Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 12:58
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Personas ar sešiem nekustamajiem īpašumiem un deviņiem auto vairs nevarēs tikt pie trūcīgās personas statusa
Ministru kabinets (MK) vakar grozīja noteikumus par trūcīgā statusa piešķiršanas kārtību, ierobežojot pašvaldību tiesības piemērot dažādus izņēmumus. Līdzšinējā kārtība noteica, ka par trūcīgo drīkst atzīt tādas personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, kā arī tai nepieder uzkrājumi, vērtspapīri vai kāds cits īpašums. Taču šie paši noteikumi arī ļāva pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt izņēmumus, kad trūcīgā statusu drīkst piešķirt personām ar papildu īpašumu. Valsts kontrole, izvērtējot, kā pašvaldības izmantojušas šīs tiesības, secinājusi, ka vairākas no tām rīkojušās, maigi izsakoties, vieglprātīgi. Dažviet noteikts, ka trūcīgai personai var piederēt līdz pat sešiem nekustamajiem un līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem, kamēr citos novados trūcīgā statuss tiek atteikts pat tad, ja cilvēkam pieder traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai. "Tas rada situāciju, kad ģimenēm (personām) ar līdzvērtīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni netiek nodrošināta līdzvērtīga iespēja saņemt normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos labumus," revīzijas ziņojumā pirms trīs gadiem secināja VK.
Pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām darba grupās un komisijās valdība vakar akceptēja Labklājības ministrijas piedāvātos grozījumus, kas ierobežo pašvaldību iespējas ietekmēt trūcīgā statusa pretendentu loku.
Jaunajā redakcijā ierobežotas pašvaldību iespējas piemērot izņēmumus un precizēts, kāds īpašums drīkst piederēt trūcīgā statusa pretendentiem (nekustamais īpašums, kur ģimene dzīvo, zeme ne vairāk kā 5 ha platībā un ne vairāk kā viens mehāniskais transportlīdzeklis).
Labklājības ministrs Jānis Reirs vakar pēc valdības sēdes uzsvēra, ka šādi grozījumi nepieciešami, lai personas ar līdzīgu materiālo situāciju varētu saņemt līdzīgu atbalsta apmēru neatkarīgi no tā, kurā Latvijas malā tās dzīvo. Ministrs arī uzsvēra, ka grozījumu mērķis nav mākslīgi samazināt vai palielināt trūcīgo personu skaitu valstī vai arī vērsties pret pašvaldību tiesībām pašām lemt par saviem iedzīvotājiem. "Manuprāt, tas ir mīts, ka pašvaldības būtu dalījušas šos pabalstus pa labi un kreisi. Savā praksē esmu pārliecinājies, ka lielākoties tās ļoti rūpīgi izvērtē pieteikumus. Taču ir atsevišķi gadījumi, kad tās ir rīkojušās pārāk vieglprātīgi, un cerams, ka jaunie grozījumi palīdzēs šādus gadījumus novērst," teica Reirs.
Pretējās domās ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte: "No vienas puses, var saprast valdības vēlmi unificēt prasības, bet, no otras puses, jāsaprot, ka Latvijā apstākļi ir dažādi. Pieciem hektāriem zemes lauku novadā ir pavisam cita vērtība nekā pieciem hektāriem Rīgā vai Jūrmalā. Tādēļ mēs vienmēr iestājamies par to, lai pašvaldībām būtu iespēja individuāli pielāgot normas savai situācijai." Tomēr pagaidām LPS necelšot iebildumus pret šiem grozījumiem. "Pavērosim, kā tie strādās dzīvē, bet neizslēdzu iespēju, ka drīzumā nāksies pie šā jautājuma atgriezties," teica I. Rudzīte.
Tiem vairāku auto vai zemesgabalu īpašniekiem, kam piešķirts trūcīgā statuss, tas netiks atņemts, bet, beidzoties termiņam (šo statusu piešķir uz trīs mēnešiem), tas, visticamāk, vairs netiks pagarināts.
Vienlaikus ar trūcīgā statusa saņemšanas prasību precizēšanu un pašvaldību pilnvaru ierobežošanu veikti arī citi grozījumi. Piemēram, izslēgts ierobežojums, kas liedza uz šo statusu pretendēt personām, kam pieder vērtspapīri, jo iespējamas situācijas, kad to vērtība ir neliela un īpašniekam tie nekādu labumu nenes. Precizēta arī pieteikšanās kārtība un statusa saņemšanai iesniedzamie dokumenti.
Trūcīgā statusu piešķir konkrētās pašvaldības sociālais dienests, balstoties uz MK noteikumiem un pašvaldības saistošajiem aktiem. Tas ļauj pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu (50 eiro mēnesī), atvieglojumiem veselības aprūpes sistēmā, saņemt pārtikas pakas, atlaides elektrībai, kā arī ļauj pretendēt uz pašvaldības dzīvokli. Nereti trūcīgā statuss tiek jaukts ar maznodrošinātā statusu, ko nosaka katra konkrētā pašvaldība.
***
Trūcīgo personu skaits Latvijā
Trūcīgo personu un ģimeņu skaits pēdējos gados Latvijā krietni sarucis. Labklājības ministrija to saista ar valsts ekonomisko izaugsmi – kopš ekonomiskās krīzes beigām pieaugusi minimālā darba alga, ģimenes valsts pabalsts par otro, trešo un nākamiem bērniem ģimenē, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums strādājošai personai un par apgādībā esošām personām, kamēr prasības trūcīgā statusa saņemšanai palikušas nemainīgas.
2011 2012 2013 2014 2015 2016
Trūcīgo ģimeņu skaits 87 629 71 657 57856 46 594 39 309 34 639
Trūcīgo personu skaits 212 876 176 042 134 397 104 569 82 361 68 816
Avots: LM
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003