Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:35
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Viens no pirmajiem Lielbritānijas izstāšanās sarunu tematiem būs pilsoņu tiesības, no kā atkarīga 4,5 miljonu cilvēku nākotne
"Tas nav sods vai izstāšanās nodoklis," tā žurnālistiem, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas direktīvu priekšlikumiem, ar kuriem formāli un praktiski sākt sarunas ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības, Briselē sacīja galvenais sarunvedis no ES puses Mišels Barnjē. Eiropas Komisijas izvirzīto likumu priekšlikumi dalībvalstīm būs jāapstiprina, un sagaidāms, ka tas notiks 22. maijā, kad uz kopīgu vispārējo lietu sanāksmi Briselē pulcēsies par Eiropas un ārējām lietām atbildīgie ministri. Sarunas ar Londonu reāli varētu sākties tikai pēc tam, kad 8. jūnijā būs notikušas Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Lai gan ES amatpersonas izvairās no atklātas viedokļa paušanas, jau tagad ir izskanējis, ka sarunu tonis ar britiem ir ass un tās kopumā vedas sarežģīti.
"Tas nav sods vai izstāšanās nodoklis," tā žurnālistiem, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas direktīvu priekšlikumiem, ar kuriem formāli un praktiski sākt sarunas ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības, Briselē sacīja galvenais sarunvedis no Eiropas Savienības puses Mišels Barnjē.
Eiropas Komisijas priekšlikumi ir saskaņā ar tām politiskajām vadlīnijām, par kurām vienojās Eiropas valstu līderi ārkārtas samitā 29. aprīlī. Tagad arī Eiropas Komisijas izvirzīto likumu priekšlikumi dalībvalstīm būs jāapstiprina, un sagaidāms, ka tas notiks 22. maijā, kad uz kopīgu vispārējo lietu sanāksmi Briselē pulcēsies par Eiropas un ārējām lietām atbildīgie ministri.
Eiropas Komisijas izdotie likumu priekšlikumi paredz ne tikai galvenos sarunu pieturpunktus, bet arī jau precīzākas un tehniskas detaļas, kā sarunām vajadzētu noritēt. Eiropas Komisijas priekšlikumi patlaban attiecas uz pirmo sarunu sadaļu ar Lielbritāniju, proti, uz pašu šķiršanās procesu. Vispirms Eiropas Savienībai un Lielbritānijai būs jāatrisina esošās attiecības un tikai tad varēs runāt par nākotni.
Direktīvas nosaka kārtību, kādā sarunas notiks par pilsoņu tiesībām, finansēm, ārējām robežām, kas īpaši svarīgs jautājums Īrijai, par tirgu un produktiem, kas būs veikalu plauktos dienā pēc izstāšanās, administratīvajiem likumiem, sadarbību ar dalībvalstīm, pārvaldību.
Viens no pirmajiem sarunu tematiem būs pilsoņu tiesību jautājums, no kura patlaban ir atkarīga 4,5 miljonu cilvēku nākotne, kuri dzīvo un strādā abās kanāla pusēs – Lielbritānijā un ES. Šo miljonu skaitā nav iekļauti tie cilvēki, kuri kādu laiku ir dzīvojuši Lielbritānijā un ir uzkrājuši, piemēram, pensijas kapitālu. Arī par viņu tiesībām abām pusēm būs jāvienojas.
Pilsoņu tiesības izskatīs vairākos ļoti konkrētos punktos – tiesības rezidēt valstī, strādāt, saņemt sociālo un veselības aprūpi, augstskolu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju atzīšana. Tāpat abām pusēm būs jāvienojas, cik ilgi šīs tiesības pastāvēs. Eiropas Komisija nosaka – visā cilvēka dzīves laikā.
Otrs – Lielbritānijas saistības ES budžetā, vēl nomaksājamā nauda, ko Lielbritānija ir apņēmusies, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts. Joprojām nav zināma precīza summa, un to arī preses konferencē nenosauca galvenais breksita sarunvedis Mišels Barnjē. Ir izskanējušas prognozes, ka tie varētu būt 60 miljardi eiro.
Lielbritānijas breksita ministrs Deivids Deiviss paziņojis, ka Lielbritānija neļausies tikt iebiedēta sarunās par izstāšanos no Eiropas Savienības. "Mēs vispār vēl nezinām kopējo summu, bet Lielbritānija maksās tikai to, kas tai likumiski pienākas, nevis to, ko Eiropas Komisija grib. Un nekādā gadījumā tie nebūs 100 miljardi eiro. Mēs beidzam šo situāciju, kad Lielbritānijai ir nācies katru gadu maksāt milzu summas Eiropas Savienībai," tā vēl aizvadītajā nedēļā norādīja Deivids Deiviss.
Vislielākie strīdi par naudu
Paredzams, ka tieši finansējums būs viens no sarežģītākajiem sarunu punktiem, jo arī ES sarunvedis preses zālē Briselē strikti norādīja, ka visi maksājumi britiem būs jāveic. "Lielbritānijai būs jānomaksā visas tās saistības, ko tā ir uzņēmusies, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts. Un tas nav sods vai izstāšanās nodoklis. Lielbritānija ir piekritusi finansēt programmas un projektus, un tas ir kopējs lēmums, no kura kopīgi iegūst gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija," sacīja Mišels Barnjē.
