Neatrodas 2500 eiro skolēnu vēstures konkursam

Valsts izglītības satura centrā uzskata, ka pietiek ar vēstures olimpiādi

Sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā, klātesot Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, tika sveikti starptautiskā skolēnu konkursa "Vēsture ap mums" uzvarētāji. Tomēr prieku par jauniešu radošumu un interesi par vēstures izpēti apēno fakts, ka šis konkurss atkal palicis bez valsts finansiālā atbalsta, un konkursa rīkotāji – Vēstures skolotāju biedrība – ir neziņā par tā nākotni.

Šis ir starptautisks konkurss, kurā piedalās skolēni no 22 valstīm. Katras valsts konkursa uzvarētāji vecāko klašu grupā dodas uz starptautisku vēsturei veltītu "EUSTORY" nometni. Šo braucienu finansē Kerbera fonds Vācijā, kas līdz 2011. gadam apmaksāja arī konkursa norisi Latvijā. Pēc tam fonds nolēma, ka mūsu valstij pašai jāfinansē šis pasākums un nu apmaksā tikai balvu – uzvarētāju braucienu uz nometni.

Visus šos gadus konkursa rīkotāji gadu no gadu meklējuši finanses konkursa rīkošanai, katru gadu kāds atbalstītājs atradies, taču paredzama un skaidra finansējuma konkursam nav bijis. 2012. gadā Vēstures skolotāju biedrība konkursa norisi pat apmaksāja no organizācijas biedru naudas uzkrājuma. Biedrības pārstāve Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga norāda: patiesībā šo naudu vajadzētu izmantot biedrības darba nodrošināšanai, konferenču rīkošanai utt. Lai apmaksātu konkursa finālistu ceļu uz Rīgu, žūrijas darbu, organizatoriskos izdevumus, būtu nepieciešami 2500 eiro. Dažus gadus finansējums bija atradies valsts budžetā, taču ne šogad.

Daļa pašvaldību gan apmaksā skolēnu ceļu uz konkursa finālu un apbalvošanu Rīgā. Starp atbalstītājiem bijusi un ir Valsts prezidenta kanceleja, Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonds, kuras priekšsēdētāja Mirdza Stirna cenšas piesaistīt arī citus atbalstītājus, Izglītības fonds, dažādas izdevniecības. Arī izdevniecība "Lauku Avīze" piešķir grāmatas konkursa finālistu sveikšanai. Tomēr ar balvām vien nepietiek. Konkursam, kas rosina skolēnus pētīt savas dzimtas, pagasta un valsts vēsturi, būtu nepieciešams pastāvīgs valsts atbalsts, jo sevišķi, gaidot Latvijas simtgadi. Nozīmīgu atbalstu konkursam iepriekš sniedzis trimdas tautietis Aivars Slucis, kurš šogad aizgājis aizsaulē.

Valsts izglītības satura centrs (VISC), kura pārziņā šogad nonākuši teju trīs miljoni eiro Eiropas Sociālā fonda līdzekļu, kas paredzēti skolēnu talantu attīstībai, neplāno atvēlēt dažus tūkstošus eiro konkursa norisei. Kāpēc? Centra pārstāve Alise Bērziņa pauž divus iemeslus. Pirmkārt, konkursu nerīko VISC, bet gan skolotāji. Otrkārt, pietiekot ar vēstures olimpiādi. I. Berga gan norāda: vēstures olimpiāde paredzēta tikai 9. līdz 12. klašu skolēniem, kamēr vēstures konkursā var piedalīties visi skolēni, sākot no 5. klases. Būtiski, ka skolotāju rīkotāju konkursā katru gadu, turklāt ar labiem panākumiem, piedalās arī mazākumtautību skolu skolēni.

Šā gada konkursā "Vēsture ap mums" pētnieciskie darbi skolēniem bija jāiesniedz par tematu "Darbs dara darītāju". Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns atzina, ka temats gana sarežģīts, jo jāraksta par to, kā darbs veido personību. Tomēr 93 skolēni nenobijās no sarežģītā temata un iesniedza 82 darbus – dažiem bija divi autori. Izrādījās, ka Latvijas skolēnu vidū vispopulārākais ir tāds sens amats kā galdnieks – tieši par šo profesiju bija iesniegts visvairāk darbu. Daudzi rakstījuši arī par skolotājiem un ārstiem.

Konkursa darbu izstādē varēja redzēt, ka daļa skolēnu uzdevumam piegājuši ļoti radoši. Piemēram, izveidota spēle par skolotāju gaitām 18. un 19. gadsimtā. Kāds konkursa dalībnieks savukārt izveidojis "Cirkam" līdzīgu galda spēli par sieviešu lomu vēsturē. Vēl kāds, iedvesmojoties no "Monopola", radījis spēli par dažādām profesijām.

Šogad tika piešķirtas piecas 3. vietas, trīs 2. vietas un tikpat 1. vietas – skolēni sacenšas divās vecuma grupās. Konkursa laureātu godā nokļuvuši skolēni no visas Latvijas, arī no mazām lauku skolām. Tomēr no dažām skolām nāk pat vairāki labākie pētnieki. Piemēram, Daugavpils Krievu liceja – vidusskolas skolnieces ieguva gan otro, gan arī pirmo vietu. 1. un 2. vietas ieguvēji mācās arī Vecpiebalgas vidusskolā. Savukārt no Valmieras Valsts ģimnāzijas nāk pirmās vietas ieguvēja 11. klases audzēkne Una Zvejsalniece un trešo vietu ieguvušais 8. klases skolnieks Roberts Birnis.

Abu valmieriešu pētījumu tēmas ir ļoti atšķirīgas. Una pētīja senu amatu pārstāvjus – krēsliniekus, turklāt tieši tos, kuri darbojās Vaidavas pusē no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Vaidaviešu krēsli bijuši gana pieprasīti ne tikai tuvākajā apkārtnē, bet arī tālākās pilsētās un pat valstīs: dažkārt tie ceļojuši pie pircējiem ar vilcienu. Mūsdienās šādas profesijas gan vairs nav, bet krēslinieku radītie krēsli joprojām atrodami, piemēram, Brīvdabas muzejā.

Una konkursā piedalās jau otro gadu. Viņa atzīst: dalība konkursā ir labs veids, kā izpētīt ko jaunu un paplašināt savu redzesloku. "Manuprāt, katram no mums ir jāzina vēsture. Tas, kas notika pagātnē, veido mūsdienas un arī nākotni," saka Una.

Savukārt Roberts pievērsās mūsdienu darba darītājam – pedagogam, skolotājam un komponistam Mārtiņam Birnim. "Izvēlējos rakstīt par viņu, jo viņš ir mans tētis," paskaidro Roberts. "Vairāk rakstīju par viņa bērnības dienām, par to, kā viņš nonāca līdz mūzikai." Dalība konkursā un vēstures mācīšanās, pēc Roberta domām, ir ļoti noderīga inteliģences veidošanai un zināšanu uzkrāšanai. "Noderīgi ir arī tas, ka konkursā mēs jau iemācāmies rakstīt pētnieciskos darbus. Šīs prasmes noderēs augstskolā," teic Roberts.

Jaunieši domā, ka konkurss lieti noder arī vēstures popularizēšanai.