Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 15:57
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Latvija nav izrādījusi vēlmi pie sevis uzņemt kādu no ES aģentūrām, nav piesaistīti finanšu uzņēmumi
Pirms gada Lielbritānijas pilsoņi referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Notikušais bija pārsteigums citām ES dalībvalstu valdošajām aprindām, tostarp Latvijas, tomēr jau tolaik diskusijās atskanēja aicinājumi – apsvērt, kādas iespējas paver britu lēmums, un pacensties tās izmantot. Nu nākas secināt, ka Latvija pagaidām diezgan slinki izmantojusi šīs iespējas.
Piemēram, daudzi Lielbritānijas uzņēmumi pārcēluši savus pakalpojumu centrus uz Poliju. Latvija arī ir viena no valstīm, kas konkurē šajā tirgū, tomēr uz mūsu valsti biroji netiek pārcelti. Arī valstiskā līmenī iespējas netiek izmantotas. Eiropas Savienības medijs "EUObserver.com" raksta, ka tikai četras ES dalībvalstis, tostarp Latvija, nav izrādījušas vēlmi pie sevis uzņemt kādu no ES aģentūrām, kas pašlaik izvietotas Lielbritānijā, – ES Banku iestādi un Eiropas Zāļu aģentūru. Pārējās trīs ir Igaunija, Lietuva un Slovēnija.
Nav ambīciju un resursu ES aģentūru piesaistei
"EUObserver" atsaucas uz diplomātisko avotu Lietuvā. "Mēs izvērtējām savas iespējas, palūkojāmies uz notiekošo reālistiski," teicis avots. Secinājums bijis, ka Lietuvai nav jāizsaka savs piedāvājums aģentūras pārcelšanai uz savu valsti. Līdzīgu viedokli pauduši arī avoti Latvijas diplomātiskajā dienestā. Var saprast pieticību, bet vai tomēr nevajadzēja pamēģināt?
Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers intervijā "LA" izteicies, ka Latvijai ir diezgan labas "starta pozīcijas" Zāļu aģentūras piesaistei: "Latvija šajā cīņā varēja veiksmīgi iesaistīties, jo mums jau ir ļoti laba infrastruktūra. Latvijā ir Organiskās sintēzes institūts – viens no vadošajiem pētniecības centriem pasaulē, piemēram, farmācijas uzņēmumi "Grindex" un "Olainfarm", Rīgas Stradiņa universitāte. Ja ne pati aģentūra, tad sadarbība ārpakalpojumu formā – kāpēc ne?"
Tomēr pilsētām, uz kurām tiks pārceltas abas aģentūras, būs jāizpilda arī savi mājasdarbi – tām būs ne tikai jāuzņem aģentūru darbinieki, bet arī jānodrošina starptautiska skola viņu bērniem. Eiropas Zāļu aģentūrā strādā ap 900 cilvēku, bet Eiropas Banku iestādē – gandrīz 200. Pieticība ambīcijās izmantot šo iespēju jūtama Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas KalniņasLukaševicas sacītajā. "Mēs neuzstājam uz ES Zāļu aģentūras pārvietošanu uz Latviju – to grib daudzas valstis, tās piesaiste prasa lielus cilvēkresursus. Veselības ministrija atzinusi, ka šobrīd to nevarēsim un pašlaik nav vērts," skaidro Z. KalniņaLukaševica. Par otru aģentūru arī valda liela konkurence, un to jau noskatījusi Luksemburga, kas, balstoties savā banku sektora tradīcijā, uzsver, ka tai pat esot "tiesisks pamats", lai aģentūra būtu pārvietota uz mazo lielhercogisti. Bet vienlaikus Luksemburga ir labs piemērs tam, ka valsts lielumam nav nozīmes, jo tajā atrodas daudzas ES aģentūras. Tikmēr Latvijā 2011. gada rudenī tika atvērts Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs "BEREC", kas pašlaik arī ir vienīgā mūsu valstī.
