Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 18:34
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Drosmīgas reformas Bauskas novada skolās, bet ietaupījums nav aprēķināts
Runājot par skolu tīklu, Bauskas novads bieži minēts kā labais piemērs. To skolu optimizācijas kontekstā piesaucis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kā arī ideālā skolu tīkla kartējuma izstrādātājs Jānis Turlajs. Tieši Bauskas novads pats bija pasūtījis Turlajam savas pašvaldības ideālo skolu tīklu. Novads drosmīgi nolēmis, ka vidusskolas būs tikai Bauskā, bet pagastos paliks vien sākumskolas vai pamatskolas.
Kāds ir un būs ieguvums no šīm pārmaiņām novada izglītības sistēmā? Kā notiekošo uztver iedzīvotāji un skolēni? To devos noskaidrot uz Bauskas novadu.
"Pašvaldībai ir grūti uzturēt tik daudzas skolas ar nelielu bērnu skaitu. Lielākā daļa novada naudas aiziet tieši skolu uzturēšanai. Ja neveiktu reformas, izglītībā būtu jāiegulda vēl lielāka budžeta daļa," stāsta Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka. Tāpēc veikta arī tehnisko darbinieku un skolu ēdnīcu optimizācija. Piemēram, katrai skolai nevajag savus strādniekus, kas pļauj zāli un veic citus darbus. Kad nepieciešams, skolu un tās apkārtni var apkopt tehniskie darbinieki no pašvaldības komunālā uzņēmuma. Skolu ēdnīcu darbiniekus arī pašvaldība vairs nealgo, virtuvēs saimnieko uzņēmumi. Taču konkrētus skaitļus, kas apliecinātu darbinieku skaita samazinājumu un reālo finanšu ietaupījumu, no pašvaldības tā arī neizdevās iegūt. Jo skolotāju algas jaunā skolu finansēšanas modeļa dēļ neesot salīdzināmas, skolu grāmatveži tagad strādājot pašvaldībā utt. Jūtams, ka novada vadība baidās dižoties ar paveikto, jo tas varētu uzkurināt tos, kuri ar pārmaiņām nav apmierināti.
Rīgas tuvums liek mainīties
Pašvaldībā uzsver: viss, kas ietaupīts, tāpat paliek novada izglītības budžetā. Piemēram, tagad Bauskas novadā teju visi skolotāji reizi gadā saņem prēmiju algas apmērā.
Tāpēc I. Ruhocka var apgalvot: reformas veiktas arī skolotāju labā. Jā, viņu skaits reorganizācijas dēļ varētu sarukt, toties nopelnīt varēšot vairāk, jo klases būšot piepildītākas. Pašvaldība arī mudinot skolotājus pašiem turpināt izglītošanos, iegūt tiesības mācīt vēl kādu mācību priekšmetu. Tad skolās vajadzēs mazāk pedagogu. Taču pašvaldības pārstāve atzīst: pedagogi izglītojas nelabprāt.
I. Ruhocka min vēl divus iemeslus, kas tieši Bauskas novadā gan ļauj, gan arī liek skolas optimizēt straujāk nekā citviet. Pirmkārt, novada kompaktums. No vistālākā novada nostūra līdz centram ir tikai 30 kilometru.
Otrkārt, Rīgas tuvums. Ir strauji jāceļ Bauskas Valsts ģimnāzijas kvalitāte, lai spējīgākie skolēni nebrauktu mācīties uz Rīgas ģimnāzijām. Bauska cer iegūt Eiropas struktūrfondu finansējumu – 3,7 miljonus eiro – Bauskas Valsts ģimnāzijas un 2. vidusskolas modernizācijai un sporta laukuma veidošanai – to varēs izmantot pat trīs izglītības iestādes.
Optimizēs arī autobusus
Nākotnē plānots optimizēt arī skolēnu pārvadājumus. Šobrīd pa novadu braukā pustukšs valsts dotēts sabiedriskais transports un vienlaikus brauc pašvaldības apmaksāts skolēnu autobuss, kas jāsūta tāpēc, ka sabiedriskais transports nebrauc tur, kur jānokļūst skolēniem. Tāpēc maršruti būtu jāpārplāno un daļai skolēnu vajadzētu uz skolu braukt ar sabiedrisko transportu. Gana dārgi ir arī tas, ka skolas autobusam dažviet jāpaņem bērns teju mājas pagalmā.
