Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 02:35
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Daugavpilī pašvaldība grib savu aptieku. Pašvaldībām 100% piederošas aptiekas Latvijā ir trīs – Zasā, Rubenē un Smiltenē
Lai gan Daugavpilī šobrīd jau ir divas reizes vairāk aptieku, nekā būtu nepieciešams pēc spēkā esošajiem normatīviem, dome vēlas veidot savu pašvaldības aptieku. Taču gan farmaceiti, gan konkurences uzraugi apšauba pašvaldības spēju pārdot lētākas zāles nekā privātajam kapitālam piederošajās aptiekās un iesaka izvēlēties citus veidus, kā atbalstīt mazturīgos pilsētas iedzīvotājus. Reaģējot uz Daugavpils pašvaldības vēlmi veidot savu aptieku, neizpratni pauž arī Konkurences padome. "Diemžēl valsts un pašvaldību nepamatota iesaiste komercdarbībā un attiecīgi tam ļoti bieži sekojošie konkurences kropļojumi un konkurences neitralitātes principu ignorēšana kļūst par aizvien nozīmīgāku konkurences tiesību problēmu Latvijā. Visbiežāk šie kropļojumi izpaužas kā publisku personu pieņemti nepamatoti noteikumi vai lēmumi, tādējādi privātajiem uzņēmējiem radot konkurences barjeras vai tos diskriminējot. Ilgtermiņā tas samazina privāto uzņēmumu, tostarp starptautisko investoru, jebkādu vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, būtībā kaitējot reģiona un Latvijas ekonomikas attīstībai kopumā," uzsver Konkurences padomes loceklis Jānis Račko.
"Latvijas Avīze" pētīja, kā darbojas trīs pašvaldībām piederošas aptiekas.
Aptieku pārklājums ir ļoti blīvs
Daugavpils pilsētas dome vērsusies Zāļu valsts aģentūrā ar lūgumu "rast risinājumu farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanai". Vairākos pilsētas mikrorajonos, piemēram, Križu, Gajoka un Cietokšņa mikrorajonos, neesot aptieku, turklāt dome saņemot arī sūdzības, ka ar vienu diennakts aptieku pilsētas centrā esot pārāk maz, raksta Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Zāļu aģentūra norāda daugavpiliešiem, ka jau šobrīd pilsētā ir divas reizes vairāk aptieku, nekā to paredz normatīvie akti. "Demogrāfiskie kritēriji, kas paredz aptieku izvietojumu Latvijā, noteikti atbilstoši Eiropas praksei – uz vienu aptieku 4000 iedzīvotāju. Aptiekas, kas bija izveidotas līdz šā kritērija noteikšanai, neviens ciet nevēra. Līdz ar to šobrīd Daugavpilī ir par 20 aptiekām vairāk, nekā būtu nepieciešams. Tā ka par aptieku pieejamību un trūkumu šajā pilsētā sūdzēties nevajadzētu. Daugavpilī tāpat kā citur Latvijā aptieku ir pietiekami," piebilst Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks. Pašlaik Daugavpilī ir 38 vispārējā tipa aptiekas, to skaitā viena diennakts aptieka.
Pašvaldības ir tiesīgas veidot savas aptiekas tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja privātie uzņēmumi farmaceitisko pakalpojumu sniegšanai nenodrošina teritoriālo nosegumu, kas ir triju kilometru rādiusā. Lai pašvaldība varētu atvērt savu aptieku, sākotnēji tai jāizsludina konkurss komersantiem par tiesībām atvērt aptieku, un, ja konkursā nepiesakās neviens komersants, pašvaldība ir tiesīga atvērt savu aptieku.
Uz piesātināto tirgu norāda arī holdinga "RePharm", kurā ietilpst "Mēness aptieku" tīklu pārvaldītājs "Sentor Farm aptiekas", ģenerāldirektors Dins Šmits. "Mēness aptieku" tīklam Daugavpilī pieder 20 aptiekas. "Tas ir apsveicami, ka pašvaldība saviem iedzīvotājiem vēlas labāku aptieku pieejamību un zemākas medikamentu cenas. Bet aptiekas dibināšana nav veids, kā pašvaldībai sniegt sociālo palīdzību. Doma atbalstīt iedzīvotājus ir apsveicama, metode, kā to darīt, – ne," uzsver D. Šmits. "Tas, ka katrā pilsētas mikrorajonā nav aptiekas, nav rādītājs. Arī doktorāti, bankas, namu pārvaldes nav katrā mikrorajonā. Katram iedzīvotājam pie durvīm aptieku nenoliksim, lai vai kā gribētos."
Daugavpilī ir ne tikai "Mēness aptieka", bet arī "Benu aptieka", "Euroaptiekas", "A aptieka", "Latvijas aptieka" un vēl vairākas individuālas, tīklos neietilpstošas aptiekas.
