Pieci scenāriji Eiropai

Aicina sākt diskusiju, kādā Eiropā vēlamies dzīvot

Marta beigās Latvijas un vēl 26 Eiropas Savienības (ES) valstu līderi tiksies Romā, lai atzīmētu 60 gadus kopš Romas līguma parakstīšanas jeb ES pamatakmens likšanas. Kā jebkura dzimšanas diena, šis brīdis varētu kalpot svinīgām runām, iespējai nopūst svecītes tortē un atskatam uz 60 miera gadiem pasaules daļā, kur iepriekš gadsimtiem ilgi neskaitāmos karos izlietas miljoniem cilvēku asinis.

Taču tikšanās Romā būs kas vairāk. Tas būs brīdis, kad ES, kurā pēc Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties paliks 27 valstis, tiks izsniegta dzimšanas apliecība. ES profesionālajā žargonā to sauc par Balto grāmatu. Atšķirībā no Jāņa Jaunsudrabiņa bērnības atmiņām, kam dots tāds pats nosaukums, šī Baltā grāmata gan drīzāk ir mēģinājums nofotografēt nākotni – Eiropas Savienību 2025. gadā.

Kāda būs šī fotogrāfija? Tas atkarīgs no ceļa, kādu izvēlēsies iet Eiropas valstis. Eiropas Komisijas piedāvātajā Baltajā grāmatā iezīmēti pieci iespējamie maršruti, un katrs no tiem 2025. gadā mums ļautu ieraudzīt atšķirīgu Eiropu.

Pirmais piedāvātais ceļš – turpināt iesākto. Tas nozīmētu pakāpeniski virzīties uz priekšu, turpinot visus iesāktos darbus, vai tā būtu interneta pieejamība, droša gāzes piegāde vai investīcijas un jaunas darba vietas. Par jauniem lēmumiem būtu jāvienojas visām 27 valstīm. Jaunas tirdzniecības vienošanās ar citām pasaules valstīm – kā nesenais CETA līgums ar Kanādu – varētu uz ilgāku laiku "iestrēgt" sarežģītajā apstiprināšanas mehānismā.

Otrais maršruts – tikai un vienīgi vienotais tirgus. Citas politikas jomas – piemēram, klimata vai drošības politika – paliktu valstu pārziņā.

Trešais – tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk jeb vairāku ātrumu Eiropa. Piemēram, desmit valstis nolemj apvienot savas policijas datubāzes, tāpēc sadarbība drošības jautājumos kļūst daudz ciešāka. Vēl citas izlemj rīkot kopīgus iepirkumus aizsardzības jomā, bet citas izlemj neiesaistīties nevienā jaunā projektā.

Ceturtais scenārijs – darīt mazāk, bet efektīvāk. Visas 27 valsties vienojas darīt vairāk un ātrāk, lai gūtu panākumus, piemēram, terorisma apkarošanā, citās politikas jomās aktivitāti attiecīgi samazinot.

Piektais ceļš – darīt daudz vairāk kopā. Tas nozīmētu, ka valstis izvēlas daudz ciešāku sadarbību, lēmumus vēl vairāk nozarēs pieņemot kopā.

Visi piedāvātie scenāriji paredz, ka ES valstis vēlas sadarboties, tie neparedz arī izmaiņas eirozonā. Kuru no šiem ceļiem Eiropa izvēlēsies? Ļoti iespējams, ka 2025. gada ES fotogrāfijā mēs varēsim saskatīt vairāku piedāvāto scenāriju iezīmes – tie nav savstarpēji izslēdzoši.

Svarīgākais tagad ir uzsākt diskusiju, kādā Eiropā mēs vēlamies dzīvot. Kā, iepazīstinot ar Balto grāmatu, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropas nākotne ir mūsu pašu rokās. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, turpināsies arī darbs pie ES.

***

1. scenārijs – turpināsim iesākto

Eiropieši var braukt ar automatizētām un ar interneta pieslēgumu aprīkotām automašīnām, taču, šķērsojot robežas, var saskarties ar problēmām, jo daži juridiski un tehniski šķēršļi joprojām pastāv. Eiropieši lielākoties šķērso robežas, neapstājoties pārbaužu dēļ. Pastiprinātas drošības kontroles nozīmē to, ka lidostās un dzelzceļa stacijās jāierodas jau labu laiku pirms ceļojuma sākuma.

2. scenārijs – tikai un vienīgi vienotais tirgus

Robežu šķērsošana darījumdarbības vai tūrisma nolūkos kļūst sarežģīta regulāro pārbaužu dēļ. Ir grūtāk atrast darbu ārvalstīs, un pensijas tiesību pārnešana uz citu valsti nav garantēta. Tiem, kuri saslimst ārvalstīs, ir jāmaksā lieli rēķini par medicīnas pakalpojumiem. Eiropieši nelabprāt izmanto ar interneta pieslēgumu aprīkotas automašīnas, jo nav ES mēroga noteikumu un tehnisko standartu.

3. scenārijs – tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk

15 dalībvalstis izveido policistu un prokuroru korpusus, lai izmeklētu pārrobežu noziedzīgās darbības. Apmaiņa ar informāciju par drošības jautājumiem notiek nekavējoties, jo valstu datubāzes ir pilnībā savstarpēji savienotas. Ar interneta pieslēgumu aprīkotas automašīnas tiek plaši izmantotas 12 dalībvalstīs, kuras ir vienojušās saskaņot noteikumus par atbildību un tehniskos standartus.4. scenārijs – darīt mazāk, bet efektīvāk Eiropas Telekomunikāciju iestāde būs pilnvarota atbrīvot frekvences pārrobežu komunikācijas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kas tiek izmantoti ar interneta pieslēgumu aprīkotās automašīnās. Tā arī aizsargās mobilo sakaru un interneta lietotāju tiesības neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ES. Jauna Eiropas Terorisma apkarošanas aģentūra palīdz atklāt un novērst nopietnus uzbrukumus.

5. scenārijs – darīt daudz vairāk kopā

Eiropieši, kuri vēlas iesniegt sūdzību par vējturbīnu projektu, kas par ES līdzekļiem ir ierosināts viņu apkaimē,

kontaktējas tieši ar kompetentajām Eiropas iestādēm.

Ar interneta pieslēgumu aprīkotas automašīnas vienoti brauc visur Eiropā, jo ir ieviesti skaidri ES mēroga noteikumi. Autovadītāji var paļauties uz ES aģentūru, kas nodrošina noteikumu izpildi.