījumus, dēvējot par ūdenspīpju tīrīšanas līdzekļiem un kaktusu mēslojumu, tirgoja pat speciālos kioskos. Tam visam punktu izdevās pielikt, nosakot kriminālatbildību par šādu vielu izplatīšanu un glabāšanu. Gadā, kad šīs likuma izmaiņas stājās spēkā, Valsts policija (VP) kopumā 880 gadījumos izņēma aptuveni 17,5 kilogramus jauno psihoaktīvo narkotisko vielu, kā arī izskauda neskaitāmas "legālo narkotiku" bodītes. Pēdējos gados izņemtā spaisa apjoms stipri sarucis – pērn 270 gadījumos izņemti vien 1,76 kilogrami šīs vielas.
Narkotiku lietotāju vidū spaiss zaudējis popularitāti, tā vietā nākusi "tradicionālā" vieglā narkotika – marihuāna, stāsta VP pārstāvis Dairis Anučins. Tā kā tirgotājiem spaisu aizliedza izplatīt, rūpals kļuva riskants un tas atsaucās uz sintētisko narkotiku cenu, melnajā tirgū pietuvinot to marihuānas cenai. Tālab daudzi lietotāji no spaisa esot vai nu pārgājuši uz marihuānu, vai arī atgriezušies pie tās. Tālab varot sacīt, ka uz spaisa izskaušanas rēķina vismaz daļēji ir palielinājies marihuānas lietotāju skaits.
Kā iepriekš esam rakstījuši ("LA" 17.10.2016. "Marihuāna – Latvijā numur viens"), pēc policijas datiem, jau 2015. gadā narkotiku izņemšanas gadījumu skaita ziņā marihu
āna nonāca pārliecinoši pirmajā vietā. Tāpat likumsargi konstatē, ka Latvijā marihuānas audzēšana iet plašumā. VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš tobrīd uzsvēra: "Diemžēl mūsu dati neliecina, ka marihuānas popularitātes pieaugums samazinātu citu narkotiku lietošanu." Radziņš arī atzina, ka principiāli neielaižas diskusijās par to, kurš ļaunums – marihuāna, sintētiskās vai smagās narkotikas – labāks vai sliktāks: "Arvien pieaug marihuānas reklamēšana kā laba un nevainīga apreibināšanās – pilni sociālie tīkli un interneta mediji. Sabiedrība pret marihuānu kļūst arvien tolerantāka, sak, tas jau nav nekas. Tāpat nekur jau nav arī pazudusi cilvēku vēlme apreibināties un nopelnīt."
Ražotāji pussoli priekšā
Šobrīd policijai nav zināma neviena vieta, kur atklāti tiktu tirgotas jaunās sintētiskās narkotikas. To izplatīšana notiek slēptām metodēm, tāpat kā tas ir ar citām narkotikām. Piemēram, izmantojot speciālus kurjerus, izplatot internetā vai piegādājot pasta sūtījumos.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi secinājumus par spaisa lietotāju izplatību var izteikt vien uz aizdomu pamata, jo diagnozes un konkrētās vielas, no kurām pacientiem kļuvis slikti, nosaka ārsti stacionāros. Taču gadījumu, kad ir aizdomas par jauno psihoaktīvo vielu klātbūtni pacientu organismā, esot kļuvis ievērojami mazāk.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) slimnīcas ārsts Viesturs Liguts informē: pirms trim gadiem šajā laikā nebija nevienas dienas, kad vismaz kāds sintētisko kanabinoīdu lietotājs nenonāktu mediķu rokās, toties šobrīd šādi pacienti RAKUS nonāk ļoti reti – viens vai divi mēnesī. Pieredzējušais toksikologs sintētisko vielu kriminalizēšanu 2014. gadā atzīst par labu, savlaicīgu un ļoti iedarbīgu. Tiklīdz produkts kļuva nelegāls un mazāk pieejams, pacientu skaits samazinājās, tomēr neizzuda. Viņaprāt, cilvēki