Lēto zāļu solījums neiztur kritiku
Konkurences padomes loceklis Jānis Račko apšauba, vai pašvaldības aptieka būs ieguvums Daugavpils iedzīvotājiem. Drīzāk tomēr papildu slogs pašvaldības budžetam, jo, ņemot vērā iespējami ierobežoto klientu skaitu, aptiekas darbība (telpu īre, farmaceita piesaiste), visticamāk, būtu jāsubsidē. "Turklāt kritiku neiztur arī solījums medikamentus tirgot par zemākām cenām, kas acīmredzami saistīts ar farmācijas nozares regulējuma un reālo situācijas nepārzināšanu no pašvaldības puses. Medikamenti pašvaldībai būtu jāiegādājas tāpat, kā to dara privātās aptiekas, proti, no vairumtirgotāja vai cita mazumtirgotāja. Tas liek apšaubīt iespēju piedāvāt zāles par ievērojami zemākām cenām, lai neradītu pašvaldībai zaudējumus. Šāda solījuma pildīšana (subsidējot radušos zaudējumus no pašvaldības budžeta) būtu konkurences neitralitātes principa klaja ignorēšana, kā arī medikamentu cenas kropļošana, jo privātajam uzņēmumam nav pieejami pašvaldības finanšu līdzekļi, lai strādātu ar zaudējumiem," skaidro J. Račko.
Aptieka laukos ir labdarība, ne bizness
Latvijā šobrīd strādā trīs pašvaldībām 100% piederošas aptiekas. Jēkabpils novada pašvaldībai pieder divas aptiekas – SIA "Rubenes aptieka" un SIA "Zasas aptieka", savukārt Smiltenes novada pašvaldībai pieder SIA "Līvena aptieka". Šīs aptiekas nav nesen atvērtas, tās pašvaldības pārņēma deviņdesmito gadu sākumā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties medikamentus.
Zasā pirmdienas pēcpusdienā aptiekā apmeklētāji rindu gluži neveido, bet durvis veras teju bez pārtraukuma. Katram otrajam apmeklētājam rokā vairākas receptes. Aptiekas vadītāja Inese Putraima atzīst, ka cenšas izmantot atvaļinājumu, tāpēc aptieka atvērta tikai pirmdienās. "Tāda cilvēku plūsma kā šodien nav katru dienu. Ja tā būtu, tad varētu priecāties," piebilst I. Putraima. Viņa šajā aptiekā strādā jau 34 gadus. Kad aptiekas vajadzējis privatizēt, darbiniekiem līdzekļu, par ko to izdarīt, nav bijis. Nav bijis arī medikamentu, ko likt plauktos. "Mums tā bija bezizejas situācija, un pašvaldība nāca pretī – nopirka aptieku. Bet ieguvuši daudz viņi no mums nav. Viņiem bija svarīgi, lai cilvēkiem Zasā būtu aptieka, bet par biznesu to šobrīd nekādi nevar nosaukt," sava darba aizkulises atklāj farmaceite.
Cilvēku Zasā tāpat kā citur laukos kļūst arvien mazāk, un grūti ir visām aptiekām – neatkarīgi no tā, vai tā pieder pašvaldībai vai privātajam biznesam. "Pašvaldība mums palīdzēt nevar – algas mēs maksājam no saviem līdzekļiem. Un tā nav palielinājusies jau sen viena vienīga iemesla dēļ – apgrozījums nepalielinās, taču izdevumi pieaug. Mēs visu maksājam paši. Pašvaldībai maksājam arī nomas maksu par telpām un apkuri. Tiesa, simbolisku. Mūsu pašvaldība no mums nenopelna neko. Ja arī peļņa kādreiz sanāk, mums vajag arī kaut ko nopirkt, piemēram, datortehniku, lai ieviestu erecepti. Mēs joprojām strādājam ar bezsvītru kodu sistēmu. Tik lielu summu mums pašvaldība arī nav gatava dot. Jēkabpils jau nav Rīga, Ventspils vai Daugavpils, kas ir bagātākas."
I. Putraima teic paldies pašvaldībai, kas veikusi par saviem līdzekļiem aptiekas telpu kapitālo remontu. Ar aptiekas nopelnīto to nekādi neesot varējuši atļauties.
Daugavpils pašvaldības vēlmi veidot pilsētā aptieku Jēkabpils novada pašvaldības aptiekas vadītāja saista ar biznesa interesēm. "Iedzīvotājiem no pašvaldības aptiekas Daugavpilī nebūs nekāda labuma. Ja viņi domā, ka varēs tirgot lētāk zāles, tad jāatgādina, ka aptiekas no lieltirgotavām preci saņem par vienādu cenu. Ja nu vienīgi dempingot un dot arī kompensējamiem medikamentiem atlaides, mēģinot izkonkurēt pārējos. Es nezinu, vai tas ir tas bizness, kur pašvaldībai vajadzētu iesaistīties," uzskata I. Putraima.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003