Taču, turpinot reformu, jāgādā arī par ceļu stāvokli. Piemēram, Mežgaļu pamatskolas, kur plānots atstāt tikai sākumskolas klases, direktore Solvita Putele stāsta, ka jau tagad daļa skolēnu skolas autobusā iekāpj plkst. 7.15, kaut stundas sākas tikai 8.35. Līdz skolai jābrauc ilgi pa grants ceļiem, kas pavasaros, rudeņos, ziemā ir grūti izbraucami. Cikos bērni celsies, ja būs jātiek līdz Bauskai? Tāpēc S. Putele spriež, ka pirms pamatskolas klašu noņemšanas jāasfaltē ceļi.
Skolas slēdz "pa kluso"
Arī likvidācijas var būt dažādas. Piemēram, Mežotnes internātvidusskola likvidēta pilnībā un mācības tur vairs nenotiek. Savukārt likvidētajā Bauskas novada Ozolaines pamatskolā mācības turpināsies, taču nu tā būs Vecsaules pamatskolas struktūrvienība. Tātad optimizācija tiek veikta, atsakoties no skolas administratīvā aparāta.
Tomēr izglītības iestādes pārveide par citas skolas struktūrvienību var būt sākums lēnai un pakāpeniskai skolas izzušanai pavisam. Rau, pavisam netālu no Bauskas – Tērvetes novadā – maija beigās pēdējo reizi skanēja skolas zvans Bukaišu skolā, kas kopš 2014. gada bija Augstkalnes vidusskolas struktūrvienība. Nu pašvaldība nolēmusi mācības tajā vairs neīstenot. Bukaišu skolas gals pat neparādās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikā par šogad slēgtajām skolām, jo tā jau bija tikai struktūrvienība, kuras slēgšana ar ministriju vairs nav jāsaskaņo. Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika teic, ka šajā mācību gadā Bukaišos bija vien 17 skolēni un vēl seši pirmsskolēni. Skolā strādāja astoņi skolotāji un četri tehniskie darbinieki. Šogad skolā būtu tikai 13 bērni, tāpēc turpmāk viņi mācīsies Augstkalnē.
Arī attiecībā uz Bauskas novada skolu struktūrvienībām pašvaldība nevar solīt, ka tās tiks saglabātas. Piemēram, Jaunsaules pamatskola, kurā bija vairāk nekā 20 skolēni, 2009. gadā tika pievienota Vecsaules pamatskolai.
"Pilnvērtīgi izglītību tik mazam skolēnu skaitam Jaunsaulē vairs nebija iespējams nodrošināt," saka I. Ruhocka. Šajā mācību gadā sešus skolēnus skoloja tikai viena skolotāja, kas jau atradusi darbu citur. Jau pieminētajā Ozolaines pamatskolā pagaidām tāpat kā līdz šim varēs mācīties līdz 9. klasei. Bet, kā būs tālāk, to rādīs laiks, atzīst I. Ruhocka. Viņa neslēpj: dzīve pierāda, ka skolas pārveide par citas skolas struktūrvienību var būt pirmais solis ceļā uz izglītības iestādes pilnīgu likvidāciju. "Taču pašvaldība nevar ilgstoši uzturēt administrāciju un tehnisko personālu skolās, kur ir tikai 20 bērnu. Izmaksas ir milzīgas," piebilst pašvaldības pārstāve.
Situācija nokaitēta
Ozolaines pamatskolā gan ir 74, nevis 20 skolēni. Te optimizācijas iemesls ir ne tikai samērā nelielais skolēnu skaits, bet arī tas, ka skola atrodas mācībām nepiemērotās ēkās: bijušajā kolhoza kantorī un kultūras namā. Skola dibināta vien pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un piemērotas ēkas pagastā nebija.
"Mēs skatāmies, cik ir izglītojamo uz vienu pedagogu. Ja ir tikai 4,5 skolēni uz vienu skolotāju, tas tomēr ir par maz," teic I. Ruhocka. "Bieži dzirdam, ka lauku pedagogi ir mazāk novērtēti nekā pilsētu, jo pelna mazāk. Taču, ja pilsētas skolās uz vienu pedagogu ir 11 vai 12 bērni, bet laukos – pieci, tad jājautā, vai ir taisnīgi lauku un pilsētu pedagogiem maksāt vienādu atalgojumu. Taču mums ir lauku skola, kur ir astoņi skolēni uz vienu pedagogu un tur par likmi pelna 800 eiro. Esam sarēķinājuši: lai pedagogs varētu pieklājīgi nopelnīt, pamatskolā jābūt vismaz 200 skolēniem."
Tomēr situācija skolā un tās struktūrvienībās, šķiet, bija tiešām nokaitēta, jo gan pašvaldībā, gan arī skolas direktore lūdza mūs uz šīm skolām nebraukt.
Zaudējumi vai ieguvumi?
