Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 06:51
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
"Rail Baltica" uz laiku pārbīdīs autoostu uz Torņakalnu, arī Pētersalā taps multimodāls transporta mezgls
Lēnām sāk iezīmēties to objektu liktenis, kuri stāv "Rail Baltica" sliežu ceļā. Piemēram, Rīgas starptautiskā autoosta (RSAO) pārcelsies uz Torņakalnu, kur degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un dzelzceļa līniju plānots izbūvēt Torņakalna multimodālo transporta mezglu ar autoostu, pasažieru apkalpošanas ēku un automašīnu stāvparku. Projekta izmaksas – septiņi miljoni eiro no Eiropas Kohēzijas fonda kabatas. Par visas autoostas pārcelšanu pāri Daugavai arī pēc "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas būvdarbu pabeigšanas gan neviens nedomā, taču neskaidrību ir gana daudz – vai būvdarbu laikā pārcels pilnīgi visu autoostu? Varbūt starptautiskos pārvadājumus izdosies saglabāt? Kā pārliecinājos, pat Rīgas dome vēl īsti nezina, kā ieplānotais izskatīsies realitātē.
Nojauks esošo autoostu
Daudzās neskaidrības man norādīja arī pašas autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, kura par gaidāmo migrāciju priecīga nav. "Vēl nemaz oficiāli nav izsludināts projektēšanas uzdevums, no kā atkarīgs, cik tad liela autoostas teritorija "Rail Baltica" būs nepieciešama. No sākuma teica, ka vajadzēs tikai nelielu joslu. Pēcāk jau šī josla kļuva lielāka, bet tagad jau runā, ka varētu nojaukt pat visu autoostu. Pirmajā variantā mēs pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu varētu organizēt tuvējās ielās, bet pēdējā variantā autoosta ir jāpārceļ citur," sacīja V. Gromule.
Viņa cer, ka situācija beigās neizvērtīsies līdzīgi kā ar cukurfabrikām – kompensācijas samaksās, bet autoosta centrā tā arī vairs neparādīsies. "Ja tā notiks, tad pilsēta noteikti zaudēs konkurences cīņā ar kaimiņiem. Piemēram, Kauņā tikko uzbūvēja jaunu, skaistu autoostu. Tāpēc nebūtu prātīgi mūsu infrastruktūru pazaudēt. Varbūt zem dzelzceļa stacijas būs kāds pārsēšanās punkts, varbūt tirgus apvidū būtu jābūvē jauns terminālis. Nezinām arī, kāda būs situācija transporta nozarē 2025. gadā, kad atklās savienojumu Tallina–Rīga–Viļņa. Varbūt "Uber" jau visu būs pārņēmis," spriež V. Gromule.
Autoostu sadalīs vairākās
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā man pavēstīja, ka daļējas autoostas funkcijas varētu saglabāties arī esošajā vietā, taču par konkrētu autoostas izvietojumu jaunā transporta mezgla ietvaros nepieciešamas papildu diskusijas, ņemot vērā "Rail Baltica" projekta risinājumus.
Bez Torņakalna, transportmijas punktu plānots izveidot arī Pētersalā, "LA" atklāja departamentā. "Ņemot vērā pilsētas attīstības tendences, kā arī to, ka pašreizējā autoostas atrašanās vietā tās attīstības iespējas ir ierobežotas, papildus centrālajam mezglam ir plānoti reģionālie transportmiju punkti Torņakalnā un Pētersalā, kas apkalpos reģionālos reisus. Torņakalna gadījumā tie ir Kurzemes un Zemgales virzieni. Tāpat Torņakalnā var apkalpot arī citus maršrutus, kā arī, piemēram, starptautiskos tūrisma maršrutus. Savukārt Pētersalā paredzēts līdzīgs multimodāls sabiedriskā transporta mezgls, kurā satiktos Vidzemes virziena reģionālie autobusi, pilsētas sabiedriskais transports – tramvajs, kas plānots caur Skanstes teritoriju, un vilciens, kas, pa esošo dzelzceļa atzaru ienākot Pētersalā, varētu būt kā galastacija plānotajam vilciena maršrutam starptautiskā lidosta "Rīga"–Centrālā dzelzceļa stacija–Pētersala (jeb Skanste)." Jāpiemin, ka transporta mezgla būvniecībai jāsākas jau gana drīz – ap 2019. gadu.
