Rīga 3°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 06:14
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Lieldienu laikā, no 15. līdz 17. aprīlim, norisināsies otrais Šūpoļu festivāls "Latvija šūpojas Siguldā", kura gaitā ikviens būs aicināts doties aptuveni trīs kilometru garā pastaigu maršrutā, lai apskatītu un izšūpotos 100 īpaši festivālam veidotās šūpolēs.
Daudzās vietās un arvien lielākā skaitā Latvijā tiek uzstādītas šūpoles
Šūpošanās un šūpoles
Kad saule Lieldienu rītā paceļas virs apvāršņa, tā šūpojoties trīs reizes uz vienu, trīs reizes uz otru pusi, un tā esot radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās trīs reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas. Darbībai bija maģijas iezīmes, un šūpojoties cilvēki gribējuši palīdzēt saulītei ātrāk uzšūpoties debesu augšpusē un ātrāk sākties auglīgajai vasarai.
Šūpošanos Lieldienās veica šim nolūkam speciāli uzstādītās šūpolēs, kuru savlaicīga sagatavošana bija svarīgs process. Ozola vai oša kārtis šūpolēm gāja meklēt pieredzējuši vīri, jo kura katra jau nederēja. Zaraina vai bojāta varēja svētku laikā salūzt, kas galīgi nebija vēlams. Kārtis tika laikus apžāvētas, lai būtu izturīgākas.
Šūpoles cēla kalna galā, vislabāk starp diviem kokiem. Tās necēla uz auglīgas zemes, lai to neizdangātu un nemazinātu auglību. Tās necēla arī upmalās, lai nesadusmotu ūdeņus. Kalngals deva gan skaistu ainavu, gan bija tuvāk saulei. Divi augoši koki šūpoļu sānos palīdzēja tās labāk atsaitēt un nostiprināt. Šūpoļu dēlis bija paprāvs, lai uz tā varētu kārtīgi izšūpoties vairāki pieauguši cilvēki, tādēļ šūpoļu statīvam bija jābūt ļoti izturīgam.
Šūpoļu gatavošana
Uzzināt, kā top pamatīgas šūpoles etnogrāfiskā stilā, var Brīvdabas muzejā. "Nupat mēs pabeidzām kārtīgas – piecus metrus augstas tradicionālās koka šūpoles, kuras uzstādījām pie Garkalnes bibliotēkas," stāsta Edgars Melnis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja koka restaurators.
Šūpoļu sānu daļu veidošanai izmantoti sešus metrus gari, dziļi impregnēti apaļi kokmateriāli ar 28 cm diametru resgalī. Sānu malas veido trīsstūris – te tas ir 5 metrus plats. "Vislabāk būtu izveidot vienādmalu trīsstūri, jo tas būtu stabilāks, šūpojoties lielākam cilvēku skaitam," piebilst meistars. Šūpoļu augšējā daļa iesēdināta sānu daļu savienojumā. To katrā pusē balsta šķēršļi vai rokas, kas slīpi turas sānos. Koka virsma ir fakturēta ar slīmestu un atstāta tīra, lai labāk elpo. Sāni ir nedaudz sagāzti – par 10% – uz vidusdaļas pusi, kas vairo konstrukcijas stabilitāti. Pati šūpoļu pamatne – 215 cm garš un 45 cm plats šūpulis – atļauj tur satilpt veselai ģimenei. Šūpoļu pamatni tur četras 430 cm garas egles kārtis. Katra augšpusē ar diametru apmēram 7 cm un apakšā ap 10 cm. Kārts virsmas fakturētas ar slīmestu un nav lakotas.
Stiprinājumi gatavoti no metāla savilcējstieņiem un namdaru skrūvēm. Tā kā šūpoles bija izgatavotas no mitra koka, jārēķinās, ka koks nosēdīsies un skrūves būs jāpievelk. "Skrūvju pievilkšanu vislabāk veikt katru gadu pirms sezonas sākšanās. Metālu skrūvju galvas var piesegt ar dekoratīvu un noņemamu koka cepurīti vai tapu. Koka galus šūpoļu augšpusē vislabāk nesegt ar kapara jumtiņiem. Tie ne tikai aizsargās koka galus no pārlieka mitruma, bet arī, ūdenim notekot no kapara, koks tiks papildus antiseptizēts," padomu dod Edgars Melnis.
Šūpoļu galvaspilsēta
Lieldienas Latvijā plaši atzīmē un svētku pasākumi notiek teju katrā prāvākā apdzīvotā vietā. Piemēram, 16. aprīlī Rīgas centrā, laukumā pie Brīvības pieminekļa un Līvu laukumā, jau septīto gadu rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti izšūpoties Jautrajās Lieldienu šūpolēs, kas piemērotas un ērti lietojamas ikvienam – kā lielam, tā mazam.
Klasiskās lieldienu tradīcijas uztur Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kas katru gadu gan Lielajā dienā, gan Lieldienās rīko svinības. Arī šogad 16. un 17. aprīlī no plkst. 10 līdz 16 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tradicionāli notiks Lieldienu svinības, kurās savīsies folkloras, kristīgās un mūsdienu tradīcijas.
Uz jauno Latvijas šūpoļu galvaspilsētu sāk pretendēt gleznainā Sigulda, kur no 15. līdz 17. aprīlim norisināsies otrais festivāls "Latvija šūpojas Siguldā". Tā laikā ikviens tiks aicināts doties aptuveni trīs kilometru garā pastaigā, lai apskatītu un izšūpotos 100 īpaši festivālam veidotās unikālās šūpolēs. Tās radījušas dažādas sabiedrībā zināmas personības. Apmeklētāji varēs izšūpoties Dabas aizsardzības pārvaldes radītajās dabas šūpolēs, iejusties čempionu lomā "Skeletona šūpolēs", novērtēt Siguldas Restorānu nedēļas "Gardēžu šūpoles".
Īpašā šūpoļu ceļa karte apskatāma Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003