3.149.251.154
25.04.2024. 20:09:27
"LA" turpina pārbaudīt, ko politiķi Rīgā izpildījuši no iepriekšējo gadu pirmsvēlēšanu programmās solītā.
"LA" turpina pārbaudīt, ko politiķi Rīgā izpildījuši no iepriekšējo gadu pirmsvēlēšanu programmās solītā
Jau astoņus gadus Rīgā pie varas faktiski ir viens politiskais spēks "Saskaņa", kas noteikti labprāt valdītu arī nākamo sasaukumu – pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 3. jūnijā. "Latvijas Avīze" izpētīja, ko patlaban pie varas esošie politiķi rīdziniekiem solījuši pirms iepriekšējām – 2009. un 2013. gada – pašvaldību vēlēšanām un kas no tā izpildīts. No "Saskaņas centra" (2009. g.) un partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" (2013. g.) priekšvēlēšanu programmām izraudzījāmies praktiski pārbaudāmus solījumus. Izrādījās, ka daudzi solījumi vai nu īstenoti daļēji, vai nav izpildīti. Vakar "Latvijas Avīzē" publicējām, kas Rīgā īstenots dzīvokļu, satiksmes, infrastruktūras jomā, šodienas numurā – par to, kas izdarīts izglītības, kultūras, veselības un sociālajā jomā.
Protams, ka Rīgas pašvaldība centusies celtniekiem ienesīgajā remontu un renovāciju sfērā. Tāpat nav pārsteigums, ka pildīts solījums apzinīgākajai vēlētāju daļai – pensionāriem, proti, apņemšanās saglabāt bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem (attēlā). Taču ne tik labi sokas ar solījumiem jaunākajiem rīdziniekiem. Piemēram, 2009. gadā politiķi apņēmās: "Katru gadu jāizveido jauns bērnudārzs", bet 2013. gadā: "Divu gadu laikā tiks pilnībā atrisināta bērnudārzu rindu problēma." Kāds patiesībā ir rezultāts, zina daudzi vecāki, kuru atvasēm rinda uz dārziņu pienāk tad, kad bērnam jau jāsāk iet skolā. Tomēr nevarētu teikt, ka Rīgas dome neko nav darījusi, lai solīto pildītu.
*
Izglītība
"Katru gadu jāizveido jauns bērnudārzs. (2009. g.) Divu gadu laikā tiks pilnībā atrisināta bērnudārzu rindu problēma." (2013. g.)
Pilnībā izpildīti šie solījumi nav
Nevarētu teikt, ka Rīgas dome neko nav darījusi, lai šos solījumus pildītu. Astoņos gados atvērti tikai divi pavisam jauni bērnudārzi. Uzsvars likts uz jaunu grupu atvēršanu esošajos bērnudārzos. Rīgas dome informē, ka laikā no 2009. līdz 2016. gadam atvērtas 152 grupas ar latviešu valodas izglītības programmām un 37 grupas ar mazākumtautību valodu izglītības programmām. Rīgas valdītāji lēš, ka tādējādi paveikuši darba apjomu, kas būtu līdzvērtīgs pat 19 jaunu bērnudārzu atvēršanai.
Kaut arī skaitļi liecina, ka lielākoties atvērtas latviešu grupas, realitātē tomēr Rīgā joprojām ātrāk uzaicinājumu uz bērnudārzu sagaida tie, kuri pieteikušies mazākumtautību bērnudārzos.
Šķiet, ka sabiedrības spiediena dēļ domes vadība īsi pirms vēlēšanām sākusi aktīvāk gādāt, lai arī uz latviešu grupām rindas samazinātos. Aprīļa beigās Rīgas dome paziņoja, ka uzņems mazuļus no pusotra gada jaunatvērtās latviešu grupās. Tās izveidotas septiņos bērnudārzos, kur līdz šim bija tikai krievu mācību valoda.