Komisārs Barnjē neslēpa, ka Briselei un Londonai patlaban ir dažādi uzskati par vairākiem jautājumiem, taču atturējās izklāstīt to dziļāk. "Daži ir radījuši ilūziju, ka breksits neatstās materiālu ietekmi uz mūsu dzīvi vai ka sarunas varēs pabeigt ātri," sacīja Barnjē, tomēr piebilda: "Pulkstenis tikšķ," – tādējādi aicinot Londonu sākt sarunas pēc iespējas ātrāk.
Neuzjundīt veco naidu
Ar milzu bažām sarunu sākšanos gaida Īrija, kura ir Lielbritānijas ciešākā kaimiņiene un arī ekonomiskā partnere. Īrijas salas ziemeļu daļa – Ziemeļīrija – atrodas karalistē, un pēc kārtības un likuma burta būtu jāatjauno stingrā robeža, kas jau iepriekš šķērsoja Īrijas salu. Tas ārkārtīgi sarežģītu gan vietējo iedzīvotāju ikdienu, gan abu pušu ekonomiskās un, iespējams, arī politiskās attiecības. Robeža varētu uzjundīt tagad jau gadiem norimušo saspīlējumu to īru starpā, kuri vēlas Īrijas salas apvienošanos, un to, kuri redz Ziemeļīrijas palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā.
Eiropas Komisijas piedāvājumā ir uzsvērts, ka vajadzētu izvairīties no cietās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju. Īrijas premjerministrs Enda Kenijs ES līderu sanāksmē Briselē 20. aprīlī arī rosināja atbalstīt Ziemeļīrijas automātisku palikšanu Eiropas Savienībā, ja tās iedzīvotāji sarīkotu referendumu un vairums nobalsotu par pievienošanos Īrijai. Tas būtu gluži kā Vācijas apvienošanās gadījumā 1990. gadā. Dalībvalstu vadītāji šo lūgumu atbalstīja.
Vēl vakar Īrijā ieradās arī pats Barnjē. Viņš tikās ar Īrijas uzņēmēju lielāko lobija organizāciju "Ibec", kas lūdz Eiropas Komisiju iestāties par īpašām preču un cilvēku kustības atlaidēm Īrijai, kā arī Eiropas Savienības akceptētu valsts pagaidu atbalstu kompānijām, kas visvairāk varētu ciest no breksita. Barnjē pats personiski arī apmeklēja Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu. Bet dienas uzmanības centrā bija viņa uzruna Īrijas likumdevēja varas priekšā, Īrijas parlamentā, kur piedalījās abu palātu deputāti. Parasti šādā formātā politiķi uzņem vienīgi premjerministru vai prezidentu.
Tonis – nospriegots
Sagaidāms, ka sarunas ar Londonu reāli varētu sākties tikai pēc tam, kad 8. jūnijā būs notikušas Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Lai gan Eiropas Savienības amatpersonas izvairās no atklātas viedokļa paušanas, jau tagad ir izskanējis, ka sarunu tonis ar britiem ir ass un tās kopumā vedas sarežģīti.
Neoficiāli zināms, ka sarunas notiks četru nedēļu ciklos, un tad viena būs paredzēta informācijas apkopošanai un sagatavošanās procesam pašmājās. Tās galvenokārt notiks Briselē. Kurā ēkā tieši, vēl neesot izlemts, jo tas būšot atkarīgs no abu pušu delegācijas lieluma. Patlaban vēl nav īsti zināms, kurš būs sarunu vadītājs no Apvienotās Karalistes puses, jo pēc 8. jūnija vēlēšanām varētu būt izmaiņas britu valdībā. Ja līdz gada beigām abām pusēm izdosies vienoties par šķiršanās procesu, sāksies nākamā fāze – sarunas par nākotni.
Lielbritānijā vēl aizvadītajā nedēļā notikušajās pašvaldību vēlēšanās premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie guvuši labus panākumus. Vadošais opozīcijas spēks – leiboristi – palikuši otrie.
Šīs vēlēšanas vienlaikus tiek uzskatītas par indikatoru spēku samēram starp partijām pirms 8. jūnijā gaidāmajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.
***
Viedokļi
Vācijas kanclere Angela Merkele: "Breksita sarunas būs intensīvas un saspringtas. Taču es ceru uz labām attiecībām ar Lielbritāniju. Mēs protams, ļoti gribam, un mums būs svarīgi saglabāt Lielbritāniju arī nākotnē kā ciešu partneri, taču tā būs mazāk saistīta ar mums nākotnē, nekā tā ir tagad."
Francijas prezidents Fransuā Olands: "Mums nevajag būt soģiem, taču tajā pašā laikā Eiropa ļoti skaidri zina, kā aizstāvēt savas intereses, un zina arī to, ka Lielbritānijai ārpus Eiropas Savienības rīt būs grūtākas pozīcijas nekā Eiropas Savienībā šodien."
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks: "Pirms mēs runājam par nākotni, mums ir jānokārto pagātne. Mēs nerunāsim par tālāko, kamēr nebūs sasniegts pietiekams progress izstāšanās sarunās.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003