Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 19:10
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Ekonomists patīkami pārsteigts par nodokļu reformām, pašvaldības piesardzīgas
Finanšu ministrija (FM) vakar Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē nākusi klajā ar savām nodokļu reformas idejām, kuras konceptuāli gan ir līdzīgas Latvijas Bankas iepriekšējā dienā paustajām. Visu izmaiņu rezultātā budžetā nākamgad, pēc premjera Māra Kučinska domām, ienāks par 100 miljoniem eiro mazāk, bet neto atalgojums, piemēram, minimālās algas saņēmējam bez apgādībā esošajiem palielinātos par 79 eiro mēnesī. Parasti gan FM vienmēr bijusi pragmatiskākā domātāja – "jūs piedāvājat, mēs izrēķināsim, vai budžets to izturēs", bieži idejas atmetot atpakaļ. Taču šoreiz Finanšu ministrijas piedāvājums ir gana vērienīgs, tostarp noteikti palielinās budžeta deficītu. Tikmēr piesardzīgas ir pašvaldības, kas vēlas redzēt aprēķinus par to, kā priekšlikumi ietekmēs pašvaldību makus.
Atzinīgi par idejām izteicās "Swedbank" ekonomikas eksperts Mārtiņš Kazāks. "Lielos vilcienos reformas ir apsveicamas, par šo to esmu pat patīkami pārsteigts," sacīja ekonomists. Viņam interesantākie šķiet divi priekšlikumi. Pirmkārt, atliktās jeb reinvestētās peļņas nodokļa samazināšana līdz nullei. Viņš cer, ka nodokļa atcelšana attieksies uz visiem uzņēmumiem, nevis tikai uz lielajiem vai mazajiem un vidējiem. "Ja viens nodokli maksās, bet citi ne, tad jebkāda nodokļu sistēma zaudē jēgu, atkal radot nevienlīdzību, jo nemaksātājs vienmēr būs konkurētspējīgāks. Es šo reinvestēto nodokli vairāk uztveru kā legalizācijas pasākumu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri savus patiesos peļņas apmērus bieži neuzrāda. Tas varētu būt kā burkāns, kas mudinātu uzņēmumus atklāt savus rādītājus," sacīja M. Kazāks. Tikmēr otrs priekšlikums, kuru viņš vērtē gana augstu, ir nodokļu likmju vienādošana ar Lietuvu un Igauniju. Tāpat pozitīvi priekšlikumi esot arī par minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu.
Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola vakar teica, ka tagad esot īstais brīdis ieviest izmaiņas nodokļu politikā, jo 2018. gadā un 2019. gadā Latvijas ekonomiku sildīs ES fondi, kas absorbēs jaunās nodokļu politikas fiskālo ietekmi. "Ja nemainīsim nodokļu politiku tagad, pie šī jautājuma varēsim atgriezties vien pēc astoņiem gadiem," teica ministre. Martā būtu jāizstrādā attiecīgi lēmumprojekti, ko aprīlī iesniegt Ministru kabinetā.
Attiecībā uz pašvaldībām FM pārstāve Zaiga Puškina norādīja, ka vēl ir jāveic liels darbs, lai izstrādātu un vienotos par katra konceptuālā risinājuma detaļām, līdz ar to pāragri spriest par galīgo ietekmi. "Ir jau notikušas pirmās konsultācijas ar pašvaldību pārstāvjiem, ņemot vērā IIN lomu to ieņēmumos, meklēsim risinājumus, lai reformas būtu gan jēgpilnas, gan "pavelkamas"," norādīja ministrijas pārstāve, uzsverot, ka ministrijā strādā pie tā, lai izmaiņas būtu pieņemtas jau līdz 2018. – 2020. gada vidēja termiņa budžeta izstrādei.
Mikrouzņēmumus varētu saglabāt
Tikmēr FM aizsteigusies priekšā Ekonomikas ministrijai (EM) mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) lietā. Kamēr EM strādā pie jauna mazo komersantu nodokļa, FM paziņojusi, ka MUN varētu tikt saglabāts, samazinot apgrozījumu no 100 000 eiro līdz 40 000 eiro, kā arī MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi, tādējādi cerot krietni samazināt MUN skaitu, kas šobrīd ir ap 100 000.
EM pārstāve Margrieta Ulmane man sacīja, ka darbs pie mazo uzņēmēju nodokļu regulējuma norit veiksmīgi un atbilstoši plānotajam.