Rīgas dome uzsver, ka 2009. gadā aktīvajā rindā bija ap 7500 bērnu, šobrīd aktīvajā rindā ir mazāk nekā tūkstotis bērnu. 2016. gada nogalē pirmsskolas iestādēs kopumā bijis pat 500 brīvu vietu. Taču rindas joprojām ir bērnudārzos, kas atrodas Skanstes, Teikas, Torņakalna, Ziepniekkalna, Zolitūdes apkaimēs un pilsētas centrā. Jāatzīst, ka pieprasījumu pēc bērnudārziem centrā diez vai pat ir iespējams būtiski mazināt, jo centrā ir arī ierobežotas iespējas uzcelt jaunus bērnudārzus. Tomēr sakarīgi izskaidrot, kāpēc atteikusies no zemes gabala Tallinas ielā, kur bija iecerēts celt bērnudārzu, Rīgas domei nav izdevies.
*
"1. – 4. klašu skolēniem jānodrošina bezmaksas pusdienas, bezmaksas mācību grāmatas un pirmklasnieku piederumi." (2009. g.)
Solījumi pildīti daļēji, turklāt ar valsts līdzdalību
No šī solījuma pildīšanas savā ziņā atbrīvoja valsts, no 2012. gada ieviešot bezmaksas pusdienas sākumā pirmklasniekiem, bet pēc tam visiem skolēniem, kuri mācās līdz 4. klasei. Šajā mācību gadā Rīgas dome gan sākusi apmaksāt pusdienas skolēniem no 5. līdz 9. klasei. Tātad solījums par pusdienām izpildīts septiņus gadus vēlāk.
Nav saprotams, ko solījumu autori gribēja pateikt ar vārdu salikumu "pirmklasnieku piederumi". Ja ar to domāta skolas soma, rakstāmpiederumi, burtnīcas, tad šis solījums nav izpildīts, jo šīs preces vecāki joprojām iegādājas paši.
Par mācību grāmatām un daļēji arī darba burtnīcām vecākiem vairs tiešām tikpat kā nav jāmaksā, taču arī tas nav tikai Rīgas domes panākums. Kopš 2013. gada 1. septembra ir stājušās spēkā izmaiņas Izglītības likumā, kas nosaka, ka mācību grāmatas un mācību līdzekļi jāiegādājas par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Pēc tam valsts būtiski palielināja finansējumu mācību grāmatu un darba burtnīcu iepirkšanai. To darīja arī pašvaldības, tostarp Rīga.
*
"Jārealizē sporta zāļu piebūvju pie esošajām skolām celtniecības programma." (2009. g.)
Solījums nav pildīts – tāda programma nav izveidota
Tā vietā radīta Rīgas skolu sporta zāļu atjaunošanas programma. Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte stāsta, ka laikā no 2008. līdz 2016. gadam veikta rekonstrukcija 35 skolu sporta zālēs. Tikai vienā skolā – O. Kalpaka Tautas daiļamata pamatskolā – pie skolas uzcelta jauna sporta halle. Var novērot arī, ka Rīgas dome koncentrējusies pie skolām esošo stadionu rekonstrukcijai.
*
"Līdz 100 latiem mēnesī jāpalielina pabalsti vecākiem, kuru bērni nav nodrošināti ar vietu pašvaldības bērnudārzos. Jānodrošina līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem – 100 latu mēnesī vienam bērnam." (2009. g.)
Solījumu sāka pildīt vēlāk
Līdzfinansēt bērnu gaitas privātajos bērnudārzos Nila Ušakova vadītā Rīgas dome sāka tikai divus gadus pēc nonākšanas pie varas – 2011. gada augustā. Ja rindā uz bērnudārzu bija pavadīts vismaz gads, piešķīra 93 latus, bet citiem – tikai 30 latus mēnesī. Vēlāk līdzfinansējums bija 132 eiro, kas arī neatbilda reālajām privāto bērnudārzu izmaksām. Šobrīd pašvaldības līdzfinansējuma apmērs mēnesī vienam bērnam vecumā no pusotra līdz četriem gadiem ir 197,34 eiro, obligātās izglītības vecumā (sākot no pieciem gadiem) – 145,90 eiro. Līdzfinansējums tika palielināts tikai pēc tam, kad valdība pieņēma noteikumus, kas precizēja līdzfinansējuma aprēķināšanas kārtību un piespieda pašvaldības, tajā skaitā Rīgu, līdzfinansējumā katram bērnam dot tikpat naudas, cik no pašvaldības maka seko tiem mazuļiem, kas apmeklē pašvaldības bērnudārzus.