Uz centru ar vilcienu vai "Rīgas satiksmi"?
Tā kā autoosta Torņakalnā, skatoties no pasažieru ērtībām, ir krietni nepateicīgāka nekā autoosta centrā, projekta autoriem noteikti būs jādomā, kā pasažierus no Torņakalna nogādāt uz centru un otrādi. Sadarbība ar "Rīgas satiksmi" un jauni sabiedriskā transporta maršruti? Vai tomēr sadarbība ar "Pasažieru vilcienu"?
Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Laura FrinbergaTuklere sacīja, ka pasažieru pārvietošanu risinās ar sabiedriskā transporta palīdzību, taču netiek precizēti kaut vai iespējamie risinājumi, kuri esot vairāki.
Savukārt "Pasažieru vilciena" ("PV") pārstāvis Egons Ālers man apstiprināja, ka "PV" interesē jebkurš potenciālais pasažieru skaita pieaugums. "Savu biznesu tur redzam, bet priekšlaicīgi prognozēt un plānot neko nevajadzētu, jo tiešas skaidrības par visu kopbildi nevienam nav, tostarp projektētājiem."
Autoostai un stacijai vienai otru jāpapildina
RSAO valdes priekšsēdētāja man norādīja, ka "Rail Baltica" projektu uzskata arī par sava veida pārvadājumu konkurentu, tāpēc pieņem, ka "Rail Baltica" ir ieinteresēti autoostai atņemt pasažierus. ""Rail Baltica" ir liels starptautisks projekts, daudz lielāks par mums. Jāsaprot, ka arī viņi ir mūsu konkurenti un grib mūsu situāciju pasliktināt. Savienojumu Tallina–Rīga–Kauņa šobrīd nosedz autobusi. Skaidrs, ka mērķis noteikti ir cilvēkus pārsēdināt uz vilcienu," sacīja V. Gromule. Tam gan īsti nepiekrīt transporta nozares eksperts T. Linkaits, kurš uzskata, ka abas būves ir vajadzīgas centrā un blakus, lai tās viena otru var papildināt. "Nedomāju, ka "Rail Baltica" grib atņemt pasažierus autoostai. Vismaz Vācijā vilcienu dēļ autobusu satiksme mazāka nav kļuvusi. Jo abas celtnes atradīsies tuvāk, jo lielāka iespēja abām gūt papildu pasažierus." Rīgas starptautiskā autoosta pērn apkalpoja apmēram 1,7 miljonus pasažieru vairāk nekā 156 000 reisu.
***
Eksperts: risinaājumam jābūt vilcienam
Tālis Linkaits: "Tā kā autoostu plāno būvēt soļa attālumā no Torņakalna stacijas, būtu tikai loģiski šādus pārvadājumus veikt ar vilcienu. Protams, autobusi no Vidzemes un Latgales nebrauks līdz Torņakalnam. Cilvēki noteikti kāps ārā pieturās Daugavas labajā krastā. Kopumā Torņakalna izvēle nav ērta, tāpēc ceru, ka risinājums būs tikai pagaidu. Autoostai palikt Torņakalnā ilgtermiņā būtu absurds. Lielākā problēma ir tā, ka trūkst galvenā projektu vadītāja, kas būtu kā vadošais spēks un visu dzītu uz priekšu. Neesmu dzirdējis par citu risinājumu, un tā arī ir problēma. Rīgas stacijas pārbūves faktu zināja jau divus gadus, bet divu gadu laikā Rīgā nav noticis nekas, lai problēmu risinātu. Tagad ir viens variants, ko visi ar sāpīgu skatienu pieņem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003