"Laiks rādīs," atkal saka I. Ruhocka, kad jautāju, vai ar laiku par sākumskolām nekļūs arī tās skolas, kuras šobrīd tiek pārveidotas par pamatskolām." Jau 2015./2016. mācību gadā uz reformu ceļa nostājās abas novada vidusskolas, kas atrodas ārpus Bauskas, – Uzvaras vidusskola un Īslīces vidusskola. Tās tiek pārveidotas par pamatskolām, tāpēc 10. klasē jau kopš pagājušā gada skolēni vairs netiek uzņemti. Tomēr esošajiem vidusskolēniem ļauts šo skolu pabeigt. Tāpēc vidējās izglītības posmā abās skolās nākamajā mācību gadā būs tikai 12. klases un tiks svinēts pēdējais vidusskolas izlaidums.
Uzvaras vidusskolā šogad 12. klasi absolvēs 10 skolēni, 11. klasē bija 11 skolēni. Centralizētajos eksāmenos pēdējos gados skolas absolventiem bijuši samērā augsti sasniegumi. Pērn tie tikai nedaudz atpalika no Bauskas Valsts ģimnāzijas rādītājiem. Starp lauku skolām Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā Uzvaras vidusskola bija 12. vietā, bet 2014. gadā pat izdevies ieņemt augsto 5. vietu. Īslīces vidusskolā 11. klasē šajā mācību gadā bija pat 19 skolēni; 12. klasē gan tikai pieci. Sasniegumi centralizētajos eksāmenos nedaudz atpaliek no Uzvaras vidusskolas snieguma. Reitingā, kurā skolas izvietojušās gana blīvi, – 35. vietā.
I. Ruhocka apgalvo: skolēnu skaits vidusskolas klasēs tomēr bijis nepietiekams. Tas ir svārstīgs. Bijuši gadi, kad nācies veidot apvienotās klases arī vidējās izglītības līmenī. "Tas nav normāli," secina I. Ruhocka. "Ja līdz Bauskai no abām šīm skolām ir tikai desmit kilometri, kas turklāt braucami pa asfaltētu ceļu, nav nepieciešamības tur saglabāt vidusskolas klases. Mēs nevaram būt maza ķeizariste, kas neņem vērā valstī notiekošos procesus."
Viņa apgalvo, ka gana daudz Īslīcē un Uzvarā dzīvojošo jau iepriekš izvēlējās Bauskas skolas. Vecāki, kas brauc strādāt uz Bausku, bērnus arī ved uz pilsētas izglītības iestādēm. Uzvaras skolas vecāku padomes priekšsēdētāja Karīna GrenceAndreika toties uzskata ka līdz ar šo reformu Bauskas novads vidējās izglītības posmā skolēnus zaudējis un lauku skolu reformēšanas dēļ Bauskas vidusskolās skolēnu skaits būtiski nepieaugs. Uzvaras skolēni dodas uz Pilsrundāles vidusskolu, Jelgavas vai Rīgas izglītības iestādēm.
"Jā, daļa Īslīces skolas bijušo skolēnu ir aizgājuši uz Pilsrundāli," tomēr apstiprina pašvaldības pārstāve, kā arī atzīst: no Bauskas skolēni mēdz braukt uz pagastu skolām. Lielākā daļa Īslīces vidusskolēnu pat esot Bauskas bērni, kuri turp devušies zemāku prasību dēļ. "Ja slinkums mācīties ģimnāzijā, tad var iet uz lauku skolu," teic I. Ruhocka.
Uzvaras skolēni: "Mēs būtu palikuši te!"
Uzvaras vidusskolā, kura tiek reorganizēta par pamatskolu, viesojos dienā, kad 9. klases absolventi kārtoja centralizēto matemātikas eksāmenu. Puišu klase – no 19 skolēniem tikai trīs ir meitenes. No visiem šiem skolēniem Bauskas Valsts ģimnāziju pagaidām izvēlējies tikai viens – Krišjānis Upenieks. "Ja te būtu vidusskola, tad simtprocentīgi paliktu tepat. Domāju, ja arī te zemāks izglītības līmenis nekā ģimnāzijā, atšķirība ir neliela," spriež Krišjānis. Divas meitenes izglītību turpinās Rīgā, citi izvēlējušies apgūt profesiju arodskolās. Piemēram, Samanta Semibratova mācīsies Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā. "Ja te būtu vidusskola, paliktu šeit pie zināmiem skolotājiem un klasesbiedriem. Taču, ja man jābrauc mācīties citur, tad labāk mācos tur, kur var apgūt arī profesiju," teic Samanta. "Domāju, ka tāda reforma nebija vajadzīga." Puiši, klausoties klasesbiedrenē, tik māj ar galvu. Bauskā viņi nemācīsies.