Rīga ar 118,24 eiro mēnesī līdzfinansē arī aukļu pakalpojumu. Pašvaldības bērnudārzu tīklu Rīgas dome strauji neattīstot tieši tāpēc, ka vecākiem nu ir iespēja izvēlēties arī privātos bērnudārzus vai aukles.
*
"Jāpiešķir tiešais finansējums sporta klubiem un skolām par katru bērnu, kurš iesaistīts sporta nodarbībās." (2009. g.)
Solījums pildīts tikai daļēji
Atbalsts bērnu un jauniešu sporta klubiem gan tiek nodrošināts, taču tā nu gan nav, ka katram bērnam sekotu pašvaldības finansējums. Par pašvaldības finansējumu privātajiem sporta klubiem jāsacenšas projektu konkursā.
*
"Skolēniem jānodrošina iespēja bez maksas apmeklēt peldbaseinus." (2009. g.)
Solījums pēc būtības nav izpildīts
Bezmaksas peldētapmācība nodrošināta tikai 2. klases skolēniem, un tā ieviesta jau pirms 14 gadiem, kad Rīgu vadīja citi politiskie spēki. Rīgas dome taisnojas, ka tiem skolēniem, kuri trenējas peldēšanā, baseina izmantošana gan ir bez maksas.
*
Kultūra
"Notiks rekonstrukcijas darbi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), VEF kultūras pilī un Kongresu namā, kur tiks ierīkota jauna multifunkcionāla Rīgas koncertzāle." (2013. g.)
Solījumi izpildīti daļēji
Par LNMM – solījums izpildīts, LNMM tika svinīgi atklāts 2016. gada 4. maijā. Tomēr nebija piepildījies sākotnēji solītais, ka muzejs durvis vērs jau 2015. gada vidū, vai arī, kā to 2014. gada ziemā prognozēja Rīgas mērs Nils Ušakovs, 2015. gada 11. vai 18. novembrī. No kopējām izmaksām – vairāk nekā 31 miljona eiro (bez PVN) – gandrīz 18 miljoni eiro bija Rīgas domes finansējums, vairāk nekā 13 miljoni eiro – ERAF, bet 345 500 eiro – valsts piešķirtais.
VEF kultūras pils – solījums izpildīts daļēji, jo, uzsākta 2016. gada maijā, rekonstrukcija un renovācija vēl nav pabeigta. Būvdarbi sasnieguši apdares darbu stadiju. Lai gan šis ir izteikti Rīgas kultūras infrastruktūras objekts, plānots, ka no 11,8 miljonu eiro izmaksām vairāk nekā pusei (kopā 6 250 000 eiro) jānāk no ERAF un no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta.
Kongresu nams – solījums nav izpildīts, un Rīgā joprojām nav savas multifunkcionālās koncertzāles, kur cienīgos apstākļos varētu uzstāties lielie simfoniskie orķestri un notiktu citi daudzveidīgi koncerti. Rekonstrukcija nav sākusies pretēji Rīgas domes vadības apgalvojumiem, ka tas būtu visreālākais projekts, ko būtu iespējams pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. Tās lielās izmaksas, kuras, pēc "Rīgas namu" aprēķiniem, ir vismaz 48 miljoni eiro, Rīga viena nevarot atļauties.
*
"Tiks pabeigta Memoriālā ansambļa trešā kārta represijās cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem Torņakalnā." (2013. g.)