Jāpiesaista pakalpojumu centri no Lielbritānijas
Dažas Londonas Sitijas bankas, kā arī citi uzņēmumi savus pakalpojumu centrus un atbalsta birojus pārceļ uz citām ES valstīm. Šajā ziņā ieguvēja no breksita ir Polija, kur pārcelti vairāki biroji. Tomēr arī Latvijai šajā tirgū būtu potenciāls. Iebraucot Viļņā, redzama augstceltne ar britu bankas "Barclays" atbalsta biroju. Tomēr personāla atlases uzņēmuma "CV Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš ir pārliecināts, ka Rīga ir pakalpojumu centru galvaspilsēta Baltijā. "Mēs, protams, nevaram konkurēt ar Poliju un Čehiju, bet Baltijā šajā biznesā esam centrs," piebilst A. Brodiņš. Latvijā šogad ienākot liels pakalpojumu biznesa sniedzējs no Francijas – "Webhelp", lai gan uzņēmuma lēmums atvērt Latvijā savu biroju diez vai saistīts ar breksitu. Tajā strādās 180 darbinieki. Pārsvarā Latvijā tiekot izvietoti zvanu centri un pakalpojumu centri no Skandināvijas valstīm. A. Brodiņš teic, ka Rīgā darbojas vairāk nekā 20 pakalpojumu centri un iemesls to izvietošanai Latvijā ir zemās personāla un administratīvās izmaksas, kā arī vietējo iedzīvotāju labās valodu zināšanas.
Tikmēr Londonā notiek dažādas biznesa pārrunas starp Latvijas un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem, tomēr pašlaik vēl par agru ir teikt, vai tās beigsies ar kādu taustāmu rezultātu. Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Lielbritānijas pārstāvniecības vadītājs Guntis Rubīns teic, ka Latvija varētu piesaistīt uzņēmumus no finanšu sektora. "Parasti jau šiem uzņēmumiem ir biroji Eiropā, taču viņi meklē vietas, kur izplesties un izvietot savus birojus," bilst G. Rubīns. Viņam nesen bijušas pārrunas ar divām pasaules līmeņa bankām un bijis interesanti uzzināt, kādi ir viņu biznesa domāšanas modeļi. "Tām ir pašām savi analītiķi, arī Baltijā, kuri regulāri analizē situāciju par labāko modeli to biznesam," stāsta G. Rubīns. Pēc viņa teiktā, divi lieli uzņēmumi no Lielbritānijas plāno pārcelties uz Rīgu, tomēr pagaidām to vārdi un jomas esot noslēpums. Lēmumam gan neesot tiešas saistības ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Runājot par uzņēmēju noskaņojumu Lielbritānijā, G. Rubīns uzsver, ka viņi ir norūpējušies par divām lietām – par pieeju darbaspēkam no ES un pieeju ES tirgum nākotnē. Pagaidām viss notiekot kā parasti jeb angliski – "business as usual", tomēr LIAA pārstāvis atzīst, ka uzņēmējiem dzīve kļuvusi nemierīgāka un vairāk jāspēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Breksits nav veicinājis papildu Lielbritānijas investīcijas
Signāli no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) liecina, ka breksitam pagaidām nav bijusi būtiska ietekme uz investīciju piesaisti. Padomes vadītāja Zlata ElksniņaZaščirinska uzsver, ka gadu pēc breksita balsojuma investīciju jomā nav vērojamas būtiskas pārmaiņas: "Nav novērota pastiprināta investīciju ienākšana Latvijā no Lielbritānijas, drīzāk publiskajā telpā dzirdama mūsu tautiešu atgriešanās vai viņu apsvērumi par atgriešanos. Potenciāli atgriešanās var nozīmēt arī jauna biznesa uzsākšanu, kas ir pozitīvi."