Uzvaras vidusskolas direktore Elita Borkovska apstiprina: Uzvaras vidusskolas absolventi jau trešo gadu ļoti maz izvēlas Bauskas pilsētas vidusskolas. Kāpēc? "Domāju, ka vēl strādā vecāku patriotisms, jo šo bērnu vecāki lielākoties paši ir mūsu skolas absolventi. Viņi meklē bērniem labāko variantu, bet tajā pašā laikā cenšas neizvēlēties Bausku," stāsta direktore. Iespējams, tā skolēnu vecāki pretojas, cenšas nepakļauties novada domes reformu plāniem.
"Vēl jau arī tas, ka Bauskas Valsts ģimnāzijai nopietni jāstrādā pie izglītības kvalitātes. Vecākiem nav pārliecības, ka bērns tiešām būs ieguvējs, ja izvēlēsies šo ģimnāziju. Pie mums nav tā, ka lauku skolās izglītības kvalitāte ir sliktāka," turpina direktore. Apvienotās klases pat vidusskolas līmenī, viņasprāt, izglītības kvalitāti nav negatīvi ietekmējušas. Mācību vielu skolēni apguva pa tēmām: vienu un to pašu tēmu vienlaikus gan 10., gan 11. klases skolēni. Tā apgūta gan fizika, gan ķīmija.
Runājot par skolotāju likteni reformas laikā, E. Borkovska stāsta, ka visvairāk cietuši fizikas un ķīmijas skolotāji, kuriem ļoti samazinājies stundu skaits. Pārējie zaudējuši mazāk. Skolotāji, jūtot, ka darbs samazinās, brauc arī uz citām apkārtnes skolām. Ienākumi skolotājiem lielākoties nav sarukuši, taču nu pie tādas pašas slodzes un peļņas ir sarežģītāk tikt.
Ligita Būmeistare – vēstures, ekonomikas, sociālo zinību skolotāja – apliecina, ka strādā arī Griķu pamatskolā. Tas gan neesot naudas dēļ, tomēr skolotāju algu jautājums viņu satrauc: "Kā var teikt, ka skolotājiem pieaug alga, ja klašu skaita samazinājuma dēļ atalgojums sarūk, bet jaunā algu modeļa dēļ palielinās slodze!"
"Mums ir laba skola. Ciešam tāpēc, ka esam nostūrī," viņa nopūšas.
Kaut viegli nav, direktore saka, ka lielā mērā saprot pašvaldības rīcību. "Mēs esam ļoti dārgi. Vienīgi domāju: vai tieši tagad, kad klašu piepildījums bija gana liels, vajadzēja pieņem tādu lēmumu. No Bauskas šurp pārvācas jaunas ģimenes. Iespējams, skolēnu skaits vēl augs. Un vai nav tā, ka tas, ko tagad likvidē, nākotnē būs jāatjauno?"
E. Borkovska cer, ka nākotnē izdosies saglabāt vismaz pamatskolas statusu. Iepriekšējā mācību gadā skolā bija 148 skolēni. Mazākajā klasē deviņi, bet lielākajā – 20 skolēni.
Uzvaras vidusskola gan savulaik celta 500 bērniem. Skolas ēka pabeigta īsi pirms neatkarības apgūšanas. No vienas puses, tā izskatās plaša un moderna, bet, no otras puses, skolai turpat blakus jau gadu desmitiem stāv nepabeigts korpuss, kurā vajadzēja tapt kultūras namam un baseinam. Netālu no skolas ir savulaik nepabeigtu citu ēku drupas. Kas notiks ar skolas ēku, tai sašaurinoties? I. Ruhocka apgalvo, ka pašvaldība meklē dažādus risinājumus, lai piepildītu Uzvaras skolas ēku.
***
Pārmaiņas Bauskas novada skolu tīklā 2016. un 2017. gadā
Likvidēta Mežotnes internātvidusskola
Sākta Īslīces un Uzvaras vidusskolu reorganizācija par pamatskolu: no 2016. gada septembra netiek uzņemti izglītojamie 10. klasē, nākamajā mācību gadā mācības beigs pēdējā 12. klase.
Likvidēta Ozolaines pamatskola, to pievienojot Vecsaules pamatskolai.
Reorganizēta Vecsaules pamatskolas struktūrvienība "Jaunsaules pamatskola" (reorganizēta 1.08.2016.), tādējādi Jaunsaules pamatskolā
tiek realizēta 1. posma (1. – 6. kl.) pamatizglītības programma.
Sākta Mežgaļu pamatskolas reorganizācija par sākumskolu. No 2019./2020. mācību gada tur būs tikai 1. – 6. klase.
Sākta Mežotnes pamatskolas reorganizācija par sākumskolu. No 2018./2019. mācību gada tur būs tikai 1. – 6. klase.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003