Solījums nav izpildīts
Torņakalna memoriāla trešajā kārtā bija paredzēta informācijas centra izveide Torņakalna stacijā, taču saistībā ar to, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanas dēļ varētu notikt Torņakalna vēsturiskās stacijas pārvietošana, tālāk par divu projektu izstrādi nav tikts.
*
Sociālā joma
"Tiks saglabāts neierobežots bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem, skolēniem un invalīdiem." (2013. g.)
Solījums pildīts
Visi Rīgā deklarētie skolēni var justies privileģēti, jo ar sabiedrisko transportu pilsētā aizvien var braukt bez maksas. Arī uz vairākumu Rīgas vecuma pensionāru attiecas tas pats. Izņēmums ir galvaspilsētā pierakstītie strādājošie pensionāri, kas saņem vien 10 eiro atlaidi mēnesī sabiedriskā transporta abonementa biļetei vai var iegādāties lētāk stundas biļeti. Papildus tam, ka valsts jau finansē bezmaksas sabiedrisko transportu I un II grupas invalīdiem, bērniem ar invaliditāti, kā arī personām, kuras pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, Rīgā bez maksas sabiedriskajā transportā kopš 2013. gada var braukt arī tur dzīvesvietu deklarējušie 3. grupas invalīdi līdz 75 gadu vecumam, un arī tas nav mainījies.
*
"Jāveido efektīvu un pieejamu dienas centru sistēmu pensionāriem." (2009. g.)
Solījums ir nekonkrēts, bet darbība ir
2009. gadā Rīgas pašvaldībā pensijas vecuma ļaudīm dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar demenci tika nodrošināts trīs vietās, šobrīd – vienā. 2009. gadā Rīgā darbojās 11 dienas centri pilngadīgām personām, šobrīd – 14.
*
"Līdz 2013. gadam sociālajai palīdzībai jātērē ne mazāk kā 20% no budžeta ienākumiem." (2009. g.)
Solījums nav pildīts
Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta plānos norādītā informācija liecina, ka sociālajai aizsardzībai virzīt 20% no budžeta ieņēmumiem nav izdevies ne līdz, ne pēc 2013. gada. Šai kategorijai novirzīto līdzekļu apmērs septiņu gadu laikā svārstījies 9,69 – 13,49% no budžeta ieņēmumiem, turklāt tieši šogad sociālajai aizsardzībai atvēlēta šajā laika posmā procentuāli vismazākā ieņēmumu daļa – 9,69%.
*
"Brāļu kapos notiks celiņu un apgaismojuma remonts, uzstādīta videonovērošana un rekonstruēts laukums pie ieejas." (2013. g.)
Solījumi izpildīti daļēji
2014. gadā tika paveikta centrālā kapu lauka celiņu renovācijas 2. kārta (par 302 316,53 eiro pašvaldības naudas). 2015. gadā – dažādu objektu restaurācija (mūra siena gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegums, uzeja ar sānu izbūvēm starp centrālā kapu lauka terasēm, noslēdzošās sienas priekšlaukums, 314 299,69 eiro). Ar pašvaldības līdzdalību restaurēta centrālā kapu lauka perimetrālā siena labajā pusē un rekonstruētas piegulošās uzejas kāpnes, kā arī atjaunotas noslēdzošās sienas sānu diagonāles u. c. Apgaismojums šobrīd ir nodrošināts tikai piemineklim "Māte Latvija", plānots, ka to visos Brāļu kapos nodrošinās "Latvenergo". Videonovērošana šobrīd nav nodrošināta un nav arī rekonstruēts laukums pie ieejas – tas iekļauts Rīgas pilsētas simtgades plānā (2017 – 2021).
*
Veselība
"Turpināsies remonti poliklīnikās, Rīgas 2. slimnīcā un Dzemdību namā." (2013. g.)