Pērn Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 479,4 miljoni eiro, bet Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Lielbritānijā 29,4 miljoni eiro. Pēc investīcijām reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2016. gada beigās Lielbritānija ierindojās 8. vietā ar kopējo apjomu 389,7 miljoniem eiro un 1253 uzņēmumiem. Latvijai joprojām ir veiksmīga savstarpējā tirdzniecība ar Lielbritāniju – preču un pakalpojumu apgrozījums pērn bija 1,5 miljardi eiro, un Lielbritānija bija Latvijas sestais lielākais ārējās tirdzniecības partneris. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 1 miljards eiro, kas veido 7,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt imports – 425,4 miljoni eiro, kas veido 2,9% no Latvijas importa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu eksports ir palielinājies par 7%, bet imports ir pieaudzis par 8%. 2016. gadā Lielbritānija bija Latvijas 4. nozīmīgākais eksporta un 11. nozīmīgākais importa partneris, bet tirdzniecības bilance bija pozitīva – 610,2 miljardi eiro apmērā. Kā uzsver G. Rubīns, viens no lielākajiem izaicinājumiem tirdzniecībā ar Lielbritāniju ir sterliņu mārciņas kursa svārstības, un pašlaik norēķini par lielāko daļu līgumu notiek mārciņās, tomēr pastāv arī iespēja pret šo situāciju apdrošināties – iepērkot lielākus šīs valūtas aktīvus. Šīs svārstības būtiski ietekmējot Latvijas kokrūpniekus, un, pēc G. Rubīna teiktā, tām ir iespaids arī uz tiem kokrūpniekiem un mēbeļu ražotājiem, kas nedarbojas ar Lielbritānijas biznesa partneriem, jo ietekme paredzama uz kopējo tirgu un cenām.
"Siguldas universitāte" kā realitāte?
Pirms divām nedēļām valdībā sēdes slēgtajā daļā tika skatīts Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālajiem ieguvumiem ekonomikā un investīciju piesaistē no Lielbritānijas aiziešanas no ES. Nozaru ministrijām un asociācijām jāturpina apzināt potenciālos ieguvumus ekonomikai un investīciju piesaistē no ES. Šobrīd izdalītas četras jomas, kurās tiek saskatīts potenciāls, – finanšu joma, izglītība un zinātne, jaunuzņēmumi un satiksmes joma. Vienlaikus LIAA pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē eksporta veicināšanai plāno uzsvaru likt galvenokārt uz būvniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas rūpniecību (bioloģisko produktu ražošanu), veselības pakalpojumiem, farmāciju un telekomunikācijām. Norādīts, ka īpašs uzsvars tiks likts uz finanšu sektoru un finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, kuri pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu izvēlēties pārnest savu biznesu uz ES, tostarp Latviju. Turpmāk Lielbritānijā tikšot rīkoti dažādi semināri, kuros tiks stāstīts par Latvijas priekšrocībām. Latvijai esot jāizpilda arī savi mājasdarbi, piemēram, jāuzlabo komercstrīdu izskatīšanas gaita tiesās, kā arī nepieciešams vienkāršot uzņēmumu reģistrācijas procedūras.
Lielas cerības tiek saistītas ar izglītības un zinātnes jomu. Pirms kāda laika britu medijos parādījās viltus ziņa par to, ka "Siguldas universitātē" Latvijā ārzemju zinātnieki atklājuši džina pozitīvo ietekmi uz vielmaiņu. Latvijā tas tika uzņemts ar jautrību. Taču pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES sagaidāms, ka britu zinātnieki vēlēsies piedalīties pētījumos, kuros finansējumu piešķir ES, un tas būtu vieglāk izdarāms, pārceļoties uz kādu ES valsti. "Pēc breksita britu zinātniekiem nebūs pieejas ES zinātnes programmām. Tā ir iespēja mūsu universitātēm un zinātniekiem veidot ciešāku sadarbību ar britu universitātēm un šādi piesaistīt ES zinātnes finansējumu. Iepriekš ar britu universitātēm zinātnes jomā neveidojās sadarbība, bet tagad pavērušās jaunas iespējas," atzīmē Z. KalniņaLukaševica. Breksits arī ir iespēja uz Latviju saukt atpakaļ pašiem savus dažādu nozaru pētniekus un zinātniekus, kuri pašlaik strādā Lielbritānijā. "Latvijai vajadzētu parūpēties, lai mūsu augstskolas varētu samaksāt šiem zinātniekiem ne tikai par vieslekcijām, bet arī par pilniem studiju kursiem pasaules klases zinātnieku vadībā. Situācija augstākās izglītības jomā mums ir jāizmanto," pārliecināts ir G. Rubīns.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003