M. Kazāks gan nav pārliecināts par MUN saglabāšanu šādā veidolā. "Tas neizskaudīs sociālo garantiju problēmu. Turklāt vēl jau ir autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie u. c., kuri pensijai un sociālajai aizsardzībai neko neuzkrāj. Viņi par savu nākotni nedomā, un tas ir ļoti riskanti. Kad viņi pensionēsies, viņi negribēs saņemt savas mazās pensijas. Tā vietā viņi balsos par to partiju, kas solīs palielināt pensijas. Bet naudas jau nebūs, no kā tās pensijas samaksāt," sacīja ekonomists, uzsverot, ka vairāk jādomā par to, kā likt maksāt sociālo nodokli. Taisnības labad gan jāsaka, ka Finanšu ministrijas priekšlikumos pieminēti arī autoratlīdzību saņēmēji, kuriem varētu piemērot 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī vēl 5% būtu jāiemaksā sociālajā budžetā.
Mazāki nodokļi, lielāks budžets?
Latvijas Bankas priekšlikumu prezentācijas pasākumā bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs arī nekautrējās paziņot, ka, ieviešot ieplānoto nodokļu stratēģiju, 2020. gadā valsts budžets iegūtu papildu 700 miljonus eiro. M. Kazāks man sacīja, ka tas ir sasniedzams skaitlis. "Nezinu aprēķinu gaitu, bet tie noteikti nav rauti no zila gaisa. Varam paskatīties uz igauņiem, kuri ar ļoti līdzīgu vai pat mazāku nodokļu sistēmu iekasē 32 – 33% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mēs iekasējam 29 – 30% no IKP ar vienādiem vai augstākiem nodokļiem. Zināms, ka 1% ir apmēram 250 miljoni eiro. Ja reforma būs efektīva un uzņēmumi legalizēsies, tad šie 2 – 3% arī būs 700 miljoni eiro. Vēl jāņem vērā Eiropas Komisijas teiktais, ka Latvijai ik gadu gar degunu aiziet 600 – 700 miljoni pievienotā vērtības nodokļa," norādīja ekonomists. Iekasējot kaut pusi vai trešdaļu izkrāptā PVN, valsts jau iegūtu dažus simtus miljonus. Viņaprāt, tas būtu daļēji risināms ar reversā PVN plašāku izmantošanu.
***
Finanšu ministrijas priekšlikumi nodokļu reformai:
Samazināt IIN likmi no 23% uz 20% algām līdz 45 000 eiro gadā
Minimālās algas palielināšana no 380 eiro uz 430 eiro
Reinvestētajai peļņai piemērot UIN 0% apmērā
Sadalītajai peļņai palielināt UIN no 15% uz 20%
Neapliekamā minimuma celšana pensionāriem no 235 eiro uz 300 eiro, vēlāk – uz 500 eiro
Diferencētā neapliekamā minimuma noteikšana. Algām virs 1350 eiro mēnesī neapliekamais minimums – 0, bet minimālajām algām – 300 eiro
Sociālā nodokļa noteikšana atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 līdz 85 400 eiro nepiešķirt īstermiņa pabalstus, bet atalgojumam virs 85 400 eiro gadā pabalstus nemaksāt
Autoratlīdzībām piemērot IIN likmi 20% apmērā, bet vēl 5% būtu jāiemaksā sociālajā budžetā
Plašāk ieviest t. s. reverso PVN maksāšanas kārtību un samazināt PVN slieksni
Palielināt nodokli azartspēlēm un izlozēm
Pakāpeniski palielināt akcīzes nodokli cigaretēm un alkoholam
Rosina saglabāt mikrouzņēmumu regulējumu, bet samazināt pieļaujamo apgrozījumu no 100 000 eiro līdz 40 000 eiro, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi
***
Pašvaldības: "Lūgsim aprēķinus"
Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: "Tā kā pašvaldību pamatienākumi ir IIN, kuru plāno samazināt, tad vēlamies redzēt Finanšu ministrijas aprēķinus par katra priekšlikuma ietekmi – gribam redzēt gan tiešo, gan netiešo ietekmi. Tie var būt provizoriski, bet lai ir pieejami. Publiskajā telpā dzirdēts, ka IIN varētu kompensēt, bet nav skaidrs, kā un cik lielos apmēros. Tas, ka cilvēkiem paliks vairāk naudas, ir labi, bet mūs uztrauc, lai pašvaldības finansiāli to izturētu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003