Solījumi gandrīz pildīti
Rīgas pašvaldība ne tikai remontējusi poliklīnikas, bet arī uzcēlusi no jauna. Imantā aizvadītā gada oktobrī tika atvērta jauna poliklīnika, kur ir arī sociālās aprūpes centrs un dienas stacionārs. Maijā tika pabeigta renovācija Rīgas veselības centra filiālē Iļģuciemā, izremontēta daļa no Ziepniekkalna filiāles ēkas, kā arī veikti remontdarbi Ķengaraga filiālē. SIA "Rīgas veselības centrs" valdes priekšsēdētāja Ineta Zīriņa pastāstīja, ka šogad tiks remontēts Torņakalna filiāles pirmais stāvs, kā arī patlaban tiekot projektēta jauna poliklīnika Bolderājā, kuru plānots uzbūvēt 2019. gadā.
Rīgas Dzemdību nama sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece sacīja, ka par pašvaldības finansiālo devumu nevarot sūdzēties, jo par Rīgas domes naudu nosiltināta šīs ārstniecības iestādes fasāde, nomainīti logi, katru gadu pašvaldība piešķirot naudu palātu remontiem, arī stāvvadi nomainīti par pašvaldības līdzekļiem. Dome solījusi nojaukt veco sētu un sagādāt jaunu.
Taču Rīgas pašvaldība tikpat kā nav palīdzējusi Rīgas 2. slimnīcai. Kā pastāstīja tās saimnieciskais vadītājs Varis Spariņš, visi remontdarbi veikti par slimnīcas līdzekļiem. Pašvaldība esot sniegusi nelielu finansiālu palīdzību jumta nomaiņai. "Cik nav bijis lūgumu, lai mums palīdz, taču parastā atbilde ir: dariet paši," pastāstīja slimnīcas saimnieciskais vadītājs.
*
"No 2010. gada pilnā apjomā jāatjauno rehabilitācijas finansēšana invalīdiem kopš bērnības." (2009. g.)
Solījums ir nekonkrēts
Nav īsti saprotams, kas ar šo solījumu domāts, par kādu tieši rehabilitāciju ir runa. Dažādus gan medicīniskās, gan profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar invaliditāti rindas kārtībā finansē valsts. Arī Rīgas pašvaldība jau gadiem piedāvā virkni sociālo pakalpojumu, kas var tikt uzskatīti par sociālo rehabilitāciju, piemēram, dienas centros tiek nodrošinātas dažādas nodarbības intelektuālās un fiziskās attīstības veicināšanai, pašaprūpes iemaņu apguvei, kā arī rehabilitācijas pakalpojumi – ergoterapija, logoterapija, mūzikas terapija, datora apmācība utt. Tāpat no 2011. gada Rīgas pašvaldība bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piedāvā individuālās sociālās rehabilitācijas programmas un individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes pakalpojumu, bet no 2012. gada sociālās rehabilitācijas un agrīnās intervences programmu.
*
"Rīgas 1. slimnīca kļūs par vadošo dienas stacionāru un sociālā atbalsta centru Latvijā." (2013. g.)
Solījums ir nekonkrēts, grūti pārbaudīt
Nacionālais veselības dienests informē, ka Rīgas 1. slimnīca ir vadošais dienas stacionārs valstī pēc izmeklējumu skaita – 2016. gadā tur veikti 43 262 izmeklējumi. Salīdzinājumam – P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 40 076, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 37 278.
Rīgas 1. slimnīcā gan atšķirībā no universitātes klīnikām tiek veikti samērā vienkārši izmeklējumi un procedūras. Vidējā viena izmeklējuma cena ir 70 eiro, kamēr Stradiņa slimnīcā – 364 eiro.
Labklājības ministrija nevarēja pateikt, vai Rīgas 1. slimnīca ir kļuvusi par vadošo sociālā atbalsta centru valstī, jo neesot saprotams, kas partijas programmā ar to domāts. To ministrija nevar izvērtēt arī tad, ja par pamatu ņem gultasvietu skaitu, jo ministrija to neuzskaitot. Rīgas 1. slimnīcas Hronisko slimnieku īslaicīgās aprūpes nodaļa, kur tiek nodrošināta veselības un sociālā aprūpe līdz 60 dienām gadā, spēj uzņemt 138 pacientus.