meklēja citas alternatīvas, lai apreibinātos, un kopējais narkomānu skaits aizvien esot liels. Turklāt nemitīgi tiekot radītas aizvien jaunas sintētiskās narkotiskās vielas – katinoni, opioīdi utt. "Narkotiku ražotāji un izplatītāji ir vismaz pussoli priekšā apkarošanas pasākumiem. Piedāvājums ir tik liels, ka ir ļoti grūti tikt tam līdzi," skaidro V. Liguts un uzsver, ka tā ir visas pasaules problēma – jaunieši grib gūt ilūzijas, grib mainīt garastāvokli, tuvojas atkarībai un rada fizisku kaitējumu organismam.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna atklāj, ka patlaban stacionārā palīdzība jāsniedz vien dažiem sintētisko narkotiku lietotājiem mēnesī, bet veikto ekspertīžu laikā ik mēnesi tiek identificēti vairāki desmiti gadījumu, kad lietotas jaunās psihoaktīvās vielas – gan kanabinoīdi, gan arī citas – katinoni, amfetamīni u. c. "Tagad spaisu, tāpat kā jebkuras citas narkotikas, ir iespējams iegādāties nelegālajā tirgū. Cik man zināms, tās kļuvušas daudz dārgākas nekā laikā, kad bija legālas, un arī tas droši vien mazinājis pieprasījumu," uzskata A. Stirna. Lai gan pacientu pēdējos gados nav kļuvis vairāk, narkotisko vielu lietošana esot ļoti izplatīta. Ļoti daudzi lietojot marihuānu, kas tagad selekcijas rezultātā esot ar daudz spēcīgāku iedarbību un lielāku aktīvo vielu koncentrāciju, nekā tā bija pirms desmit un divdesmit gadiem.
Jaunietis: "Likās – tūlīt nolikšu karoti"
Manis uzrunātie jaunieši teic, ka spaisa lietošana skolasbiedru, draugu, paziņu lokā vai nu stipri mazinājusies, vai apsīkusi pavisam. Citi par iemeslu min tā nepieejamību, dažus esot iebiedējis tas, cik lielas veselības problēmas rada apreibināšanās ar šīm vielām, bet vēl dažiem nav paticis efekts, ko rada spaiss. "Tā sajūta pēc spaisa bija tāda, ka likās – tūlīt nolikšu karoti. Kļuva nenormāli slikti, sāku vemt. Arī citiem bija līdzīgi," stāsta jaunietis.
Piecpadsmitgadīgais Jurģis stāsta, ka daudzi tagad pārgājuši uz marihuānu: "Tā nav tik kaitīga. Tur nav nekādas ķīmijas. No zālītes nomirt nevar. Pēc spaisa uzreiz paliec kā dārzenis, bet pēc marihuānas labu laiciņu var parunāties, pasmieties un ir labs garīgais. Spaiss ir sūds," saka Jurģis. Vēl kāds pusaudzis, kas savu vārdu neatklāja, stāsta, ka dabūt spaisu neesot problēmas arī šodien, bet reti kurš to dara, jo tas vienkārši vairs neesot aktuāli.
***
Narkotikas – dārgas, bet pieejamas
Ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotajā reitingā secināts, ka Latvijā apreibinošo vielu iegāde ir viena no dārgākajām Eiropā, turklāt mūsu valsts ierindota starp 50 pasaules zemēm, kur apreibinošās vielas ir vispieejamākās. VP gan norāda, ka Latvijā narkotikas maksā aptuveni tāpat kā citviet Eiropā, jo galvenais kritērijs cenai esot narkotiku pieejamība konkrētajā pilsētā. Rīgā, piemēram, marihuānas cena būs zemāka nekā lauku reģionos, jo kontrabandistiem un dīleriem izpaliek transportēšanas un citi izdevumi. VP informācija liecina, ka Latvijā melnajā tirgū sintētiskie kanabinoīdi maksā 8 līdz 13 eiro gramā, marihuāna – 10 līdz 20 eiro gramā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003